Ceturtdien notika kārtējā mediķu protesta akcija pie Saeimas. Iemesls - atalgojuma palielināšana mediķiem mazākā apjomā, nekā solīts iepriekš. Šajā akcijā piedalījās ievērojami mazāk cilvēku nekā iepriekšējā, līdz ar to iespējas pieprasīt no deputātiem atbildību - mazinās.
Saistībā ar Saeimas atlaišanas ierosināšanu un situāciju, kādā nonākuši mediķi, neviļus nāk prātā analoģija ar neveselīgām attiecībām ģimenē. Piemēram, ir kāds vīrs, kas tur savu sievu badā un sistemātiski viņu piekauj. Beigu beigās sieva saņemas un saka, ka no vīra aiziešot. Tad vīrs, baidoties zaudēt sievu, it kā atzīst savas kļūdas un sola laboties. Taču pēc kāda laika vardarbība atkārtojas.
Līdzīgā situācijā ir nonākuši veselības aprūpes darbinieki. Vardarbīgais vīrs, šajā gadījumā Saeima un valdība, sola pārvērtēt atalgojuma sistēmu un to sakārtot, lai būtu pietiekams finansējums mediķu algu celšanai.
Taču iepriekš likumā ierakstītie, bet nepildītie solījumi nevieš ticību, ka kaut kas mainīsies.
Ja vīra vardarbībai pakļautā sieva var saņemties un vērsties policijā, kura pret vīru var ierosināt kriminālprocesu un tā rezultātā viņš var saņemt reālu cietumsodu, tad mediķu un sabiedrības iespējas nav tik efektīvas.
Patlaban mediķu rīcībā ir protesti, streiki, kārtējās Saeimas vēlēšanas vai Saeimas atlaišanas ierosināšana.
Protesti var turpināties, bet cik ilgi? Ārsts, bez šaubām, ir īpaši atbildīga profesija.
No ārstiem ir atkarīgas mūsu dzīvības. Šie cilvēki vienkārši nevar atļauties ilgstoši protestēt.
Nemaz jau nerunājot par ilgstošiem un liela mēroga streikiem, jo tādējādi tiktu apdraudētas daudzu cilvēku dzīvības, ko ne ārsti, ne sabiedrība kopumā nevar atļauties.
Pie varas esošie politiķi to ļoti labi saprot. Taču Saeimas deputāti acīmredzami nesaprot, kas ir laba demokrātija.
Pēc itāļu politikas zinātnieka Leonardo Morlino, ir vairākas pazīmes, kas raksturo labu demokrātiju. Viena no būtiskākajām ir politiķu atbildīgums vēlētāju priekšā (1).
Atbildīgums kā labas demokrātijas pazīme paredz iespēju vērst rezultatīvas sankcijas pret politiķiem. Galvenokārt ar to saprot vēlēšanas.
Ar to palīdzību vēlētājiem ir iespēja sodīt tos, kas nav pildījuši dotos solījumus, un izvēlēties tādus pārstāvjus, kas labāk nekā iepriekšējie pārstāvētu vēlētāju intereses.
Latvijas republikas prezidenta Egila Levita Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" izteiktais arguments, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā pie varas nākšot tie paši, kas ir tagad – neiztur kritiku. Līdz ar 13. Saeimas ievēlēšanu ir nomainījušās divas trešdaļas deputātu. Nevar izslēgt, ka līdzīgi būs arī ārkārtas vēlēšanu gadījumā.
Protams, vēlēšanas vienlaikus līdzinās arī loterijai. Nevar zināt, kā rīkosies tautas pārstāvji, pirms viņi nonāk pie reāliem varas grožiem. Bet tas nebūt nenozīmē, ka no ārkārtas vēlēšanām ir jābaidās.
Viens no būtiskākajiem Saeimas atlaišanas kritiķu argumentiem ir šāds: Saeimas atlaišana ilgtermiņā neko nerisināšot. Tā vietā ir jāpieprasa atbildība no esošās Saeimas. Taču vēl aizvien neatbildēts paliek jautājums, kā to izdarīt.
Latvijas televīzijas raidījumā “Tieša runa”, kurā diskutēja par Saeimas atlaišanas ierosināšanu, izskanēja doma, ka varētu turpināt protestus, lai politiķi izjustu spiedienu. Vērts minēt, ka, savācot 40 tūkstošus parakstu par Saeimas atlaišanas ierosināšanu, viens politiskais spēks jau piedāvāja veidu, kā dabūt trūkstošos miljonus veselības aprūpes darbinieku algu celšanai. Taču vienlaikus ir zināma valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa nostāja: viņš skaidri pateica, ka jautājums par nākamā gada budžetu ir slēgts. Arī prezidents Levits jau ir izsludinājis likumu par 2020. gada budžetu.
Kā tika pieļauts LTV raidījumā "Tieša runa", ja parakstu skaits sasniegtu 100 tūkstošus, tad politiķi varētu pakļauties spiedienam, bet šobrīd to neviens skaidri pateikt nevar. Arī Saeimas atlaišana un jaunas Saeimas ievēlēšana negarantē to, ka mediķu algu celšanai atradīs naudu.
Tomēr jaunas vēlēšanas varētu risināt politiķu atbildīguma problēmu.
Kā jau minētajā LTV diskusijā pateica ārste-anestezioloģe Sarmīte Plūme, “Naudas jautājums nav tik liels kā cinisms par to, ka valdība un Saeimas deputāti var uzskatīt, ka ir tiesīgi nepildīt likumu.”
Šīs Saeimas atlaišana, iespējams, varētu veicināt to, ka politiķi beidzot sapratīs, kādas ir sekas par likumā nostiprināto solījumu nepildīšanu.
Lai kādi būtu tie cilvēki, kas pirmie ierosināja parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanas ierosināšanu, tas nemaina lietas būtību.
Saeima, tautas valodā runājot, ir “uzmetusi” mediķus un līdz ar to arī visu sabiedrību.
Par vārdiem, turklāt tiem, kas ierakstīti likumā, ir jāatbild. Šķiet, ka tautas kalpi par to savā augstprātībā ir aizmirsuši. Sabiedrības pienākums ir viņiem to atgādināt un pieprasīt no viņiem atbildību.
Atsauces:
1 - Leonardo Morlino Full Professor of Political Science (2004) What is a ‘good’ democracy?, Democratization, 11:5, 10-32, DOI: 10.1080/13510340412331304589
/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg)