Iedzīvotāji visaugstāk vērtē izglītības kvalitāti bērnudārza posmā

Iedzīvotāji visaugstāk vērtē izglītības kvalitāti pirmsskolas posmā, savukārt viszemāk vidējās izglītības posmā, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Pētījumā autori vaicāja, kā respondenti vērtē kvalitāti pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības līmenī. 39,3% respondentu pirmsskolas izglītības kvalitāti vērtēja kā augstu, 27,8% tā novērtēja pamatizglītības kvalitāti, 28,7% - vidējo izglītību, bet 34,9% augstāko izglītību.

Turpretī par zemu izglītības kvalitāti pirmsskolā atzina 10,2%, pamatizglītības posmā - 15,7%, vidējās izglītības posmā - 16,9% un augstākās izglītības posmā - 16%.

Tāpat aptaujā respondentiem tika vaicāts viedoklis par izglītības kvalitātes izmaiņām pēdējo gadu laikā. Vaicāti, vai, domājot par izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, pēdējo gadu laikā ir vērojama uzlabošanās vai pasliktināšanās, 33,8% respondentu, kuriem ģimenē ir bērni vai jaunieši, kas iegūst izglītību, norādīja, ka vērojama pasliktināšanās. Starp aptaujātajiem, kuriem ģimenē nav bērnu, kas mācās skolā, tā domā 26,8%.

Savukārt uzlabošanos izglītības kvalitātē Latvijā novērojuši 23,8% respondentu, kuriem ģimenē ir bērni vai jaunieši, kas iegūst izglītību, kā arī 18,9% aptaujāto, kuriem ģimenē nav bērnu, kas šobrīd mācītos skolā.

Tāpat 40% šo respondentu uzskata, ka nav vērojama nedz pasliktināšanās, nedz uzlabošanās. Tā domā arī 37,3% respondentu, kuriem ģimenē ir bērni, kas apmeklē skolu.

Kā ziņots, šodien prezentētajā pētījumā vērtēts sabiedrības viedoklis par izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību darba tirgus prasībām. Analizējot visus faktorus, aprēķināts arī kopējais izglītības indekss - 100 punktu skalā Latvijas izglītības indekss ir 55,6.

Tāpat teju piektdaļa jeb 24% iedzīvotāju pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā augstu, gandrīz puse jeb 49% uzskata, ka tā ir viduvēja, bet 21% domā izglītības kvalitāti novērtējuši kā zemu.

Pētījuma autori arī atzīmēja, ka iedzīvotāji, kuru ģimenēs ir bērni vai jaunieši, kuri šobrīd iegūst izglītību, pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā novērtējuši kā nedaudz zemāku nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav bērnu vai jauniešu, kuri iegūst izglītību.

Šāds pētījums šogad tika veikts pirmo reizi un Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis uzsvēra, ka attiecībā uz izglītības kvalitāti, pieejamību un vērtību Latvijā ir daudz optimistiski noskaņotu cilvēku, tomēr vienlaikus pētnieki saskata arī daudzas lietas, ar kurām ir jāstrādā.

Grīnis pauda, ka sabiedrības viedoklis ir tikai viedoklis, tomēr tas ir ļoti būtisks. "Mūsu attieksme pret izglītību nosaka virzienu, kurā ejam," pamatoja direktors. Tāpat viņš stāstīja, ka ar lielu interesi skatīsies, kā šis indekss gadu laikā mainīsies un vai izdosies gūt pozitīvu dinamiku.

Aptauja veikta no 5.oktobra līdz 16.oktobrim un tajā piedalījās 1014 respondenti no visas Latvijas. Tiešās intervijās respondentu dzīvesvietās tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Rīgas Tālmācības vidusskolas pārstāve Marta Kive skaidroja, ka izglītības indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā, kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.

Uz augšu