Krievijā svētdien notiek reģionālās un municipālās vēlēšanas, no kurām vislielākā uzmanība tiks pievērts Maskavas domes vēlēšanām, saistībā ar kurām pēdējā laikā notikušas daudzas protesta akcijas. Opozīcijas kandidāti dalībai vēlēšanās netika pielaist, bet mediji, aktīvisti un paši opozicionāri arvien skaļāk runā par gaidāmo vēlēšanu falsifikāciju.
Pēdējo nedēļu laikā desmitiem tūkstošu cilvēku ir izgājuši Maskavas ielās, lai protestētu pret varasiestāžu atteikšanos reģistrēt opozīcijas kandidātus pilsētas domes vēlēšanām. Lielākā daļa šo protesta akciju bijušas nesankcionētas un policija tās izklīdinājusi, izmantojot brutālu spēku.
Atbalstu protestētājiem pauduši prominenti blogeri un mūziķi.
Policija pret protestētājiem vērsusies ar spēku, kāds nebija pieredzēts kopš 2011. un 2012.gada demonstrācijām pret Vladimira Putina atgriešanos prezidenta amatā.
Vienā no protestu akcijām jūlijā tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēki, no kuriem vairums vēlāk tika atbrīvoti.
Tomēr vairāki cilvēki ir notiesāti par "vardarbību pret policiju" protestu laikā.
Piemēram, blogerim Vladislavam Siņicam tika piespriests piecu gadu cietumsods par tvītu, kurā pausts aicinājums uzbrukt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku bērniem. Ieraksts tviterī tika publicēts, reaģējot uz opozīcijas protestu brutālo izklīdināšanu Maskavā.
Analītikas firmas "R.Politik" vadītāja Tatjana Stanovaja uzskata, ka šie protesti izgaismojuši pieaugošo plaisu starp varasiestādēm, kas vēlas saglabāt "status quo", un Krievijas pilsoņiem, kas vēlas politiskas pārmaiņas.
Vairākiem cilvēkiem, kas uz protestiem bija ieradušies ar saviem bērniem, tika piedraudēts ar vecāku tiesību atņemšanu.
"Maskavas parlamenta vēlēšanas kļuvušas par lakmusa testu varasiestāžu spējām pieņemt šo jauno realitāti," ziņu aģentūrai AFP norādīja Stanovaja.
"Viņi mēģināja rīkoties un domāt tāpat, kā vecos laikos. Putins uzskata, ka viss ir kārtībā," viņa piebilda.
Varasiestādes īslaicīgi aizturēja gandrīz visus opozīcijas politiķus, kas gatavojās kandidēt Maskavas domes vēlēšanās.
Kremļa kritiķis Aleksejs Navaļnijs aicina maskaviešus balsot atbilstoši viņa komandas izstrādātajam plānam "Gudrā balsošana" un atbalstīt tos opozīcijas kandidātus, kuriem ir lielākās izredz sakaut Kremļa atbalstītos politiķus.
Maskavas domes vēlēšanas 8.septembrī 7,2 miljoniem balsstiesīgo Maskavas iedzīvotāju būs iespēja ievēlēt 45 deputātus vienmandāta apgabalos. Pašlaik Maskavas domē dominē valdošā partija "Vienotā Krievija", kas cer saglabāt kontroli, lai gan šoreiz neviens no Kremļa atbalstītajiem politiķiem oficiāli nekandidē no "Vienotās Krievijas" saraksta.
"Vienotās Krievijas" pārstāvju uzdošanās par neatkarīgiem kandidātiem gan uzskatāma par manevru uzmanības novēršanai.
Pat prokremliskais Krievijas laikraksts "Moskovskij Komsamoļec" pagājušajā mēnesī nosauca "Vienoto Krieviju" par toksisku partiju. "Šodien jebkādām "Vienotās Krievijas" aktivitātēm un iniciatīvām ir tikai viens rezultāts - protesta noskaņojuma pieņemšanās spēkā," rakstīja laikraksts.
Navaļnijs šīs vēlēšanas nodēvējis par referendumu, kas parādīs, vai krievi uzticas varasiestādēm un valdošajai partijai, kuras popularitāte pašreiz ir noslīdējusi līdz rekordzemam līmenim.
"Vienīgais veids, kā pateikt "nē", ir koordinēt balsošanu par spēcīgākajiem konkurentiem "Vienotās Krievijas" kandidātiem," norādīja Navaļnijs.
""Gudrā balsošana" ir protests," apliecināja Navaļnija pretkorupcijas fonda juriste Ļubova Soboļa.
"Tas ir protesta balsojums pret nekam nederīgajiem kandidātiem no valdošās partijas, zagļiem un neliešiem, kuri nedarbojas tautas interesēs," tvītoja Soboļa.
Tomēr Navaļnija iniciatīva ir sašķēlusi opozīciju. Bijušais Krievijas naftas kompānijas JUKOS vadītājs un Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis ir aicinājis maskaviešus balsot tikai par tiem kandidātiem, kuri nosoda politiskās represijas.
Svētdien vēlēšanas notiks visos 85 Krievijas reģionos.
Tiks ievēlēti gubernatori 16 reģionos un 13 reģionos notiks likumdošanas sapulču vēlēšanas, tostarp Krimā, kuru Krievija okupēja 2014.gadā.
Ārpus Maskavas vislielākā uzmanība tiek pievērsta Sanktpēterburgai, kur tiks ievēlēts jauns gubernators. Par šo amatu cīnīsies pašreizējais gubernatora vietas izpildītājs Aleksandrs Beglovs, kuru atbalsta Kremlis, taču tautā viņš ir ļoti nepopulārs.
Novērotāji pieļauj, ka sabiedrības neapmierinātība ar politisko vidi Sanktpēterburgā var arī neatspoguļoties vēlēšanu rezultātos, bet prognozē, ka arī tur tuvākajos mēnešos gaidāmi protesti.
"Dažādās pilsētās un sociālajos slāņos situācija Krievijas sabiedrībā kļūst viegli uzliesmojošāka. Ir tikai jāaizdedzina sērkociņš," sacīja Stanovaja.
Kā vēsta Krievijas medijs “Meduza”, atsaucoties uz vairākiem avotiem, esošā vara nekautrēsies izmantot arī administratīvos resursus, piemēram, piespiežot konkrēti balsot valsts iestāžu darbiniekus. Avoti ziņo arī par vairāku vēlēšanu iecirkņu gatavību falsificēt vēlēšanu rezultātus.
Trīs nesaistīti avoti trīs dažādos Krievijas reģionos aprakstījuši vienu un to pašu budžeta iestāžu mobilizācijas shēmu, vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai.
Vēlēšanas pašvaldībā tiekot “kontrolētas” visaugstākajā – pilsētas administrācijas – līmenī.
Administrācijā tiek izvēlēti konkrēti ierēdņi, kam uzdots nodrošināt vēlētāju dalību un konkrētus rezultātus konkrētā no budžeta finansētā sfērā, piemēram, izglītībā.
Savukārt šie ierēdņi izvēlas citus ierēdņus, kam uzdots atbildēt par konkrētām izglītības iestādēm, piemēram, bērnudārziem.
“Attiektos [piedalīties mobilizācijā] ir aizliegts,” norāda viens no avotiem.
Savukārt šie kuratori attiecīgo iestāžu vadītājiem liek nodrošināt darbinieku došanos uz vēlēšanām un arī balsojumu par konkrētiem kandidātiem.
Kā liecina “Meduza” rīcībā esošā informācija no diviem reģioniem, tajos iespējama vēlēšanu rezultātu falsifikācija.
Esošās varas uzdevums vispirms esot nodrošināt salīdzinoši lielu vēlētāju aktivitātes līmeni, lai pēc tam “iegūtu” vajadzīgos rezultātus. Tajā skaitā arī iesaistot vēlēšanu iecirkņu darbiniekus.
