Kopš Džozefs Naijs (Joseph S. Nye) nāca klajā ar «maigās varas» teoriju, ir vairākkārt nomainījusies mode uz nemilitāro un neekonomisko ietekmi aprakstošiem jēdzieniem. Pētnieku, politiķu, žurnālistu vidē par popularitāti ir sacentušies «stratēģiskā komunikācija», «hibrīdkarš» un «informācijas karš». Jēdzienu jaunrade ārpolitikas pētniecībā nav pašmērķis; svaigas teorētiskās pieejas rodas, kad ar vecajām nepietiek, lai precīzi atainotu realitāti. Vienlaikus jāsecina, ka maigās varas pētnieciskā pieeja nav zaudējusi aktualitāti, ja runājam par klasiskiem publiskās diplomātijas paņēmieniem cīņā par ārvalstu auditorijas sirdīm un prātiem. Tas ir attiecināms arī uz studentu apmaiņu un stipendiju piešķiršanu ārvalstu jauniešiem studijām valstī, kas vēlas vairot savu pievilcību un starptautisko prestižu. Atbilstoši Dž. Naija iedalījumam, stipendiju programmas ir uzskatāmas par publiskās diplomātijas trešo (pēc ikdienas un stratēģiskās komunikācijas) dimensiju – ko dēvē par darbu ar viedokļu līderiem. Studentu gadījumā tie ir nākotnes līderi – tie, kuri nākotnē ieņems svarīgus amatus valsts institūcijās un privātajā sektorā.

Smadzeņu medības Krievijā

Vladimira Putina valdīšanas laikā Krievijas cīņa par prātiem un sirdīm ir tikusi pamatīgi attīstīta. Ārvalstu studentu skaits viņa varas gaitu sākumā bija ap 72000 gadā, bet 2016. gadā Krievijas augstskolās studēja jau ap 283000 ārvalstu jauniešu. Ar šādu rādītāju Krievija ieņēma augsto sesto vietu pasaulē, paliekot aiz ASV, Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas un Austrālijas.1 Ap 70% no ārzemju studējošajiem Krievijā ierodas no NVS valstīm, kuras ir definētas kā Krievijas publiskās diplomātijas un tautiešu politikas mērķa zemes.2

Demokrātiskajām valstīm ārvalstu studentu piesaiste lielā mērā tiek balstīta ekonomiskajos ieguvumos, bet Krievijā dominē politiskā motivācija.

Krievijas Tautiešu politikas kompleksais plāns 2018. – 2020. gadam nosaka, ka ir jāpiesaista jaunie ārvalstīs dzīvojošie tautieši studijām Krievijas izglītības iestādēs.3 Kā atbildīgie par minētā uzdevuma izpildi noteikti valsts aģentūra Rossotrudņičestvo un KF Izglītības ministrija. Tautiešu politikas mērķis ir vairot pēcpadomju telpas valstu integrāciju ap gravitācijas centru – Maskavu. Tautiešu politika ir neatņemama V. Putina laika Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa, kuras tipiska iezīme ir revanša un agresijas gars. Krievijas tautiešu politika Ukrainā vairāku gadu garumā palīdzēja veidot augsni hibrīdkara īstenošanai.

Krievijas izglītības politikas ārējo dimensiju un Rossotrudņičestvo lomu tajā tiešā veidā nosaka ārlietu ministra Sergeja Lavrova 2014. gada 27. martā parakstītā Krievijas izglītības popularizēšanas koncepcija. Tā cita starpā nosaka, ka, piesaistot ārvalstu studentus studijām Krievijā, ir jāveicina “mūsdienu Krievijas pozitīva tēla veidošana pasaulē”.4 Praksē runa nav tikai par mūsu kaimiņvalsti.

FOTO: TASS/Scanpix

Latvijas jaunieši Krievijā

Nav īsti skaidrs, cik Latvijas iedzīvotāju šobrīd studē Krievijā. Mūsu valsts institūcijas šādus datus neapkopo. Kā iepriekš pausts medijos5, Krievijas vēstniecībai Rīgā šādas informācijas neesot, jo jaunieši var doties studēt Krievijā gan ar vēstniecības starpniecību, gan bez tās. Tomēr ir zināms aptuvenais skaits un tendences. Viens no pirmajiem šajā jomā aktivitāti izrādīja liels tautiešu politikas atbalstītājs un īstenotājs – Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš 1996. gadā iniciēja Maskavas pašvaldības stipendiju programmu krieviski runājošiem ārzemniekiem. 2011. gadā «Lužkova stipendijas» saņēma 52 studenti no Latvijas.6 Otrs stipendiju atzars ir Krievijas Izglītības ministrijas vadītās programmas, kas 2011. gadā nodrošināja 112 jauniešiem no Latvijas studiju iespējas Krievijas augstskolās.7

Salīdzinājumam, ASV Fulbraita programmas stipendijas no 1991. līdz 2012. gadam bija saņēmuši tikai 163 studenti un eksperti.8

Krievijas sevišķā uzmanība šai publiskās diplomātijas metodei Latvijā ir acīmredzama. Jāatzīmē gan, ka Krievijas ekonomiskās stagnācijas dēļ Krievija ir nedaudz samazinājusi uzņemto studentu skaitu no Latvijas: 2014. gadā tādi bija 86, bet 2015. gadā – 80 jaunieši.

Papildus Maskavas pilsētas un KF Izglītības ministrijas programmām Rossotrudnichestvo 2011. gadā izveidoja programmu «Novoe pokolenie», kuras ietvaros jaunie eksperti no dažādām valstīm tiek aicināti apmeklēt Krievijas valsts iestādes, dažādas organizācijas, lai iepazīstinātu ar to darbību. Jaunā Eiropas programma «Erasmus+» dod iespēju Latvijas augstskolām īstenot akadēmisko apmaiņu ar valstīm ārpus ES. Izmantojot minēto iespēju, “RISEBA” atsaucās uz Krievijas Tautu draudzības universitātes piedāvājumu un izveidoja kopīgu studiju programmu sabiedriskajās attiecībās.

Krievijas asā vara un Latvijas drošība

2017. gadā eksperti Kristofers Volkers (Christopher Walker) un Džessika Ludviga (Jessica Ludwig) nāca klajā ar priekšlikumu autoritāro valstu publiskās diplomātijas iniciatīvas dēvēt nevis par maigo, bet aso varu (sharp power), jo tā «sadur, sadragā un caurumo mērķa zemju politisko un informācijas vidi.»9

Autoritāras valstis nespēj publiskās diplomātijas uzdevumus veikt bez melu palīdzības.

Autoritārisms paredz lielāku vai mazāku vadoņa kultu, ne tik izteiktu kā totalitārās valstīs, bet tomēr – kultu. Nacionālais līderis ir jāizskaistina, viss, ko viņš dara – glābj tīģerus, vada putnu kāsi lidojumā, taigā atrod sēni ar čiekuru vai atrisina Omskas slikto ceļu problēmu –, viss ir skaisti… Tāpēc Krievijas, līdzīgi kā citu autoritāru valstu publiskā diplomātija, ir specifiski iekrāsota.

Studentus gan tik viegli nevar apmānīt, sevišķi, ja viņi uzturas valstī pietiekami ilgu laiku, lai savām acīm redzētu gan labo, gan slikto. Tāpēc priekšplānā iznāk cits Krievijas asās varas aspekts – tā ir drošības problēma.

Jaunie nenobriedušie prāti var pakļauties drošības dienestu vervētāju ietekmei. Pastāv risks, ka studiju laikā Krievijā jaunieti uzrunā Krievijas izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienesti, piedāvājot sadarbību.

Oficiālā Krievija meklē un veido sev lojālus cilvēkus, kuri pēc studijām Krievijā atgriezīsies savā dzimtajā zemē un var tikt izmantoti Krievijas interešu īstenošanai dažādās nozarēs (valsts pārvaldē, IT, ekonomikā, zinātnē u.c.). Salīdzinoši daudz Latvijas jauniešu studē Imanuela Kanta Baltijas Federālajā universitātē Kaļiņingradā. Ap 2011. - 2012. gadu oficiālā Krievija pastiprināti pētīja Latvijas ietekmīgākās personas, viedokļu līderus, politiķus un uzņēmējus ar mērķi meklēt, kā ietekmēt Latvijas politiku. Kaļiņingrada bija viens no šādas izpētes priekšposteņiem.

Pat ja uz brīdi iedomātos neiedomājamo, proti, Krievijas specdienesti neko nedara mūsu virzienā, tad tās publiskā diplomātija nekļūtu mazāk kaitīga Latvijai.

Jebkuras valsts publiskā diplomātija (komunikācija ar mērķa zemes plašu auditoriju) vienmēr ir pakārtota valsts ārpolitikas mērķiem. Krievijas mērķi Baltijā ir saistīti ar sabiedrības šķelšanu, drošības mazināšanu un NATO vājināšanu.

FOTO: Sputnik/Scanpix

Papildus drošības riskiem ir vēl cits aspekts: Latvija zaudē daļu izglītoto jauniešu, kuri pēc studijām paliek uz dzīvi Krievijā. Šie izglītotie speciālisti nedos savu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Publiskā diplomātija kā instruments pats par sevi nav ne labs, ne slikts, svarīgi, kas to īsteno un ar kādu mērķi. Krievija nav mūsu demokrātiskā/ekonomiskā (ES) un drošības (NATO) kluba biedre, tāpēc tās informatīvas telpas un viedokļu līderu uzrunāšanas iniciatīvas Latvijā ir jāskata ar piesardzību.

 

1 Jack Grove, Russia's International Student Strategy. Emphasis on soft power leads to focus on those from former Soviet states, Times Higher Education, March 16, 2017, https://www.insidehighered.com/news/2017/03/16/russia-focuses-soft-power-its-international-student-strategy

2 Turpat.

3 Комплексный план основных мероприятий по реализации государственной политики Российской Федерации в отношении соотечественников, проживающих за рубежом, на 2018–2020 годы, http://rs.gov.ru/ru/news/29729

4 Экспорт российского образования, http://rs.gov.ru/ru/activities/10/projects/17

5 I. Kuzmina, Studējot Krievijā, jāuzmanās, LA, 18.03.2015., http://www.la.lv/studejot-krievija-jauzmanas

6 A. Kudors, Latvia Between the Centers of Gravitation of Soft Power – the USA and Russia In: Ivars Indāns (ed.), Latvia and the United States: A New Chapter in the Partnership, Riga: CEEPS, 2012., http://appc.lv/wp-content/uploads/2012/04/ASV-pet.-teksts-un-vaks.pdf

7 Turpat.

8 A. Kudors, Latvia Between the Centers of Gravitation of Soft Power – the USA and Russia In: Ivars Indāns (ed.), Latvia and the United States: A New Chapter in the Partnership, Riga: CEEPS, 2012., http://appc.lv/wp-content/uploads/2012/04/ASV-pet.-teksts-un-vaks.pdf

9 From ‘Soft Power’ to ‘Sharp Power’. Rising Authoritarian Influence in the Democratic World., NED, 2017, https://www.ned.org/wp-content/uploads/2017/12/Introduction-Sharp-Power-Rising-Authoritarian-Influence.pdf