Modes muzejā var apskatīt jaunu izstādi “Dāma krinolīnā” (1)

Izstādes caurviju tēma ir daudzie tehniskie jauninājumi, kas ietekmēja ne tikai 19. gadsimta vidus modi: anilīna krāsas, šujmašīnas, jaunas aušanas un audumu apdrukas iekārtas. Un arī krinolīns – putnubūrim līdzīgā metāla stiepļu konstrukcija, ko dāmas vilka zem tērpiem. Kaut arī krinolīns bija apjomīgs, aizņēma daudz vietas un sagādāja dažādas neērtības, pārvietojoties un sēžot, tas tomēr bija daudz vieglāks un staigājot ērtāks nekā daudzās apakšsvārku kārtas, kas pinās ap kājām un vasarā pamatīgi karsēja – kopējais muslīna, kokvilnas, flaneļa un zirgastru auduma apakšsvārku svars laikā pirms krinolīna varēja sasniegt pat septiņus kilogramus! Patiesībā krinolīns bija inovācija, nevis smieklīga un absurda mode, un sievietes ar lielu sajūsmu uzņēma iespēju atteikties no daudzajiem apakšsvārku slāņiem un bija gatavas samierināties ar krinolīnu trūkumiem to piedāvāto ērtību vārdā. Par to, cik krinolīns ir viegls vai smags, ērts vai neērts, izstādē var pārliecināties ikviens apmeklētājs, piemērot krinolīnu.

Aizraujoša un vārda tiešā nozīmē spilgta tēma ir jaunās audumu krāsas. Līdz pat 19. gadsimta vidum audumu krāsošanai izmantoja dabiskās krāsvielas, kas bija iegūtas no dažādiem augiem, dzīvniekiem vai minerāliem. Bet 1856. gadā 18-gadīgais ķīmiķis Viljams Perkins, meklējot sintētisko aizstājēju līdzeklim pret malāriju – hinīnam, pavisam nejauši atklāja pirmo anilīna krāsu – spilgti violeto moveīnu jeb Perkina purpuru. Piesātinātais violetais tonis bija ārkārtīgi populārs, tam drīzumā sekoja citas anilīna krāsas, un audumi kļuva tik spilgti kā nekad iepriekš. Izstādē apskatāmi vairāki ar anilīna krāsām krāsoti tērpi, tostarp satriecoša balles kleita “Perkina purpura” tonī.

Īpaši vērtīgs ir tērps, kas tapis Francijas augstās modes “tēva”, brita pēc tautības, Čārlza Frederika Vorta (1825–1895) modes namā. Aleksandrs Vasiļjevs: “Saglabājies salīdzinoši nedaudz izcilā kuturjē agrīnā posma tērpu, tāpēc es īpaši priecājos par iespēju parādīt to Rīgā.” Vorts pārcēlās uz Parīzi 1845. gadā, 20 gadu vecumā, un  sāka strādāt lielā tekstila tirdzniecības uzņēmumā. 1858. gadā kopā ar zviedru biznesa partneri Oto Gustavu Bobergu viņš atvēra modes namu “Worth & Bobergh”. Tērpus – tas bija jauninājums! – demonstrēja Vorta sieva, viņa bijusī kolēģe. Vēl viena atjautīga inovācija, ko ieviesa Vorts, – jostas vīlē iešūta zīmīte ar tērpa radītāja vārdu. Ne velti tieši apņēmīgo britu Čārlzu Frederiku Vortu uzskata par haute couture pamatlicēju.

Sieviešu loma sabiedrībā 19. gadsimtā bija necila, un viņu dzīvi ierobežoja daudz dažādu rakstītu un nerakstītu likumu. Taču arī tolaik bija sievietes, kas ne vien sapņoja par citādu dzīvi, bet arī apņēmīgi īstenoja savas vēlmes – pat ja tās neatbilda sabiedrības priekšstatiem. Līdzās krinolīniem muzejā apskatāms arī kāds pavisam negaidīts eksponāts – skandalozās franču rakstnieces Žoržas Sandas fraka.

Žorža Sanda (tas ir viņas pseidonīms) bija starp vispopulārākajiem romantisma perioda literātiem. Viņa iegājusi vēsturē arī kā viena no nedaudzajām sievietēm, kas tolaik atļāvās valkāt vīriešu apģērbu. Būdama brīvdomīga un provokatīva gan savos uzskatos, gan privātajā dzīvē, Sanda uzskatīja, ka vīriešu apģērbs, ko viņai, protams, šuva pēc mēra, ir praktiskāks un izturīgāks nekā dāmu tērpi. Turklāt, ģērbusies vīriešu drēbēs, viņa varēja daudz brīvāk klīst pa Parīzi un iekļūt tur, kur sievietēm parasti ieeja būtu liegta. Skandaloza bija arī Žoržas Sandas publiskā smēķēšana – kas neiedomājams 19. gadsimta vidū!

19. gadsimta dāmas pārģērbās līdz pat sešām reizēm dienā: ikvienai dienas norisei bija paredzēts īpašs tērps. Šī iezīme sasaucas ar tādu pašu striktu dalījumu Viktorijas laika interjeros. Telpas bija nodalītas, un tām bija noteikts ļoti šaurs izmantojums: kungi tika nošķirti no kalpotājiem, pieaugušie no bērniem, sievietes no vīriešiem, privātās telpas no viesiem pieejamām. Lai apmeklētājiem būtu iespēja gūt ieskatu 19. gadsimta interjeru smalkumos, līdzās tērpiem eksponēts arī leļļu nams, kurā miniatūrā veidā redzams neliela Viktorijas laika nama šķērsgriezums.

Izstādē, kas Modes muzejā ilgs sešus mēnešus, līdz 2020. gada pavasarim, apskatāmi krāšņi 19. gadsimta vidus tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kas ataino turīgas tā laika sievietes garderobi, sekojot dienas gaitai un tās dažādajām norisēm – no brīža, kad viņa sapošas pēc pamošanās, līdz pat vizītēm, pastaigām un vakara ballēm vai viesībām. Tērpus papildina izsmalcināti aksesuāri un rotas. Apmeklētājiem ir iespēja piemērīt krinolīnus, kā arī aizpildīt īpaši izstādei sagatavotu testu.

Muzeja darba laiks: katru dienu no 11.00 līdz 18.00 (vasaras sezonā, no 15. maija līdz 30. septembrim – no 11.00 līdz 19.00).

Biļetes: 7 EUR; grupām 6 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem 5 EUR. Katra mēneša pirmajā otrdienā atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem – biļetes cena tikai 3 EUR.

• Rīga, Grēcinieku iela 24