Latvija, Lietuva un Igaunija ir gluži kā "vecā Eiropa" - tikai pirms 40 gadiem, rakstā austrāliešu tūrisma portālā "Traveller.com.au" norāda žurnāliste Alisone Stjuarte.
"Baltijas valstis - gluži kā Rietumeiropa pirms 40 gadiem." (31)
Austrālijas ceļojumu žurnāliste jūsmo par Rīgu
Rietumeiropa kādreiz bija "pilna enerģijas", bet tagad lielā tūristu pieplūduma šķiet sagurusi un tagad tai vajag atpūsties, norāda žurnāliste. Taču Baltijas valstis ir atšķirīgas.
"Nieka 25 gadus pēc neatkarības no Padomju Savienības šīs mazās republikas piedzīvo brīnumainu atdzimšanu. Tās ir kā Rietumeiropa pirms 40 gadiem - pozitīvi noskaņotas sabiedrības, kuras joprojām cīnās ar problēmām, taču dara to ar enerģiju, optimismu un ārkārtīgi novērtējot brīvību, kas tām tik dārgi maksājusi," raksta Stjuarte.
Viņa norāda uz pārdzīvotajām kara un okupācijas šausmām, taču mūsdienās Baltijas valstīm raksturīgs "pozitīvs skats nākotnē, arhitektūras un dabas skaistums, samērā pieticīgs skaits tūristu un lepnums par savām atšķirīgajām baltiešu kultūrām (kuras komunistiskajā režīmā tika apspiestas)".
"Daļa no atdzimšanas ir tāda, ka baltieši iebraucējiem māca par savu pagātni. Neviens pats gids neaizmirsa mūs apgaismot," uzsver žurnāliste.
Stjuarte ceļoja no Stokholmas uz Tallinu un Pērnavu, no kurienes ieradās Rīgā, lai vēlāk turpinātu ceļu uz Klaipēdu.
"Latvijas galvaspilsēta Rīga kā nevainojams dzintariņš novietota pie Daugavas ietekas. Šai izsmalcinātajai pilsētai ir bagāta vēsture, ko izstāsta bagātīgi atjaunotās Hanzas laiku ēkas, pasaules mantojuma sarakstā iekļautā viduslaiku vecpilsēta, švītīgais jūgendstila kvartāls, padomju laiku un VDK ēkas," žurnāliste apraksta Rīgu.
"Tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, Rīga ir apņēmusies "nekad neaizmirst". Ekskursijā pa pilsētu mēs paejam garām Brīvības piemineklim, Latvijas brīvības, neatkarības un suverenitātes simbolam. Padomju režīms gribēja to nojaukt, bet galu galā atturējās to darīt."
Stjuarte lasītājiem norāda uz Okupācijas muzeju un "stūra māju", kas "koncentrējas uz cilvēku nepakļaušanos, pretošanos un varonību, viņu garīgo spēku, kas ļāva izdzīvot un atgriezt savu valsti pasaulē".
Ar to spēcīgi kontrastē Rīgas "pasakainās" jūgendstila ēkas.
"Ir grūti atraut sevi no krāšņās pilsētas, bet pirms prombraukšanas mēs vēl apmeklējam Rīgas lielo, UNESCO sarakstā iekļauto Centrāltirgu," Stjuarte nobeidz savu apcerējumu par Rīgu. "Tas ir piemērs, kā pārveidot drūmu pagātni. Pieci veci vācu dirižabļu angāri pārveidoti tā, lai tajos atspoguļotos neoklasicisma un jūgendstila vēsmas."