Latvijas Televīzija (LTV) neatbalsta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvājumu papildu viena miljona eiro sadalei starp sabiedriskajiem medijiem, turklāt pārmet NEPLP nevēlēšanos skaidrot savu priekšlikumu, informēja LTV pārstāve Krista Luīze Priedīte.
24.oktobrī NEPLP informējusi LTV par savu redzējumu, kā šo nākamgad iezīmēto finansējumu sadalīt. Proti, NEPLP piedāvājusi LTV vajadzībām novirzīt 250 000 eiro, bet Latvijas Radio - 750 000 eiro.
LTV uzskata, ka šobrīd NEPLP piedāvātais potenciālā finansējuma sadalījums nav proporcionāls un samērīgs, kā arī nav sagatavots saskaņā ar tādiem Eiropas Raidorganizāciju apvienības noteiktajiem finansējuma piešķīruma pamatprincipiem kā taisnīgums un pamatotība.
Pēc Priedītes paustā, līdz šim brīdim skaidrojums no NEPLP nav saņemts un šodien LTV plānoja sasaukt arī darbinieku ārkārtas kopsapulci, kurā NEPLP pārstāvji bija aicināti skaidrot un pamatot savu redzējumu. "Tomēr kopsapulce tika atcelta, jo NEPLP pārstāvji ignorēja aicinājumu, tādējādi atsakoties skaidrot savu pozīciju LTV kolektīvam," sacīja LTV pārstāve.
Kā uzsver LTV, saskaņā ar abu sabiedrisko mediju iepriekš iesniegtajiem prioritāro pasākumu finansējuma pieteikumiem, no kā tiešā veidā izriet sabiedrisko mediju gada budžets, proporcionāls un taisnīgs sadalījums būtu jāaprēķina proporcionāli sākotnēji iesniegtajām summām. Attiecīgi, Latvijas Radio būtu piešķirami 578 236 eiro, bet LTV - 421 764 eiro.
"Sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipi ietver ne vien stabilu, adekvātu, no politiskajām interesēm neatkarīgu un caurspīdīgu finansējuma modeli, bet arī to, ka piešķirtajam finansējumam jābūt taisnīgam un pamatotam. Finanšu sadalījums šobrīd rada priekšstatu, ka LTV netiek pienācīgi pārstāvēta pārrunās par valsts budžeta piešķiršanu un sadalījumu," uzskata LTV, norādot, ka, viņuprāt, kapitāldaļu turētājs nedemonstrē spēju uzņemties atbildību par abiem sabiedriskajiem medijiem, radot absurdu situāciju, kurā pilnvērtīgi tiek pārstāvētas tikai viena medija intereses.
LTV ir lūgusi NEPLP finansējuma sadalījumā pieturēties pie iepriekš praksē izmantotā principa, kad gadījumos, ja abiem sabiedriskajiem medijiem vienādu mērķu nodrošināšanai tiek piešķirts mazāks finansējuma apjoms nekā būtu nepieciešams, faktiskā finansējuma summa tiek sadalīta atbilstoši katra medija sākotnēji pieteikto summu proporcijai.
LETA jau ziņoja, ka partiju finansēšanas no valsts budžeta kārtību ieviešot pakāpeniski, koalīcijas partijas vienojušās vienu miljonu eiro nākamajā gadā piešķirt sabiedriskajiem medijiem.
LTV valdes loceklis Ivars Priede iepriekš Saeimas Saeimas Mediju politikas apakškomisijā norādīja, ka sabiedrisko mediju pieprasījumi pēc papildu līdzekļiem ir akūta nepieciešamība.
Viņš norādīja, ka Latvijā sabiedriskie mediji, tostarp LTV gadu no gada atliek būtiskus investīciju projektus, tā vietā nodrošinot operatīvo darbību. "Ir jāsaprot, ka tehnika noveco, un laika gaitā vingrinājums pārvērtīsies par pieaugošu budžeta pieprasījumu plūsmu," teica Priede.
Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams rast risinājumu, lai sabiedriskie mediji varētu rēķināties ar stabilu un prognozējamu finanšu plūsmu, jo pašreizējā budžeta neprognozējamība nenāk par labu. "Mēs arvien vairāk atpaliekam. Protams, televīzijā kaut ko redzēs, bet atpalicība notiek arvien lielākiem soļiem," pauda Priede.
Arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsvēra, ka sabiedrisko mediju tehnoloģiskā atpalicība ir milzīga. "Tehniku plānots atjaunot pēc vairākiem gadiem. Ir saplīsusi kārtējā pults, ko pēc plāna paredzēts atjaunot pēc diviem gadiem. Mēs knapināmies, kā apmaksāt elektrību, algas, tad jādomā, kā izspiest pulti. Situācija ir ļoti nopietna," viņa teica.
Klapkalne piekrita, ka situāciju nevar atrisināt vienā mirklī, piebilstot, ka "esam situācijas ķīlnieki". Taču, viņa pauda viedokli, jo lielāka būs atpalicība, jo lielākas būs problēmas.
