Panikas anatomija: Kāpēc sākās ažiotāža par auto nodokļiem?
Re:Check

FOTO: Re:baltica

Politikas veidotāji neuzskatīja par vajadzīgu skaidrot, auto tirgotāji pārspīlēja un mediji neiedziļinoties viņiem palīdzēja. Šī ķēdīte pagājušonedēļ aizsāka panikas vilni sociālajos medijos saistībā ar plānu nākamajos gados samazināt auto radītos CO2 izmešus.

FOTO: Re:baltica

Divu dienu laikā lielākā daļa Latvijas interneta mediju prognozēja teju katastrofālu ainu – automašīnu atļauties varēšot tikai bagātnieki, tā kļūšot par privilēģiju turīgajiem un nepanesamu slogu pārējiem. Pie rakstiem krājās simtiem komentāru, un vēl niknāka vārīšanās turpinājās sociālajos tīklos.

Panikai bija divi avoti, kurus vieni mediji publicēja, citi – tikpat nekritiski pārpublicēja tālāk. Pirmais – Neatkarīgās Rīta Avīzes publikācija ar virsrakstu "Mašīnām plānots paralizējošs nodokļu kāpums". Otrais – portāla Delfi publicētais Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas valdes locekļa Alda Čīmas viedoklis ar prognozi par divām trešdaļām, kas jau aiznākamgad nevarēšot atļauties privāto auto. Katrs raksts balstīts savā dokumentā. NRA publikācija – Nacionālajā Ekonomikas un klimata plānā, kas izstrādāts Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā, savukārt lietoto autotirgotāju raksts – Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā grozījumu projektā Alternatīvo degvielu attīstības plānā. Atšķirībā no pirmā SM dokuments nav publiski pieejams un, kā vēlāk Re:Check sacīja ministrijā, neesot arī aktuāls, proti, atcelts.

Re:Check abus dokumentus izpētīja. Pirmajā starp daudzām un dažādām iniciatīvām pausts, ka izvērtēta iespēja no 2025.gada celt akcīzes nodokli neekoloģiskajām degvielām un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli ar tiem darbināmiem auto, kā arī ieviest pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, balstoties uz auto CO2 emisiju ietilpību. Savukārt videi draudzīgākiem enerģijas avotiem nodokli plānots samazināt. Otrajā, SM dokumentā, teikts, ka jaunajam nodoklim vajadzētu stāties spēkā jau 2021.gadā, taču tajā nav atrodams, kādā stadijā projekts ir, kad un vai plānota šādas redakcijas virzīšana valdībā. Taču galvenais – ne vienā, ne otrā nav pat aptuveni iezīmētas likmes – ne tas, par cik varētu kāpt akcīzes nodoklis, ne cik liels varētu būt reģistrācijas maksājums.

Jūs taču zināt, kā liek virsrakstus

Tā kā skaitļu nav, Re:Check jautāja NRA raksta autoram Imantam Vīksnem, kāpēc lietoti tik sakāpināti apzīmējumi kā “paralizējošs nodoklis” un “nepanesams slogs trūcīgajiem”. “Es cenšos tam pievērst uzmanību, kas man ir veiksmīgi izdevies. Jūs esat žurnāliste, jūs taču zināt, kā liek virsrakstus! Tas atspoguļo raksta esenci,” skaidroja Vīksne, norādot, ka rakstā arī pausts, ka priekšlikumi ir izskatīšanas stadijā un vēl tiks vērtēti. Vīksne arī neslēpj, ka ceļ trauksmi, jo uzskata, ka kaitniecisku privātu interešu lobēšana, piesedzoties ar “klimata ideoloģiju”, ir “drausmīgākā cūcība pret latviešu nāciju”.

Arī lietoto autotirgotāju asociācijas vadītājs Čīma nedomā, ka ar negatīvajām prognozēm pārspīlē. Sarunā ar Re:Check viņš stāsta, ka priekšlikumi, kas iznīcināšot lietotu auto pārdošanas nozari un radīs problēmas iedzīvotājiem, ministrijās tiekot skatīti jau sen. “Šī likumprojekta doma ir aizliegt vecāku par trim gadiem automašīnu ievešanu Latvijā,” saka Čīma. Tiesa, viņa minētais dokuments patiesībā ir nevis likumprojekts, bet gan tikai valdības rīkojuma projekts par grozījumiem plašākā plānā. Par jebkurām izmaiņām nodokļu likumos vēl būtu jālemj Saeimai. Tajā arī nav runas par aizliegumu ievest vecākas automašīnas. Lietots vārds “ierobežot”.

Paniku sēj arī jauno auto tirgotāji

Maldinošu informāciju ar mediju palīdzību savu biznesa mērķu labā izplatīja arī pretējā nometne. Aizvadītās nedēļas sākumā Latvijas Radio ziņoja, ka jau 2021.gadā Latvijai varētu būt jāmaksā 48 miljoni eiro soda naudas par pārāk lielu CO2 radīto gaisa piesārņojumu. Vienīgais informācijas avots – Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš pārstāv galvenokārt jauno auto tirgotājus un uzskata, ka problēmu var risināt, tikai atjauninot Latvijā ekspluatēto auto klāstu. Dažas dienas vēlāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis raidījumā Krustpunktā Kulberga teikto noliedza kā sabiedrības maldināšanu, jo vēl neesot ne ideju, ne lēmumu ne par sodiem, ne to apmēriem un termiņiem. Kulbergs Re:Check skaidroja, ka tā ir asociācijas aprēķinātā prognoze, nevis apgalvojums, un asociācija tikai gribot, lai netiktu pieņemti sasteigti nodokļu celšanas lēmumi.

Ministrijas klusē vai noliedz

Atbildīgās ministrijas acīmredzami nebija iedomājušās, ka neskaidroti plāni varētu raisīt dezinformācijas izplatīšanos un tam sekojošu sašutumu sabiedrībā. NRA raksts tika publicēts ceturtdienas rītā, autotirgotāju – tās pašas dienas vakarā, taču EM ar paziņojumu nāca klajā tikai piektdien pēcpusdienā. Turklāt virsrakstā tā nevis skaidroja ieceri celt nodokļus, bet gan to noliedza.

FOTO: Re:baltica

Savukārt Satiksmes ministrijas vienīgā reakcija bija ministra Tāļa Linkaita ceturtdienas vakara ieraksts sociālajā tīklā Twitter, vēstot, ka tiek apspriesti dažādi varianti, bet valdībā vēl nekas nav nolemts.

FOTO: Re:baltica

Vēl piektdienas pusdienlaikā SM komunikācijas nodaļā Re:Check nevarēja pateikt, vai autotirgotāju izplatītais dokuments, kas piedāvā jaunu nodokli jau 2021.gadā, ir aktuāls, kur, kad un vai to plānots izskatīt. Piektdienas vakarā SM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna skaidroja, ka dokuments bijis ievietots ministrijas mājas lapā šovasar priekšlikumu saņemšanai. Pēc to izvērtēšanas punkti par jaunu reģistrācijas nodokli un ierobežojumu par trim gadiem vecākām automašīnām no tā izņemti. Vai tie izņemti vasarā vai nupat, Kancēna pateikt nevarēja. Arī ministrijas kļūdu komunikācijā viņa neatzīst, norādot, ka asociācija izplatījusi informāciju par neaktuālu normu.

FOTO: Re:baltica

Toties situāciju prasmīgi izmantoja koalīcijas partneri. Jau piektdienas rītā Jaunā Vienotība un tās vadītājs Arvils Ašeradens publicēja paziņojumu, ka ierosinājums ieviest jaunus nodokļus ir pilnīgi nepamatots un absurds, “ņemot vērā realitāti, īpaši Latvijas reģionos”. Satiksmes ministrs Linkaits (JKP) uz to reaģēja, norādot, ka Ekonomikas ministrija celt nodokļus videi nedraudzīgai degvielai un transportam piedāvāja jau laikā, kad tās vadībā bija Ašeradens pats, un Linkaitam šajā ziņā ir taisnība.

                                                   Fakti:

- Palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu paredz vairāki starptautiskie līgumi, kuriem Latvija pievienojusies. Piemēram, ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un ES apņemšanās samazināt tās dalībvalstu kopējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 80-95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

- Nacionālais Ekonomikas un klimata plāns aptver vēlamos rīcības modeļus visās jomās, tajā skaitā ēku energoefektivitātes uzlabošanā, bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un atkritumu apsaimniekošanas efektivizēšanā.

- Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu no kopējām Latvijas SEG emisijām 28,5% rada transports, tāpēc tā mērķis ir samazināt privāto auto lietošanu, īpaši pilsētās, palielināt alternatīvo enerģijas veidu izmantošanu, samazināt transportam nepieciešamās naftas importu.

Uz augšu