Bordāns: Tiesnesim par noteiktajiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem jāatbild tāpat kā citiem sabiedrības locekļiem (6)

Viņa skaidroja, ka ar grozījumiem tiktu paredzēts, ka tiesnesi varēs saukt pie disciplinārās atbildības, ja ar izdarīto administratīvo pārkāpumu vienlaikus pieļauta tiesneša amata necienīga rīcība vai izdarīts rupjš tiesneša ētikas normu pārkāpums.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja ka ministrija pēc desmit gadus ilgām diskusijām ir saņēmusi Tieslietu padomes konceptuālu atbalstu plānotajiem grozījumiem un var sākties tālāka virzība.

"Tiesu neatkarība ir līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai, tā nevar būt absolūta un to līdzsvaro atbildība. Ir jāattīsta instrumenti, kas ļauj pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu kaitējumu tiesu varas reputācijai arī tajos gadījumos, kad reputācijas apdraudējumu radījusi tiesneša rīcība ārpus darba pienākumu izpildes," sacīja ministrs. 

Ministrijā skaidroja, ka jautājums ir apspriests arī ar rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu pārstāvjiem, kā arī Augstākās tiesas pārstāvjiem, un vairākums paudis atbalstu priekšlikumam, ka tiesnesis par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir saucams pie administratīvās atbildības tāpat kā ikviens cits sabiedrības loceklis. Savukārt gadījumos, ja pārkāpuma apstākļi liecina par tiesneša amata necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas normu rupju pārkāpumu, tiesnesim papildus var tikt piemērota profesionālā jeb disciplināratbildība.  

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka ar imunitātes administratīvo pārkāpumu lietās atcelšanu tiktu izpildīta arī Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā Latvijai izteiktā rekomendācija - atcelt tiesnešu administratīvās imunitātes sistēmu. GRECO jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka Latvija nav veikusi nekādas darbības ziņojumā veiktās rekomendācijas kontekstā, kā arī izteica nožēlu par atbildīgo institūciju vilcināšanos atcelt tiesnešu administratīvo imunitāti, kas palīdzētu kliedēt pārliecību, ka tiesneši ir pārāki par likumu, stiprinātu pilsoņu uzticību tiesu sistēmai. 

Vītola piebilda, ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kurās ir līdz šim saglabājusies tiesnešu imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās.

Tieslietu padome jau iepriekš informējusi par nodomu pievērsties jautājumiem, kas saistīti ar tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās. Šī gada 29.aprīlī padome vienojās, ka tas būs viens no turpmākās darba kārtības prioritārajiem virzieniem.

Arī TM rosinājusi padomi lemt par šo jautājumu. Ministrijas pārstāve Alise Dārzniece aģentūrai LETA šī gada februārī skaidroja, ka ir noslēgusies administratīvo sodu sistēmas reforma - parlamentā ir pieņemts Administratīvās atbildības likums un tas stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ņemot vērā, ka jaunais likums izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu un tiesnešu imunitātes jautājuma aktualitāti publiskajā telpā, TM aicinājusi Tieslietu padomi aktualizēt diskusiju par tiesnešu imunitātes administratīvo pārkāpumu lietās atcelšanu.

Jautājums par tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās pēc tieslietu ministra lūguma jau iepriekš vairākkārt ticis iekļauts Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā, tomēr tā izskatīšana pārcelta pēc administratīvo sodu sistēmas sakārtošanas, proti, administratīvā aresta kā administratīvā soda veida izslēgšanas, uzsvēra ministrijā.