Vai Tramps uzvarēs 2020.gada vēlēšanās? Nav tik vienkārši, kā izskatās
Prognozē ASV vēlēšanu eksperts

FOTO: Reuters/ScanPix

Hemlinas Universitātes profesors Deivids Šulcs kopš 1992.gada ne reizi nav kļūdījies, prognozējot ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu.

Respektablais vēlēšanu eksperts šonedēļ viesojās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un portālam TVNET pastāstīja, kas izšķirs 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu.

ASV vēlēšanu sistēma ir sarežģītāka un viltīgāka, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Vēlēšanu rezultātu izšķir nevis balsu kopskaits (popular vote), bet gan elektorātu balsojums (electoral college). Pavisam ir 538 elektorāti; par uzvarētāju jānobalso vairāk nekā 270. Daļa ir klasiski "sarkani" vai "zili" - vienmēr balso par labu vienai partijai. Savukārt daži apgabali ir svārstīgi, un tie arī ir īstie vēlēšanu iznākuma noteicēji.

Lai arī ASV ir vairāk nekā 300 miljoni iedzīvotāju, 2016.gada vēlēšanu rezultātu patiesībā noteica tikai 90 000 vēlētāju, uzsver Šulcs.

Vairums štatu elektorātu balsis piešķir pēc "visu vai neko" principa: vadībā esošajam kandidātam tiek visas elektorātu balsis, bet viņa konkurentam neviena, pat ja balsu sadalījums ir samērā līdzīgs. Tādēļ svārstīgajiem apgabaliem ir ārkārtīgi liela ietekme.

ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ var veidoties tāda situācija kā 2016.gadā, kad Hilarija Klintone ieguva gandrīz par trim miljoniem vairāk vēlētāju balsu, taču elektorātu balsojumā (un līdz ar to arī vēlēšanās) uzvarēja Donalds Tramps.

Starp citu, tā nebija pirmā reize, kad tā notika. 2000.gada ASV prezidenta vēlēšanās Als Gors saņēma par apmēram pusmiljonu vairāk vēlētāju balsu, taču par uzvarētāju kļuva Džordžs Bušs.

Trampam uzvara kabatā?

Šulca prognoze - pastāv 55% iespējamība, ka Tramps nākamgad tiks pārvēlēts.

Šādu prognozi viņš balsta uz vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, amatā esošajiem prezidentiem, kuri kandidē uz otro termiņu, vienmēr ir priekšrocība - viņi ir atpazīstami, katru dienu gozējas ziņu virsrakstos. Otrkārt, demokrātu rindās parādījās daudzi dažādi, bet lielākoties ne pārāk atmiņā paliekoši kandidāti. Treškārt, demokrātu platforma raksturojama ar vārdiem "mēs neesam Tramps", bet konkrētu skaidru solījumu tikpat kā nav. Ceturtkārt, Tramps saņem krietni iespaidīgākus ziedojumus nekā demokrātu.

"Ņemot vērā visus šos aspektus, varētu teikt, ka Trampam ir priekšrocības," saka Šulcs. "Bet nevar zināt, kā attīstīsies impīčmenta izmeklēšana. Ja notiks tā, kā es domāju, un demokrāti pavasara beigās vai vasaras sākuma nobalsos par Trampa impīčmenta procesa uzsākšanu, tas noteikti ietekmēs vēlēšanas."

Līdz ASV prezidenta vēlēšanām palicis gads un viens mēnesis. Šajā laikā vēl varētu būt kādi notikumi, kas ietekmēs Trampa izredzes, piemēram, ekonomistu prognozētā ASV ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās vai jauni politiskie skandāli.

"Tāpēc es viņam prognozēju nelielu pārsvaru, bet tā nav spēle vienos vārtos," uzsver Šulcs.

Politiskais rēbuss

ASV vēlēšanu rezultātu prognozēšana prasa rūpīgu analīzi un datu preparēšanu. Liela ietekme ir ne vien elektorātu balsojumam, bet arī specifiskām vēlētāju grupām. Šulcs kā īpaši nozīmīgas izdalījis divas: gaišādaino strādnieku un piepilsētā dzīvojošās sievietes. 

Baltādaino strādnieku vidū Tramps ir ļoti populārs. Pirms 2016.gada vēlēšanām viņam izdevās uzrunāt to cilvēku grupu, kurai pēc rūpniecības ēras norieta neizdevās iekārtoties labi apmaksātos darbos un kura cieš no pieaugošās ekonomiskās nevienlīdzības. Tramps priekšvēlēšanu laikā rezonēja ar šo sabiedrības grupu, taču tā paliek mazskaitlīgāka, tāpēc Trampam šajās vēlēšanās būs jāmēģina pārliecināt lielāku procentu šīs grupas pārstāvju.

Pilsētu tuvumā dzīvojošās sievietes ir samērā neaktīvas vēlētājas, taču, kā parādīja 2018.gada ASV starpvēlēšanas, viņas pie vēlēšanu urnām mēdz doties dusmu iespaidā par Trampa seksistiskajiem izteikumiem un maksājumu pornozvaigznei, ar kuru viņam bija dēka pavisam neilgi pēc tam, kad Melānija Trampa bija laidusi pasaulē dēlu. Ja viņas dosies nepaliks mājās arī 2020.gadā, Tramps varētu zaudēt, uzskata Šulcs.

Iespējama šķelšanās arī republikāņu vidū. Ja demokrāti apmēram pēc pusgada nobalsos par impīčmenta procesa sākšanu pret Trampu, kā Šulcs to prognozējis, lēmums būs jāpieņem Senātam, ko pašlaik kontrolē republikāņi. 

2020.gada novembrī vienlaikus ar ASV prezidenta vēlēšanām notiks arī balsu nodošana par 35 senatoru vietām (23 no tām - republikāņu). Ja impīčmenta procesā sabiedrības viedoklis draudētu pavērsties par sliktu Trampam, daļa republikāņu senatoru, domājot par savām izredzēm Senāta vēlēšanās, varētu nobalsot par impīčmentu.

Īsāk sakot, it's complicated.

Demokrātiem vāji kandidāti

Pēdējā laikā daudz runāts par Trampa telefonsarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurā Tramps izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā izmeklētu viņa politisko konkurentu Džo Baidenu. 

Baidena dēls Hanters 2014.gada aprīlī tika iecelts par gāzes kompānijas "Burisma Holdings" uzraudzības padomes locekli.

Šulcs norāda, ka Džo Baidens pat bez Ukrainas skandāla nav sevišķi labs kandidāts. "Viņš ir 76 gadus vecs un atstāj tieši tik veca cilvēka iespaidu - viņam bijuši vairāki misēkļi un tamlīdzīgi," skaidro profesors. "Bet viņš bija demokrātu partijas centriskās daļas līderis, kamēr Bērnijs Sanderss pārstāvēja kreisāk noskaņoto spārnu, bet viņam uz papēžiem mina Elizabete Vorena."

78 gadus vecā Bērnija Sandersa nesenā sirdslēkme visdrīzāk nozīmē viņa sakāvi, uzskata Šulcs. Uz tā rēķina reitingos nedaudz pakāpusies Vorena, taču Baidens turpina mīņāties uz vietas.

Pašreizējā situācija nāk par labu Pītam Būtidžidžam - jūras kājnieku virsniekam no Indianas štata, kurš dienējis Afganistānā. 

"Pašlaik demokrātiem nav viena kandidāta, kas varētu apvienot visas atšķirīgās partijas daļas," uzsver Šulcs.

Uz augšu