Londonas Tauerā izrakts neparasts sievietes un bērna skelets

Londonas Tauers

FOTO: Reuters/ScanPix

Londonas Tauers parasti ir zināms kā cietums un apbedījumu vieta, kur Anna Boleina, Tomass Mors un vēl daudzi Henrijam VIII pietuvināti cilvēki zaudēja savas galvas.

Tomēr lielu daļu no tā 950. gadu ilgās vēstures Tauers kalpoja arī kā plaukstoša pils un sabiedrības centrs. Aiz viduslaiku pils sienām atradās kapelas, krogi, valsts iestādes un simtiem londoniešu rezidenču. Un, kā rāda pirmie skeleti, kas atrasti pēdējo 50 gadu laikā, ne visi, kas tur tika apglabāti, bija miruši no bendes cirvja.

Divi neskarti skeleti – aptuveni 40 gadu vecas sievietes un 7 gadu vecas meitenītes – nupat kā tika izrakti apbedījuma vietā zem Svētā Pētera kapelas. Tie ir pirmie skeleti, kas tur atrasti kopš 1970. gada, un pirmie skeleti no Tauera, kuru kaulus izanalizējis osteoarheologs, vēstīts vietnē “Live Science”.

Kaulu analīze atklāja, ka sieviete ar bērnu dzīvoja nabadzīgos un neērtos apstākļos un piederēja strādnieku kārtai.

Kā pastāstīja Vēsturiskās karaliskās pils atbildīgā persona Alfrēds Hokins, šis atklājums liecina, ka Tauerā netika apglabāti tikai nodevēji vai dižciltīgie, bet tā bija vieta, kur mūža mājas varēja rast arī vienkāršās tautas pārstāvji. “Šis cietoksnis tika apdzīvots gandrīz tūkstoš gadu, tomēr mums jāatceras, ka tas nebija tikai pils, cietoksnis un cietums, bet arī mājas daudziem tiem, kuri strādāja tā iekšpusē,” komentēja Hokins.

Hokins ar saviem kolēģiem skeletus atklāja, kad strādāja pie tā, lai padarītu Svētā Pētera kapelu pieejamāku invalīdiem. Tieši pie ieejas kapelā pētnieki pamanīja atliekas no šķietami vecākas kapelas, to skaitā viduslaiku grīdu, kurā atradās divas apbedījuma vietas, izkārtotas blakus viena otrai.

Tajās tika atrasti divi skeleti, guļot uz muguras ar kājām austrumu virzienā, kas ir tipiski kristiešu apbedījuma vietās. Pieaugusī sieviete acīmredzami bija apbedīta zārkā, jo arheologi atrada vairākas zārka naglas, savukārt meitenīte bija vienkārši ietīta līķautā. Viss liecina, ka abi cilvēki apglabāti starp 1450. un 1550. gadu.

Pēc kaulu analīzes atklājās, ka abi cilvēki ir pirms nāves ir cietuši no slimības un sievietei, visticamāk, bijušas hroniskas muguras sāpes. Nekas neliecināja, ka viņas mirušas vardarbīgā nāvē.

Skeleti pēc īpašas ceremonijas kapelā tika apglabāti vēlreiz, lai tie var turpināt dusēt mierā.

Uz augšu