Klāt jau atkal piektdiena un raidījuma «Pasaule kabatā» jaunā sērija. Šoreiz mūsu studijā viesojās politologs un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis. Raidījumā kopā ar Veiko apspriedām trīs ar Tuvajiem Austrumiem saistītas tēmas - 1) uzbrukumu Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, 2) vēlēšanas Izraēlā un 3) Astanas miera sarunu formāta garantētājvalstu tikšanos Ankarā.

Pasaule kabatā 12. sērija

Studijā: Politologs un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis. Tēmas: 1) Vēlēšanas Izraēlā; 2) Uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai; 3) Astanas miera procesa... Lasīt vairāk Studijā: Politologs un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis. Tēmas: 1) Vēlēšanas Izraēlā; 2) Uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai; 3) Astanas miera procesa garantētājvalstu tikšanās Ankarā.

Spilgtākās raidījumā paustās domas

Uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai

Veiko Spolītis piekrīt, ka uzbrukuma Saūda Arābijai ietekme uz globālajām naftas cenām ir pārspīlēta. Šo efektu radot šī notikuma uzlūkošana pagājušā gadsimta 70. gadu atskaņās. Kopš tā laika situācija ir ļoti mainījusies. «Pirmkārt, ir mainījusies konjunktūra. 70. gados vidusmēra automobīlis patērēja 15-20 (ja ne vairāk) litrus uz 100 km. Šobrīd tie jau ir 3-5 litri. Tūlīt dienaskārtībā parādīsies arī elektroautomobīļi. Tāpat ir mainījies arī spēka samērs naftas ražotājvalstu vidū. Piemēram, ASV ar veco naftas atradņu izmantošanu un naftas smiltīm šobrīd ir vienā līmenī ar Saūda Arābiju. Turklāt ASV ir arī naftas stratēģiskās rezerves – 630 miljoni barelu. Naftas patēriņš pasaulē ir apmēram 100 miljoni barelu un Saūda Arābija saražo apmēram 1/10 daļu no tā. Ja ASV atvērtu savas stratēģiskās rezerves, tad tas varbūt visai pasaulei pietiktu tikai 6 dienām, bet pati ASV kataklizmas gadījumā var sevi nodrošināt,» saka Spolītis.

Atbildot uz jautājumu par to, vai Latvijas patērētājiem vajadzētu rēķināties ar lielākām degvielas cenām,

Spolītis norāda, ka jebkuras kataklizmas rezultātā degvielas cenas var svārstīties, tāpēc degvielas cena litrā varētu pieaugt teiksim no 1.19 – 1.29 eiro – respektīvi, par 10 eiro centiem.

Tādas svārstības nebūtu nekas pārsteidzošs, neskatoties uz to, ka Latvijas patērētājs ir visnotaļ jūtīgs un pat šajā gadījumā protestē.

Vēlēšanas Izraēlā

Spolītis norāda, ka Izraēlas iedzīvotāji ir noguruši no Benjamina Netanjahu 11 gadus ilgās valdīšanas un viņa ēra ir pamazām sasniegusi savu beigu punktu. «Tuvāko dienu laikā mēs redzēsim, vai iesim uz Avigdora Lībermana valdītu Nacionālās vienotības valdību, kur Netanjahu pēc divām nedēļām būs jāstājas tiesas priekšā, vai arī Netanjahu kā politiskais meistarstiķu meistars būs spējis kaut kādā veidā pierunāt viņu atbalstīt reliģiskās partijas un arī kādus spēkus no kreisā flanga,» apgalvo Spolītis.

Spolītis arī norāda, ka mēs nevaram izslēgt scenāriju, ka pēc sliktajiem vēlēšanu rezultātiem «Likud» partija izdomās Netanjahu vienkārši nomainīt.

«Jau šobrīd viens no jaunajiem «Likud» līderiem ir izteikts Gideons Sārs. Šāda nomaiņa būtu loģiska, jo politiskajās partijās cilvēki gaida vecākās paaudzes politiķu norietu, lai jaunie stātos viņu vietā. Tas ir normāls demokrātisks process,» saka Spolītis.

Par Izraēlas un Palestīnas konfliktu runājot, eksperts neredz būtiskas izmaiņas arī tad, ja Netanjahu vairs nebūtu pie varas. «45. ASV administrācijas vadītājs ir absolūti neparedzams (tas ir vēl diplomātiski izsakoties), bet tajā pašā laikā jau no ASV administrācijas vadītāja puses vakar izskanēja paziņojums, ka neatkarīgi no Izraēlas vēlēšanu rezultāta, viņš strādās kopā ar Izraēlu, lai aizstāvētu Izraēlas intereses,» pauž Spolītis.

Astanas miera sarunu garantētājvalstu tikšanās Ankarā

Spolītis norāda, ka Turcija ir mainījusi savu pozīciju saistībā ar bēgļu uzņemšanu no Sīrijas. Neskatoties uz to, ka agrāk Ankara bija salīdzinoši pretīmnākoša, pagaidām tā iestājas pret masveidīgu militāru operāciju Idlibas provincē, kura varētu izraisīt lielu civiliedzīvotāju bēgšanu. Šo fenomenu var izskaidrot ar izmaiņām Turcijas iekšpolitikā. «Šobrīd Turcijā ir apmēram 3 miljoni Sīrijas bēgļu un apmēram pusmiljonam jau ir piedāvāta un iedota Turcijas pavalstniecība, bet pēdējo vēlēšanu rezultātā Turcijā ir ļoti liela neapmierinātība ar Sīrijas arābiem. Jau kopš Osmāņu impērijas laikiem turku un arābu attiecības ir bijušas visnotaļ asas. Viens no iemesliem, kāpēc AKP partija zaudēja vairākumu lielākajās pilsētās bija tieši situācija ar sīriešu bēgļiem un turku nepatika pret tiem. Erdoans no vienas puses ir noslēdzis līgumu ar Eiropas Savienību par bēgļu nodrošināšanu un palīdzības sniegšanu. Tomēr ņemot vērā vēl vienu iespējamo bēgļu pieplūdumu, Erdoans savu politiku varētu mainīt,» saka Spolītis.

 

Raidījuma sižetu izklāsts

Uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai

Pagājušajā nedēļas nogalē pasaules ziņu virsrakstus pāršalca notikums, kurš izraisīja naftas cenu kāpumu pasaulē. Sestdien, 14. septembrī Saūda Arābijas ziņu aģentūra «Saudi Press Agency» ziņoja, ka gaisa triecienu dēļ izcēlušies ugunsgrēki pasaulē lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā.

Šis politiskais satricinājums izraisīja satricinājumu arī pasaules naftas tirgos. Ņemot vērā, ka Saūda Arābija paziņoja, ka uzbrukums ir samazinājis karalistes iegūtos naftas apjomus uz pusi, naftas cena nedēļas sākumā palielinājās līdz pat 72 dolāriem par barelu.

Reaģējot uz šo situāciju, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV ir gatava naftas cenas stabilizēšanai izmantot valsts stratēģiskās naftas rezerves, kurā var glabāties līdz pat 713.5 miljoniem naftas barelu. Līdzīgi signāli par naftas stratēģisko rezervju izmantošanu ir nākuši arī no Saūda Arābijas puses.

Atbildību par uzbrukumu jau ir paspējuši uzņemties Jemenā bāzētie un Irānas atbalstītie huti nemiernieki, tomēr ASV jau uzbrukumā ir paspējuši galveno atbildības nastu uzvelt tieši uz Irānu. Militārie analītiķi jau ir paspējuši norādīt, ka uzbrukums ir nodemonstrējis spējas, kādas huti nemierniekiem pašiem nekad iepriekš nav bijušas.

Pagaidām pasaule gaida Saūda Arābijas nākamo gājienu. Ir jautājumi, vai tā mēģinās agresīvi atbildēt uz Irānas un huti darbībām ar lielāku iesaisti Jemenā vai arī kiberuzbrukumiem un slepenajām operācijām. Gatavību iesaistīties Saūda Arābijas darbībās ir paudušas arī Amerikas Savienotās Valstis.

Šāda saspīlējuma kontekstā rodas jautājums – vai patērētājiem Latvijā par degvielu nāksies maksāt vairāk?

Vēlēšanas Izraēlā

Otrdien, 17. septembrī Izraēlā norisinājās otrās parlamenta vēlēšanas pusgada laikā. Tajās par atkārtotu ievēlēšanu un iespēju veidot valdību cīnījās Izraēlas iglaicīgais premjerministrs Benjamins Netanjahu. Minētās vēlēšanas tika nolemts rīkot pēc tam, kad nevienam politiskajam spēkam pēc vēlēšanām aprīlī neizdevās izveidot valdību.

Izvēršot agresīvu priekšvēlēšanu kampaņu, kurā tika iekļauti gan solījumi nodrošināt Izraēlas suverenitāti pār Jordānas ieleju, gan aicinājumi novērot arābu vēlētājus ar kamerām, gan apelēšana pie viņa īpaši tuvajām attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Netanjahu centās nodrošināt savai partijai - «Likud» pēc iespējas lielāku vietu skaitu Izraēlas parlamentā – Knesetā.

Lai gan bija skaidrs, ka «Likud» nav pietiekama atbalsta, lai veidotu valdību vienai, tomēr Netanjahu cerēja, ka sasummējot viņa partijas un citu radikālo labējo un ultraortodoksālo partiju vietas, būs iespējams iegūt vismaz 61 vietas vairākumu.

Tomēr vēlēšanu rezultāti norāda, ka Netanjahu viegli neklāsies. Viņa partijas un potenciālo labējo sabiedroto vietu skaits Knesetā nesasniedz nepieciešamo vietu vairākumu. Šāda pati situācija ir novērojama ar viņa galveno konkurentu Beniju Ganzu un viņa potenciālajiem koalīcijas partneriem.

Šāds apstāklis nozīmē, ka uz Izraēlas politiskās skatuves iespējams varētu norisināties divi scenāriji – 1) izmisīgi Netanjahu un iespējams arī Benija Ganza mēģinājumi iesaistīt savā koalīcijā pēc iespējas lielāku politisko spēku skaitu. Ne velti tiek minēts bijušā Izraēlas Aizsardzības ministra Avigdora Lībermana vārds. Tieši viņa nevēlēšanās iesaistīties Netanjahu valdībā aprīlī izraisīja nepieciešamību rīkot jaunas vēlēšanas. 2) plaša vienotības valdība, kurā tiek apvienoti Netanjahu un Lībermana spēki.

Astanas miera procesa garantētājvalstu tikšanās Ankarā

Šīs nedēļas sākumā Turcijas galvaspilsētā Ankarā norisinājās Sīrijas Astanas miera sarunu formāta garantētājvalstu – Turcijas, Krievijas un Irānas līderu tikšanās. Tās ietvaros lielvalstis panāca vienošanos par Sīrijas konstitucionālās komitejas izveidi, kuras uzdevums būtu izveidot jaunu valsts konstitūciju. Tās uzdevums būtu palīdzēt panākt politisku atrisinājumu ilgstošajam konfliktam.

Konstitucionālā komiteja sastāvēs gan no Sīrijas valdības, gan arī opozicionāru pārstāvjiem, taču vēl nav apstiprināts tās reglaments, kurš iekļautu vairākas svarīgas detaļas. Piemēram, tās darbības laika rāmi. Tomēr Irānas prezidents Hasans Rohani jau ir paspējis izteikties, ka viņš cer, ka jaunas vēlēšanas Sīrijā notiktu 2020. vai 2021. gadā.

Tikšanās laikā tika apspriesta arī situācija Idlibas provincē, kuru vēl arvien praktiski pilnībā kontrolē teroristiskā grupējuma «Al Qaeda» atzars Hayyat Tahrir Al Sham. Provinci jau kādu laiku mēģina atbrīvot Bašara Al Asada spēki, taču tiem traucē Krievijas un Turcijas noslēgtais pamiera līgums, kura ietvaros ir panākta vienošanās par demilitarizētas zonas un trīs valstu militāro novērošanas punktu izveidi Idlibas robežā.

Neskatoties uz to, ka pamiera noteikumi pilnībā tā arī nav tikuši izpildīti un pastāvīgi notiek militāras konfrontācijas, tomēr lielos vilcienos ir saglabājies «Status Quo». Tikšanās laikā trīs puses vienojās par nepieciešamību turpināt strādāt pie pamiera noteikumu ievērošanas un risināt teritorijā pakāpeniski sliktāk paliekošo humanitāro situāciju.