Ordeņu kapituls šodien par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos 31 personu, to skaitā vairākus valsts iestāžu vadītājus, tiesnešus, mediķus, zinātniekus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, kuru iecels par ordeņa lielvirsnieci.
Ar ordeni apbalvos un par ordeņa komandieriem iecels gleznotāju un grafiķi Viju Celmiņu, Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju, senatoru Pēteri Dzalbi, vēsturnieku, ilggadējo Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķi Inesi Feldmani, vēsturnieku, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, LZA akadēmiķi Ēriku Jēkabsonu, Rīgas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju, Lutera Akadēmijas docentu Gunti Kalmi, Vācijas Bundestāga deputāti Elizabeti Šarloti Močmani, bijušo ASV vēstnieci Latvijā Nensiju Baikofu Petitu, vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izveidotāju un pirmo vadītāju, ārsti Renāti Pupeli, vēsturnieku, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, LZA akadēmiķi Aivaru Strangu, kā arī ebreju kultūras mantojuma un holokausta vēstures pētnieku, rakstnieku Davidu Zilbermani.
Ordeņa kapituls apbalvos un iecels par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem arī Liepājas teātra aktrisi Andu Albuži, advokātu un latviešu sabiedrisko darbinieku ASV Ivaru Bērziņu, Eksperimentālās arheoloģijas darbnīcas "Seno rotu kalve" izveidotāju un vadītāju, Tautas daiļamata meistaru, rotkali Daumantu Kalniņu, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru, Lietišķās ķīmijas institūta direktoru, LZA akadēmiķi Valdi Kamparu, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāju Baibu Kaškinu, dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Matiasu Knollu, rakstnieku, publicistu un scenāristu Andri Kolbergu, Liepājas teātra aktrisi Inesi Kučinsku-Laukšteini, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju, profesoru Andreju Milleru.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos un iecels par ordeņa virsniekiem arī scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, režisoru, producentu, dziesmu tekstu autoru un aktieri Valdi Pavlovski, Latvijas Nacionālā teātra aktrisi, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Daigu Gaismiņu-Šiliņu, Rīgas Dzemdību nama Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, pediatru, neonatologu, NMPD Specializētās medicīnas centra neonatologu Juri Šleieru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītāju, anesteziologu, reanimatologu Oļegu Šubu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītāju, asociēto profesoru, džeza vēstures pētnieku, džeza mūziķi Indriķi Veitneru un AT Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīti Zāģeri.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos un par ordeņa kavalieriem iecels arī latviešu sabiedrisko darbinieci Kanādā, ilggadējo nevalstiskās organizācijas "Tribute to Liberty" valdes locekli Alīdi Ausmu Forstmani, latviešu sabiedrisko darbinieku ASV, ilggadējo Aiovas latviešu biedrības vadītāju Imantu Kalniņu, ilggadējo Rīgas 25.vidusskolas vēstures skolotāju Rudīti Liepiņu un Mākslas galerijas "Daugava" vadītāju, mākslas zinātnieci Andu Treiju.
Šodien Ordeņu kapituls ar Viestura ordeni apbalvos deviņas personas. Par šī ordeņa lielkrusta komandieri iecels Latvijas brīvības cīnītāju Lidiju Lasmani, kuru 1994.gadā apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču viņa atteicās to saņemt, savu rīcību pamatojot ar to, ka kopā ar viņu ordeni saņemot arī vairāki bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģenti.
Ordeņa kapituls Viestura ordeni piešķirs un par ordeņa komandieri iecels Valsts robežsardzes koledžas direktora vietnieku dienesta organizācijas jautājumos, pulkvedi Aivaru Uzulnīku, savukārt par ordeņa virsniekiem iecels Zemessardzes Studentu bataljona Veterānu apvienības veterānu, atvaļināto pulkvežleitnantu Tāli Blumfeldu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes štāba priekšnieku, pulkvežleitnantu Igoru Kļaviņu, NBS Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes štāba Apgādes pārvaldes priekšnieku, pulkvežleitnantu Ventu Lapsenbergu, NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Bruņojuma remonta centra komandieri, komandkapteini Juri Onzulu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieku, pulkvežleitnantu Andri Staļģevicu un Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Grebņevas I kategorijas robežkontroles punkta priekšnieka vietnieku, majoru Andri Višņevski.
Savukārt ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes zeltītu goda zīmi apbalvos NBS Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes 2.mehanizētā kājnieku bataljona virsseržantu, štāba virsseržantu Pēteri Muižnieku.
Šodien Ordeņa kapituls par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Atzinības krustu apbalvos vēl 34 personas, liecina paziņojums "Latvijas Vēstnesī".
Valsts prezidents Egils Levits svinīgos apbalvojumus visiem 74 saņēmējiem pasniegs Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienas svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Valsts augstāko apbalvojumu vēsturē 2019.gads ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 95 gadiem, 1924.gada 25.martā, pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kas nodibināts par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. 1938.gadā papildus Triju Zvaigžņu ordenim tika nodibināti vēl divi ordeņi - Viestura ordenis un Atzinības krusts.
1994.gada 25.oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni", ar kuru atjaunoja 1924.gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni. Levits, 1994.gadā būdams tieslietu ministrs, bija viens tiem, kuri atbalstīja ideju par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas nepieciešamību. Viestura ordeni un Atzinības krustu atjaunoja 2004.gadā.
