Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par līguma apturēšanu ar “Tīrīga” par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā ir sekojusi virkne darbību. Valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju šajā jomā. Tāpat tiks izstrādātas izmaiņas regulējumā, kas neļautu turpmāk monopola izveidi atkritumu apsaimniekošanā. Lai runātu par šīs jomas aktuālajiem jautājumiem, uz raidījumu “Komforta zona” aicinājām KP padomes locekli Jāni Račko un Rīgas apkaimju alianses valdes locekli Māri Jansonu. Uz raidījumu tika aicināts gan Rīgas mērs, gan citi domes pārstāvji, gan arī “Tīrīga”, bet, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem, neviens no šiem uzrunātajiem neatnāca.

Pilnu raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit:

Apspriežot radušos krīzi galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanas jomā, biedrības “Rīgas apkaimju alianse” valdes loceklis Māris Jansons pauda viedokli, ka krīze īstenībā ir mākslīgi radīta.

“Faktiski strīds ir par to, kā interpretēt dažas likuma normas. Vieni juristi saka šādi, otri saka šādi. Un tāpēc mums ir krīze. Rīgas dome saka: jā, mēs esam gatavi izvest atkritumus, atkritumu apsaimniekotāji arī gatavi izvest,” stāstīja Jansons.

Pēc aktīvista domām, galvenais monopola drauds ir tas, ka monopoluzņēmums var nekontrolēti uzstādīt savus, patērētājiem, iespējams, neizdevīgos noteikumus.

“Ja izveido monopolu, pēc pieciem gadiem atnāk monopolists un saka: mūsu juristi ir interpretējuši tā to normu, mēs nevaram vairs izvest. Viņiem [“Tīrīga”] viss ir, izņemot -  nav juridiskā pamatojuma, lai strādātu. Jo tad tur valdība var pieņemt ārkārtas stāvokli vai nē, Rīgas dome var izstiepties vai sarauties, bet atkritumus neviens neizved, jo ir viens monopolists, kas var diktēt noteikumus. Tas ir tas, pret ko mēs iestājamies. No labas pārvaldības viedokļa tas ir ļoti slikti,” pārliecināts Māris Jansons.

Kas attiecas uz valdības lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, tā paredz sarunu procedūru starp Rīgas domi un atkritumu apsaimniekotājiem.

“Bet tā sarunu procedūra tiek attiecināta tikai uz to daļu iedzīvotāju, kuriem nav līguma. Uz tiem tirgus dalībniekiem, kas iepriekš strādājuši, bet kas nevēlas turpināt darbību tirgū. Un cik man zināms no tā, kas publiski ir izteikts, tas ir tikai “Pilsētvides serviss”, kas neturpinās darbību, kam bija neliela daļa tirgū. Un tad ir jautājums, kurš pārņems tos līgumus” raidījumā teica KP loceklis Jānis Račko.

Turklāt viņš apgalvo, ka KP neredzot pamatu ārkārtas situācijas izsludināšanai. Vairāki tirgus dalībnieki ir apliecinājuši dalību tirgū. Kārtības maiņa daudz ko sarežģīs, apgalvoja Račko.

Rīgas dome ir pārsūdzējusi KP lēmumu par situācijas pagaidu noregulējumu tiesā. Ja tiesa lems par labu domei, pēc Māra Jansona domām, šādā gadījumā uzreiz iestāsies monopols galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus KP loceklis Jānis Račko uzsver: likums nenosaka, ka jābūt tieši monopolam. Tur, pēc jurista teiktā, esot izvēles iespējas. Turklāt ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc izvēlēts viens vai otrs risinājums.

Kas attiecas uz situācijas iespējamiem risinājumiem, tad Konkurences padomes ieskatā visam ir jāpaliek, kā tas ir bijis līdz šim.

“Tas darbības virziens ir turpināt esošos līgumus. Tarifi šo līgumu ietvaros tika noteikti no atkritumu radītāju puses. Jebkurā gadījumā kaut kādas izvēles iespējas pastāvēja un konkurence pastāvēja, tarifs tika noteikts konkurences rezultātā. Līdz tiek pieņemts gala lēmums, ir jāsaglabā esošā situācija, kāda bija līdz šim,” zināja teikt Jānis Račko.

Savukārt pēc Rīgas apkaimju alianses valdes locekļa Māra Jansona domām, sabiedrībai šajā situācija ir skaļi jārunā un jāpauž sava neapmierinātība.

“Mūsu uzdevums ir pateikt skaļi, ka notiek kaut kas, ko mēs redzam kā nepamatotu un nepareizu. Kas būtu ideāls darbības virziens? Ka Rīgas dome teiktu: “Pagaidiet, te tiešām kaut kas nav kārtībā, koncesijas līgumu atceļam!” Tas arī ir kaut kāda veida risks, bet tagad viņš ir daudz mazāks, nekā būs pēc gada vai diviem, ja viņš sāks darboties. Un mēs taisām labāku sistēmu,” skaidro Jansons.

TVNET jau ziņoja, ka "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis "CREB Rīga". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" Uzņēmumu reģistrā reģistrējušas kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", lai saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz "Tīrīga". Konkurences padome (KP) gan paziņoja, ka "Clean R" un "Eco Baltia vide" jāziņo konkurences uzraugiem par apvienošanos jaunizveidotajā uzņēmumā "CREB Rīga". KP rīcībā esošā informācija liecina, ka darījumi, kuru rezultātā "CREB Rīga" iegūst tiesības nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, ir uzskatāmi par paziņojamu apvienošanos.