Pētniece: cilvēka līķis kapā mēdz kustēties vairāk nekā gadu pēc nāves

Kā vēstīts izdevumā “AFP”, pētījuma autore ir Austrālijas zinātniece Alisone Vilsone. Viņa uzskata, ka iegūtie rezultāti ir ļoti nozīmīgi pēcnāves izmeklēšanās.

Vilsone saka, ka kustēties līķiem liek sadalīšanās process, proti, kad ķermenis sāk mumificēties, muskuļu saites izžūst, liekot ķermeņa daļām kustēties.

“Mēs atklājām, ka īpaši kustās līķa rokas,” izdevumam “ABC News” teica Vilsone.

Pētniece pie šī atklājuma nonāca, kad 17 mēnešus ar 30 minūšu intervāliem filmēja donora līķi.

Pētījums tika veikts slepenā laboratorijā “AFTER”, kas zemeslodes dienvidu puslodē ir vienīgā vieta, kur tiek pētīti cilvēka sadalīšanās procesi.

“Līdz šim visi šāda veida pētījumi bija balstīti uz ziemeļu puslodē veiktiem novērojumiem, tomēr tur ir citādāks klimats un pat insekti, kas piedalās sadalīšanās procesā,” skaidroja Vilsone.

Atklājumi var palīdzēt policijai precīzi noteikts cilvēka nāves brīdi, ka arī labāk noskaidrot nāves iemeslu.

“Šis pētījums ir ļoti nozīmīgs, lai palīdzētu likumsargiem atklāt noziegumus, kā arī var noderēt dažādu katastrofu un nelaimes gadījumu izmeklēšanā,” piebilda Vilsone.

Vilsones pētījums vēl gaida savu publicēšanu zinātniskajā žurnālā, tomēr šī lauciņa eksperti atklājumam jau ir pievērsuši uzmanību.

“Šo pētījumu es uzskatu par ļoti intriģējošu un gaidu, kad varēšu ar to iepazīties publicētā formātā,” ziņu izdevumam “Newsweek” teica zinātniece Līza Dadio, kura nebija iesaistīta šajā pētījumā.