Mīti un patiesība par Latvijas mežiem
Vai tiešām Ulmaņa laikos mežu bija vairāk?

FOTO: Pixabay

Sabiedrībā valda ne mazums mītu un nostāstu par to, kas notiek Latvijas mežos. Vienlaikus daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst zināšanu par reālo situāciju mežā. Latvijas Valsts meži piedāvā iepazīties ar populārākajiem mītiem par meža nozari Latvijā, kas atklāti aptaujā.

1. mīts: Ulmaņa laikos mežu bija vairāk

“Cilvēki dzīvo ar dogmatisku pārliecību, ka “ulmaņlaikos” viss bija labāks, taču reti kurš aizdomājas, ka toreiz Latvija bija izteikti agrāra valsts ar daudziem zemniekiem, kuri apara katru pieejamo zemes stūrīti, un mežam šajā valsts ekonomiski sociālajā modelī bija daudz mazāk vietas nekā šodien. Lai mazinātu maldus par to, kā attīstās Latvijas mežsaimniecība 21. gadsimtā, mēs publicējam Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” apkopotos datus par reālo situāciju Latvijas mežos,” skaidrots Latvijas Valsts mežu mājaslapā.

41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka patlaban mežu Latvijā ir daudz mazāk nekā starpkaru periodā jeb Kārļa Ulmaņa laikos.

Taču patiesībā situācija ir pretēja: 1935. gadā Latviju klāja 1,747 miljoni hektāri meža, bet 2015. gadā mežu platība jau sasniedz 3,356 miljoni hektārus. Tātad meža platība ir pieaugusi apmēram divas reizes.

2. mīts: Latvijā mežus pēdējo gadu laikā izcērt vairāk

Lielākā daļa (70%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā mežus izcērt vairāk, nekā to darīja iepriekš.

Tomēr reālā situācija vēsta, ka koksnes resursu ieguve Latvijā pēdējos gados kopumā ir ļoti stabila un ilgtspējīga: Latvijā tiek nocirsti 10 līdz 12 miljoni kubikmetru koksnes, bet kā liecina ilgstošie meža statistiskās inventarizācijas dati – ikgadējais pieaugums ir lielāks – vismaz 25 miljoni kubikmetru koksnes gadā.

Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā ciršanas vecumu sasniegušās un pārsniegušās audzes Latvijā palielinājušās 2,1 reizes.

FOTO: Pixabay

3. mīts: Meža apsaimniekošanā valda haoss

26% aptaujāto norāda, ka Latvijā tiek īstenota nepārdomāta, nekontrolēta mežu ciršana.

Reālajā situācijā saimnieciskās darbības mežā tiek stingri reglamentētas ar Meža likumu un Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, – noteikumi par koku ciršanu mežā, kas ietver sevī arī dabas aizsardzības prasību ievērošanu; noteikumi par meža inventarizāciju un citi, norāda Latvijas Valsts meži.

4. mīts: Mežus atjauno mazāk

Puse aptaujāto uzskata, ka pēdējos gados mežus Latvijā atjauno mazāk, nekā to darīja iepriekš.

Latvijā notiek ļoti aktīva mežu atjaunošanas politika, kas ir iekļauta Meža likumā. Galvenajā vienlaidus cirtē (kailcirtē) nocirstais mežs ir jāatjauno noteiktā laikā, piemēram, uz minerālaugsnēm un nosusinātām augsnēm – ne vēlāk kā piecu gadu laikā. Nākošo vienlaidus atjaunošanas cirti (kailcirti) drīkst veikt tikai tad, ja atjaunošana ir notikusi noteiktajos termiņos.

LVM publicētā informācija liecina, ka LVM pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes. LVM dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,23 miljoni hektāru ir meža platības. Tas nozīmē, ka šajā teritorijā tiek veikti pasākumi, kas nepieciešami sugu dzīvotņu nodrošināšanai.

Savukārt 0,18 miljoni hektāru meža LVM apsaimnieko ar īpašiem nosacījumiem rekreācijai un vides izziņai.

Aktīva koksnes ieguve tiek plānota un realizēta 1,17 miljonos hektāru valsts meža. Šajā teritorijā tiek ievērotas dabas aizsardzības prasības: uz katru cirsmas hektāru vienlaidus atjaunošanas cirtē (kailcirtē) tiek atstāti līdz pat 10 ekoloģiskajiem kokiem, melnalkšņu mežos – 30, tādējādi nodrošinot bioloģiski vecu koku klātbūtni mežā, kas kalpo par mājvietām meža iemītniekiem.

Katru gadu LVM atjauno aptuveni 20 tūkstošus hektāru meža un izkopj 40 tūkstošus hektāru jaunaudžu, tādējādi nodrošinot augstvērtīgas koksnes ražošanu.

2013. gadā Latvijas mežos tika nocirsts 39,5 tūkstoši hektāru pieauguša meža, atjaunots – 40 tūkstoši hektāru jauna meža, 2014. gadā tika nocirsts 39 tūkstoši hektāru pieauguša meža, bet atjaunots – 38 tūkstoši hektāru jauna mežu, savukārt 2015. gadā – atjaunoti 41,7 tūkstoši hektāru jauna meža.

5. mīts: Mežus izcērt neapdomīgi

41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mežus izcērt, nedomājot par nākotni.

Latvija ir atzīta par ne vien ceturto zaļāko valsti Eiropā, bet Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki izskaitļojuši, ka 2015. gadā uz katru iedzīvotāju bija apmēram 1,7 hektāri meža. Salīdzinājumam, piemēram, Austrijā – tikai 0,48 hektāri meža uz katru iedzīvotāju.

“Par datu precizitāti varam būt droši, jo mežu apsekošanā tiek izmantota visā Eiropā pielietota metode, kuras precizitāte ir 97%. Ņemot vērā, ka mums ir patiešām neliels iedzīvotāju skaits, tā ir liela bagātība. Vienlaikus Latvijas valsts meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā, un tas dod iespēju brīvi tajos ogot, sēņot, atpūsties un sportot,” norādījis Āris Jansons, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks.

Raksts tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu

Uz augšu