Pirms 80 gadiem, Otrā pasaules kara priekšvakarā Nobela miera prēmijai tika izvirzīts nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers, apliecinot, ka šai prestižajai prēmijai iespējams nominēt faktiski jebkuru cilvēku. Gandrīz 120 gadus ilgajā Nobela miera prēmijas vēsturē ir bijušas arī visai dīvainas un apšaubāmas nominācijas, vēsta Francijas aģentūra AFP.

Pirmdien sākās šā gada Nobela prēmiju pasniegšana. Nobela miera prēmijas ieguvējs tika paziņots piektdien.

1939.gada janvārī, aptuveni astoņus mēnešus pirms Vācijas iebrukuma Polijā, Zviedrijas parlamenta deputāts Ēriks Brants uzrakstīja vēstuli Norvēģijas Nobela prēmijas komitejai, ierosinot piešķirt miera prēmiju Ādolfam Hitleram.

Brants savā vēstulē slavējis Hitlera miera mīlestību, nodēvējot viņu par “Zemes miera princi”. Zviedrijas politiķis gan vēlāk atzina, ka Hitlera nominācija bijusi joks, ar mērķi protestēt pret Lielbritānijas premjerministra Nevila Čemberlena izvirzīšanu miera prēmijai 1938.gadā par viņa lomu Minhenes vienošanās panākšanā. Saskaņā ar šo vienošanos daļa Čehoslovākijas teritorijas tika nodota Vācijai.

Hitlera nominēšanas ironiju gan daudzi nemaz nepamanīja vai neuztvēra. Zviedru politiķis Hitlera nominēšanu vēlāk gan atsauca, tomēr Hitlera vārds Nobela prēmijas arhīvā joprojām atrodams starp kandidātiem.

“Ērika Branta veiktā Ādolfa Hitlera nominēšana skaidri parāda, cik bīstama var būt ironijas izmantošana uzkarsētas politikas apstākļos,” norāda Nobela prēmiju vēsturnieks Asle Svens.

Nobela komiteja pieņem visas nominācijas miera prēmijai, ja vien tās tiek iesniegtas līdz 31.janvārim.

Tomēr, kaut nominēts var tikt gandrīz jebkurš cilvēks, nomināciju iesniegt gan var krietni vien mazāks skaits cilvēku.

Starp tiem, kas var izvirzīt cilvēkus Nobela miera prēmijai, ir visu valstu parlamenta locekļi un ministri, bijušie prēmijas laureāti, vairāku universitāšu profesori, kā arī esošie un bijušie Nobela komitejas dalībnieki. Šādu cilvēku skaits mērāms tūkstošos.

“Ir tik daudz cilvēku, kam ir tiesības nominēt kandidātu, ka nominētam tapt nemaz nav tik sarežģīti,” skaidro Nobela komitejas sekretārs Ūlavs Nēlstads.

1935.gadā Nobela miera prēmijai tikai izvirzīts Itālijas diktators Benito Musolīni – tas notika vien dažus mēnešus pirms tam, kad Itālija iebruka Etiopijā.

Savukārt Padomju Savienības tirāns Josifs Staļins Nobela miera prēmijai tika izvirzīts pat divas reizes – 1945. un 1948. gadā – ņemot vērā apstākli, ka Padomju Savienība bija starp Otrā pasaules kara uzvarētājiem.

Kad nominēšanas termiņš ir noslēdzies, no visiem kandidātiem komiteja un tās padomdevēji atlasa vien dažus, no kuriem beigās arī tiek izvēlēts uzvarētājs.

“Nedz Hitlers, nedz Staļins vai Musolīni netika nopietni apsvērti kā Nobela miera prēmijas laureāti,” stāsta bijušais komitejas sekretārs, vēsturnieks Jeirs Lundestads. “Kas mani pārsteidz visvairāk, ir tas, ka lielākā daļa pasaules diktatoru atturas no sevis nominēšanas panākšanas.”

Pēdējo divu gadu desmitu laikā miera prēmijai nominēto cilvēku skaits ir strauji palielinājies un šai prestižajai prēmijai katru gadu tiek izvirzīti vairāk nekā 300 cilvēku. Tāpēc nav liels pārsteigums, ka starp nominantiem mēdz parādīties dažādi visai dīvaini pretendenti.

Nobela miera prēmijai izvirzīto cilvēku vārdi tiek glabāti noslēpumā vismaz 50 gadus, tomēr kandidāta izvirzītājs var publiski atklāt nominētā cilvēka vārdu.

Gadu gaitā izskanējusi informācija par visai neparastām nominācijām.

Piemēram, 2001.gadā Nobela miera prēmijai tikai nominēts futbols – kā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) pārstāvēts sporta veids.

Zviedrijas likumdevējs, kurš atbildīgs par šo nomināciju, savā pieteikumā norādīja, ka futbols rada pozitīvas starptautiskās attiecības un sniedz ieguldījumu miermīlīgākas pasaules izveidošanā.

Savukārt 1988.gadā prestižajai prēmijai tika izvirzīta ASV popzvaigzne Maikls Džeksons. Viņu prēmijai bija izvirzījuši Rumānijas parlamenta deputāti.

Nēlstads stāsta, ka dažādu kultūras un izklaides industrijas pārstāvji Nobela miera prēmijai pēdējos gados tiek izvirzīti regulāri.

Starp līdz šim zināmajiem pretendentiem uz šā gada miera prēmiju ir Zviedrijas klimata aktīviste Grēta Tūnberga un ASV prezidents Donalds Tramps.

Tomēr Lundestads uzsver, ka par nominēšanu potenciālajiem laureātiem pārāk sapriecāties nevajadzētu. “Ir diezgan viegli tapt nominētam. Uzvarēt ir daudz grūtāk,” viņš bilst.

Pagājušajā gadā Nobela miera prēmija tika piešķirta Denisam Mukvegem un Nadijai Muradai par viņu centieniem panākt, lai seksuāla vardarbība netiek izmantota kā ierocis bruņotos konfliktos.

Mukvege ir ārsts no Kongo Demokrātiskās Republikas, savukārt Murada ir cilvēktiesību aktīviste no Irākas.