Mediķu arodbiedrība apsvērs protesta akciju rīkošanu

Informācija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnē "Gaiļezers", kur ģimenes ārstu streika laikā tiek nodrošinātas vairākas ģimenes ārstu funkcijas

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) arodorganizācijām tuvākajā laikā jāizsaka viedokļi un priekšlikumi par iespējamām protesta akcijām, otrdien lēma arodbiedrības padome.

LVSADA padomes lēmums paredz, ka nākamajā sēdē, kas notiks 15.oktobrī, arodbiedrība izskatīs jautājumu par protesta akcijām. Padome lēma uzdot arodorganizācijām sniegt viedokļus un priekšlikumus līdz 11.oktobrim par iespējamo turpmāko rīcību.

Padomes sēdē izskanēja arī ierosinājums prasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisiju, kā arī aicināt atlaist 13.Saeimu. Tāpat no padomes sēdes dalībniekiem izskanēja sašutums par to, ka iedzīvotājiem ir jāievēro likumi, kamēr valsts augstākās amatpersonas to varot nedarīt.

LVSADA padome lēma aicināt Saeimu steidzami rīkoties, lai "novērstu valdības prettiesiskās rīcības postošās sekas 2020., 2021. un 2022.gada valsts budžetā".

Arodbiedrības padome lēma, ka nevar atbalstīt budžetu, kurā nav ievērotas Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. Vienlaikus, ja par spīti arodbiedrības centieniem solītie 120 miljoni eiro netiks rasti, padome lēma lūgt noteikt, ka piešķirtais finansējums jāsadala atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līdzšinējai praksei to grozīšanā, proti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem.

Kā skaidroja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, arodbiedrība iestājas par vienlīdzības principu ievērošanu jebkura piešķirtā finansējuma sadalīšanā, proti, nepiekrīt, ka finansējumu varētu sadalīt atsevišķām mediķu grupām.

LVSADA padome lēma arī izteikt kritiku Valsts prezidentam Egilam Levitam, kura nostāja saistībā ar veselības aprūpes finansējuma palielināšanu, arodbiedrība ieskatā, ir divkosīga. Padome lēma uzdot LVSADA birojam nodrošināt, ka lielākajos dienas laikrakstos tiek publicēti Valsts prezidenta izteikumi par šo jautājumu pirms un pēc viņa stāšanās amatā.

Pēc Kera paustā, valdības nevēlēšanās nākamā gada budžeta projektā paredzēt pietiekamu papildu finansējumu Veselības finansēšanas likuma normu izpildei, palielinot mediķu darba samaksu par 20%, ir būtiski iedragājusi nozares darbinieku uzticību valdībai. Turklāt šis lēmums tikai padziļināšot darba roku trūkuma radīto apdraudējumu veselības aprūpes pieejamībai un kvalitātei, teikts LVSADA padomes lēmumā.

Kā ziņots, Ministru kabinets pagājušās nedēļas ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

No tiem 2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas (VM) prioritātēm, kaut kopumā VM prioritāro pasākumu īstenošanai veselības nozarē nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 279 miljoni eiro, tostarp 119,7 miljoni - lai īstenotu likumā noteiktās saistības pret ārstniecības personām viņu atalgojuma palielinājumam.

Keris toreiz stāstīja, ka Latvijā līdz vidējam Eiropas Savienības (ES) rādītājam pietrūkst apmēram 700 ārstu un 7000 māsu, kas savukārt esot novedis līdz tam, ka Latvijā ir par aptuveni 7500 novēršamo nāves gadījumu vairāk nekā vidēji ES gadā.

"Šādā situācijā valdības prettiesiskā rīcība, ignorējot Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas palielinājumu nozares darbiniekiem, bez šaubām izraisīs smagas un neatgriezeniskas sekas, kā arī iedragās gan nozares darbinieku, gan iedzīvotāju uzticību valstij," sacīja Keris.

Viņš sacīja, ka LVSADA vērsīsies pie Saeimas kā "pēdējā cerību bastiona", aicinot deputātus aizstāvēt viņu pašu Veselības aprūpes finansēšanas likumā nostiprināto solījumu nākamgad palielināt gan nozares finansējumu, gan visu mediķu darba samaksu par 20%.

Uz augšu