Kalniete: Latvijai jāpievienojas valstīm, kas nosoda vardarbību kā vārdos, tā darbos

Kā ziņots, šodien EP apstiprināja rezolūciju, kurā mudina dalībvalstis nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju, lai apturētu vardarbību pret sievietēm. Nesaistošajā rezolūcijā, kuru EP deputāti pieņēma ar 500 balsīm par, 91 pret un 50 atturoties, Parlaments aicina Padomi nekavējoties pabeigt Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.

Kalnietes ieskatā demokrātiskas un modernas sabiedrības brieduma pazīme ir spēja apzināties problēmu un to risināt. Tāpat viņa norādīja, ka vardarbība nav savienojama ne ar kristīgajām, ne vispārcilvēciskajām vērtībām un tas attiecas uz jebkuru vardarbības formu, arī, ja tā ir vardarbība ģimenē, kas visbiežāk ir vērsta pret sievietēm.

"Sekas tam ir ilgstošas - tās posta un kropļo arī mūsu nākamās paaudzes, jo atstāj dziļas pēdas bērnos. Vardarbībai nav attaisnojuma un no tās cieš visa sabiedrība kopumā. No vardarbības nedrīkst norobežoties, to uzskatīt par normu vai "ģimenes iekšējo lietu". Tā nemazināsies pati no sevis. Mums jāveicina sabiedrības un valsts institūciju līdzatbildība, lai nevienam bērnam un pieaugušajam nebūtu jādzīvo ar apziņu, ka vardarbība ir normāla vai neizbēgama. Mums jāpalīdz atkopties un atspirgt vardarbības upuriem, lai tie varētu dzīvot normālu dzīvi," pavēstīja Kalniete.

EP deputāte ir pārliecināta, ka Latvijai ir jāpievienojas to valstu kopai, kas vardarbību nosoda. Jau 2016.gadā Latvija parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un Latvijas Saeimas uzdevums ir šo dokumentu ratificēt un turpināt pilnveidot likumdošanu, lai ikdienā cīnītos pret vardarbību kā ļaunumu.

"Vai tiešām mēs gribam līdzināties Krievijas Domes konservatīvajam vairākumam, kas, aizbildinoties ar "tradicionālo vērtību" sargāšanu, daudzkārt ir noraidījis likumu grozījumus, kas klasificētu vardarbību ģimenē kā kriminālu nodarījumu? Saeimas kavēšanās ar konvencijas ratifikāciju atstāj vardarbības upurus bezizejā, liekot paciest vardarbību klusējot. Klusēšana par vardarbību rada bezcerību," norādīja Kalniete.

Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma 2011.gadā, tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība to parakstīja 2017.gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments - valstīm, kas to ratificē, jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos.

Lai arī ES parakstīja konvenciju 2017.gada 13.jūnijā, to joprojām nav ratificējušas septiņas dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Slovākija un Lielbritānija. 

Kā ziņots, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) neatbalsta Stambulas konvencijas ratificēšanu. Uz jautājumu, vai ministre varētu mainīt savas domas, Petraviča norādīja, ka viedokli nemainīs, jo tāda ir arī viņas vēlētāju griba.

Stambulas konvencijas ratificēšana radījusi publisku viedokļu apmaiņu, kurā no politisko spēku un baznīcu pārstāvjiem, kā arī ekspertiem izskan pretēji viedokļi par šīs konvencijas mērķiem, saturu un nepieciešamību.

Iepriekšējais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV), kurš tagad ir finanšu ministrs, publiski iestājies par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Reirs paudis, ka, neratificējot konvenciju, Latvija aizvaino katru ģimenes locekli, kurš cietis no vardarbības.