Zviedrijas pusaugu aktīvistes Grētas Tūnbergas nepagurstošā pasaules līderu kaunināšana par klimata izmaiņu problēmas ignorēšanu ir piesaistījusi miljoniem sekotāju un atbalstītāju. Tomēr jaunietes skarbā nostāja varētu galu galā viņai “maksāt” Nobela miera prēmiju, uz kuras saņemšanu, pēc bukmeikeru vērtējuma, viņa ir galvenā pretendente, vēsta aģentūra “Reuters”.

16 gadus vecā Tūnberga varētu kļūt par visu laiku jaunāko Nobela miera prēmijas saņēmēju. Viņa arī var kļūt par pirmo cilvēku, kas 930 000 ASV dolāru lielo prēmiju saņem par savām aktivitātēm klimata un vides aizsardzības jomā kopš 2007.gada, kad šī prēmija tika piešķirta bijušajam ASV viceprezidentam Alam Goram un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei. Viņiem prēmija tika piešķirta “par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas”.

Tomēr Tūnbergas jaunība, tiešums un konfrontējošā pieeja – faktori, kas viņu padarījuši par klimata aktīvisma globālo seju – rada nopietnu izaicinājumu Norvēģijas Nobela komitejai, kas lems, kam piešķirt prestižo prēmiju.

Grētas asā vēršanās pret cilvēkiem, kas izvēlas ceļot ar lidmašīnu, ir raisījusi neapmierinātību daļā sabiedrības, savukārt pusaudzes pārmetumi politiķiem ir atsvešina un sadusmo citus.

Liberāli domājošie slavē Grētas drosmi publiski runāt par nopietnu problēmu, savukārt galēji labēji noskaņotie jaunietes kritiķi dēvē viņu par meli un liekuli, uzskatot, ka meitenes vecāki ar viņu manipulē, vai arī dēvē viņu par sociālistu sazvērnieku grupējuma seju.

FOTO: Reuters/ScanPix

“Ir pagājis laiks [kopš Nobela miera prēmijas piešķiršanas klimata jomā]... un tas palielina viņas [Tūnbergas] izredzes. Tajā pašā laikā “lidotāju kaunināšana” viņas izredzes samazina. Kaunināšana nav konstruktīvs veids, kā rosināt pārmaiņas,” Tūnbergas izredzes saņemt Nobela miera prēmiju vērtē bijušais Nobela komitejas dalībnieka vietnieks Sverre Lodgārds.

Pati Tūnberga iepriekš vairākkārt noraidījusi pārmetumus, ka viņu kāds izmanto savu slepeno mērķu sasniegšanai vai ka viņai tiktu maksāts par viņas aktivitātēm. Šā gada februārī Grēta savā “Facebook” profilā rakstīja: “Aiz manis neviena nav, tikai es pati.”

FOTO: Reuters/ScanPix

“Ļoti laimīga jauna meitene”

Par globālu slavenību Grēta kļuva pirms gada, atsakoties piektdienās apmeklēt skolu, lai tādējādi protestētu pret klimata krīzes ignorēšanu pasaulē.

Iedvesmojoties no Grētas piemēra, miljoni visā pasaulē sāka rīkot piektdienās protesta akcijas, vēloties piespiest valdības uz apņēmīgāku rīcību.

Pagājušajā nedēļā Grēta teica runu ANO klimta samitā Ņujorkā.

Jauniete kritizēja pasaules līderus, ka tie ir nodevuši viņas paaudzi, runas laikā četras reizes jautājot: "Kā jūs uzdrīkstaties?"

"Jūs esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību ar tukšiem vārdiem, un es turklāt esmu viena no veiksmīgajām," sacīja Tūnberga. "Cilvēki cieš. Cilvēki mirst."

Grētas izteikumi aizkaitināja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš iepriekš regulāri apšaubījis zinātnieku apbalvojumus par klimata krīzi.

Tramps paņirgājās par Tūnbergas runu, tviterī ierakstot: "Šķiet, ka viņa ir ļoti laimīga jauna meitene, kas ar cerībām raugās gaišā un brīnišķīgā nākotnē."

Grēta uz to reaģēja, nomainot savu tvitera biogrāfijas ierakstu uz “Ļoti laimīga jauna meitene, kas ar cerībām raugās gaišā un brīnišķīgā nākotnē”.

Tramps arī izteicies, ka Nobela miera prēmija vispār pienākoties viņam. Tramps nupat norādīja, ka viņam pienāktos Nobela prēmija "par daudzām lietām", taču to saņēmēji netiekot izvēlēti godīgi.

Nobela miera prēmijas ieguvējs neizbēgami nonāk pasaules uzmanības centrā, tāpēc komitejai ir jāņem vērā gan Grētas vecums, gan iespējamās sekas, ko viņai var radīt vēl lielāka sabiedrības uzmanība.

Pirms pieciem gadiem Nobela miera prēmija tika piešķirta tolaik 17 gadus vecajai Pakistānas izglītības tiesību aktīvistei Malalai Jusafzai, tomēr viņas kandidatūra nebija raisījusi tik pretrunīgu attieksmi, kā tas vērojams Tūnbergas gadījumā.

“Nobela prēmijas piešķiršana pusaudzim ir milzīgs slogs,” uzskata Asle Svēns, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par Nobela prēmiju.

Tomēr gan viņš, gan Lodgārds uzskata, ka Grētai joprojām ir diezgan labas izredzes šo prēmiju iegūt.

Neskaitot Tūnbergu, starp citiem reāliem pretendentiem uz Nobela miera prēmiju ir Etiopijas premjerministrs Abī Ahmeds par viņa lomu Etiopijas un Eritrejas konflikta noregulēšanā, kā arī preses brīvības aktīvistu organizācijas, tostarp “Reportieri bez robežām”.

Starp iespējamajiem prēmijas saņēmējiem tika minēts arī pāvests Francisks un ANO Bēgļu aģentūra.