Deputāti pauž bažas par nodokļu nemaksātāju automātiskas sodīšanas atbilstību Satversmei (2)

Trešdien notika Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Juridiskās komisijas kopsēde, kuras laikā tika skatīts jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikumu automātiski sodīt nodokļu nemaksātājus. Minētais jautājums iepriekš ticis skatīts Juridiskajā komisijā, tomēr šis komisijas deputātiem radušās bažas, kuras tie vēlējās pārrunāt ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

VID vadītāja Ieva Jaunzeme abu komisiju pārstāvju informēja, ka ienākumu deklarācija ir vienīgais informācijas avots, pēc kura VID vadās, lai noskaidrotu, cik daudz nodokļu uzņēmumiem būtu jānomaksā. Ja ienākumi netiek deklarēti, VID nevar zināt, cik daudz naudas tiks iekasēts budžetā.

Jaunzeme uzsvēra, ka tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu maksātāji iesniegtu deklarācijas tajā dienā, kad tās ir jāiesniedz. Pēc VID datiem, šogad deklarācijas savlaicīgi iesnieguši 82,6% no tiem, kam tās ir jāiesniedz, tomēr nodokļu administrācijas mērķis ir panākt, ka savlaicīgi deklarācijas iesniedz vismaz 98%. Savlaicīgi neiesniegto deklarāciju fiskālā ietekme ir aptuveni 100 miljoni eiro.

"Tā ir liela summa. Tāpēc vēlamies paredzēt administratīvu atbildību, kas būtu vērsta pret 16% negodprātīgajiem," sacīja Jaunzeme, piebilstot, ka ir uzņēmumi, kuri gada ienākumu deklarācijas neiesniedz gadiem ilgi. Tāpēc VID rosināja patlaban Saeimā esošo likuma grozījumu par nodokļiem un nodevām anotācijā ietvert detalizētu informāciju par to, kādā veidā VID var automātiski sodīt nodokļu nemaksātājus.

VID rosina paredzēt, ka automātisks sods netiek piemērots, ja deklarācijas vai pārskata iesniegšanas termiņš ir kavēts līdz divām dienām, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mēneša deklarācijas vai darba devēju ziņojumu iesniegšana 12 mēnešu periodā kavēta trīs reizes līdz piecām dienām. Tāpat nodokļu maksātājas netiktu sodīts automātiski, ja PVN ceturkšņa deklarācijas vai mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšana 12 mēnešu periodā kavēta divas reizes līdz piecām dienām.

VID rosina noteikt administratīvo sodu 25 eiro apmērā, ja deklarācijas iesniegšana tiek kavēta no trim līdz desmit dienām, no 11 līdz 20 dienām sods būtu 75 eiro, no 21 līdz 30 dienām - 155 eiro, bet vairāk par 30 dienām - 285 eiro.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) atzina, ka viņas vadītajā komisijā vislielākās diskusijas bijušas par automātisku soda piemērošanu, jo bažas radījis fakts, ka automātiski piemērojot administratīvo atbildību, netiktu ņemts vērā sodītās puses subjektīvais skaidrojums.

"Cilvēks var būt kļuvis par invalīdu, nonācis slimnīcā vai ir miris, tāpēc šāda sodīšana var mudināt pamest uzņēmējdarbību," piebilda Strīķe.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis (S) atzina, ka viņš īsti neredz pamata VID priekšlikumam un nesaredz problēmu, sevišķi tāpēc, ka nav informācijas par to, cik lieli ir tie uzņēmumi, kuri laikā neiesniedz deklarācijas.

"Varbūt to, kas neiesniedz deklarācijas, nodokļu apjoms ir daži tūkstoši eiro. Bet visa tautsaimniecība nesastāv no vienāda izmēra uzņēmumiem. Vai tie, kas neiesniedz deklarācijas vispār ir nopietni uzņēmumi? Kāpēc jārunā par uzņēmumiem, kas īsti nav uzņēmumi?" uzsvēra Dombrovskis.

VID vadītāja skaidroja, viņa uz šo sēdi nav sagatavojusi informāciju par negodprātīgo uzņēmumu profilu, bet informēja, ka 2018.gadā kavēšanās ar PVN nomaksu veidoja 31 miljonu eiro, darba devēju ziņojumu neiesniegšana - 36 miljonus eiro, bet mikrouzņēmumu nodokļa neiemaksāšana - deviņus miljonus eiro. Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Olga Bogdanova piebilda, ka gadījumā, ja eksistē pienākums, tad jābūt arī atbildībai pildīt pienākumu.

Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) atzina, ka viņš konceptuāli neiebilst idejai par automātisku sodīšanu, tomēr viņš nepiekrīt sacītajam, ka vairums, kas kavē deklarāciju iesniegšanu līdz desmit dienām, to darītu aiz ļaunprātības. "Visbiežāk šādi kavējumi būs aizmāršības, nevis ļaunprātības dēļ. Tāpēc varbūt var paredzēt, ka par kavējumu līdz desmit dienām izsaka brīdinājumu, bet tikai pēc tam soda," sacīja Iesalnieks. Bogdanova informēja, ka VID jau tagad sūta atgādinājumus, ka pēc piecām dienām iestāsies pienākums iesniegt deklarāciju, savukārt Jaunzeme piebilda, ka uzņēmēji jau tagad var savlaicīgi informēt VID par iespējamu deklarācijas iesniegšanas kavējumu.

Deputāts Aldis Gobzems pievienojās kolēģes Strīķes iepriekš paustajam, ka automātiska sodīšana izslēdz iespēju skaidrot notikušo, tādējādi ierobežojot cilvēktiesības, kas ir pretrunā ar Satversmi. Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piebilda, ka jau tagad cilvēki tiek sodīti automātiski, piemēram, par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Tomēr Gobzems norādīja, ka šīs situācijas nav salīdzināmas, jo par nodokļu nemaksāšanu ir zināma konkrēta persona, turpretī ceļu satiksmes pārkāpumos var būt vainīga persona, kas nav automašīnas īpašnieks.

Tieslietu ministrijas pārstāve gan atzina, ka jau tagad Administratīvo pārkāpumu likumā paredzēts, ka lietu var izskatīt bez personas uzklausīšanas, kā arī no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas neizriet, ka persona būtu jāuzklausa visos gadījumos.

Tomēr deputāts Igors Pimenovs (S) sliecās atbalstīt kolēģu iepriekš pausto, ka būtu jāizvērtē automātiskas sodīšanas principa atbilstība Satversmei, jo, to neizvērtējot, pastāv tiesvedību risks.

Abas Saeimas komisijas šodien nepieņēma konkrētus lēmumus, bet par automātisku sodīšanu katra lems atsevišķi.