Deputāts: Latvija pirms "Brexit" mājasdarbus, cik iespējams, ir veikusi

Politiķis vērtēja, ka pamata likumu izmaiņas bezvienošanās "Brexit" gadījumam Latvijā jau ir pieņemtas. Tomēr detalizētāk ministriju paveiktais, gatavojoties "Brexit", tiks vērtēta šodien Saeimas komisiju kopsēdē.

Runājot par "Brexit" ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Kols sacīja, ka negatīvo ietekmi neskaidro izstāšanās apstākļu dēļ esot grūti aprēķināt, bet pamatā tiekot lēsts, ka tā varētu būt 1% līdz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Pēc deputāta domām, "Brexit" ar vienošanos Latvijas ekonomiku ļoti negatīvi nekavējoties neietekmētu, savukārt bezvienošanās "Brexit" gadījumā jau būtu pavisam cita situācija.

Kols uzsvēra, ka ekonomisko attiecību jautājumi pamatā netiks risināti Latvijas un Lielbritānijas attiecību līmenī, bet gan ES un Lielbritānijas līmenī. Pēc viņa vārdiem, Eiropas Komisija rūpīgi gatavojas "Brexit" un sliktāko scenāriju gadījumā valstīm varētu būt pieejami ES atbalsta mehānismi.

Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas slēgtā kopsēdē šodien paredzēts spriest par Latvijas gatavību "Brexit" radītajām sekām. Uz sēdi aicināti Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvji.

Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons uzstāj, ka Apvienotajai Karalistei jāizstājas no ES līdz 31.oktobrim - ar vai bez vienošanās. Taču likumdevēji bažījas, ka "Brexit" bez vienošanās būs postošas sekas. Pat valdība atzinusi, ka tādā gadījumā var izveidoties pārtikas un medikamentu trūkums un sākties nekārtības.

Pārstāvju palāta septembra sākumā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās "Brexit". Likumprojekts ļaus uzdot premjerministram pieprasīt ES "Brexit" atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās "Brexit".