IZM aicina trauksmes vēstules autorus uz tikšanos (1)

IZM 19.novembrī un 28.novembrī ir saņēmusi trauksmes vēstules par apdraudējumu latviešu valodas nākotnei. Ministrijā norādīja, ka izprotot vēstulē paustās bažas, vēstules iesniedzēju pārstāvji nākamnedēļ, 4.decembrī, tiek aicināti uz sarunu IZM, lai klātienē pārrunātu jautājumu par latviešu valodu Latvijas zinātnē, tai skaitā, par informatīvo ziņojumu "Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā".

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzver, ka ministrija pilnībā piekrīt brīvai promocijas darba izstrādes valodas izvēlei, jo pasaulē valdošās tendences promocijas darba rakstītāju izvēli noteiks dabiski, sacīja IZM. Tāpēc, pēc ministres domām, domstarpībām vai plašākām diskusijām par šiem jautājumiem nevajadzētu raisīties ne darba grupā, ne ministrijā.

Pēc Šuplinskas paustā, lai nodrošinātu Latvijas pētniecības virzību uz izcilību, zinātnisko rezultātu sasniegšanā būtiski ir nodrošināt sinerģiju - eksakto jomu pārstāvjiem ir jāstiprina sava darba rezultātu popularizēšana Latvijas sabiedrībā, bet sociālo un humanitāro jomu pētniekiem jānodrošina savu pētījumu pieejamība ārzemēs.

Ministrijā skaidroja, ka izveidotā doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas pilnveides darba grupa šobrīd turpina darbu, izstrādājot priekšlikumus konceptuāli jaunas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas doktorantūras nodrošināšanai Latvijā.

Jaunais doktorantūras modelis tiek izstrādāts, pamatojoties uz Pasaules Bankas pētījumiem un tajos sniegtajām rekomendācijām, kā arī OECD pētījumu statistiku, kas Latvijai uzrāda ļoti zemu doktora grādu ieguvušo skaitu (0,3% no kopējā iedzīvotāju skaita, citās OECD valstīs - 1,1%). Tāpat secināts, ka Latvijā nenotiek akadēmiskā personāla atjaunotne, kā arī doktorantūras studijās ir sarežģīta un reizē fragmentāra iekšējā struktūra.

IZM skaidroja, ka būtiskākie doktorantūras modeļa pilnveides priekšlikumi saistīti ar lielākas atbildības noteikšanu augstskolām par doktorantūras laikā veiktā pētnieciskā darba vadību, kvalitāti un noslēgumā izstrādāto promocijas darbu. Tāpat tiek plānots noteikt, ka doktora studijas jāorganizē centralizēti izveidotās struktūrvienībās jeb doktorantūras skolās. Savukārt par promocijas darba izstrādes valodu varēs izšķirties doktorants un darba vadītājs vai augstskola, kas izstrādā doktora studiju programmu.

Informatīvā ziņojuma projekts "Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā" ir nosūtīts augstākās izglītības un zinātnes nozares, kā arī darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem viedokļu un priekšlikumu sniegšanai. Ministrija ir informējusi, ka līdz 6.decembrim par jauno doktorantūras modeli gaida konstruktīvus priekšlikumus no ikviena interesenta. 

Kā ziņots, vairāk nekā 800 zinātnieki un sabiedrībā zināmi cilvēki atklātā vēstulē vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), lūdzot pārskatīt ministrijas rosināto jauno doktorantūras modeli, aģentūrai LETA pavēstīja Ventspils Augstskolas docents, viens no vēstules iniciatoriem Jānis Veckrācis.

Pirms IZM organizētās diskusijas 21.novembrī par jauno doktorantūras modeli sabiedrības pārstāvji plaši parakstītā vēstulē vērsās pie IZM. Vēstulē tika paustas nopietnas bažas un aicinājums neierobežot iespējas promocijas procesu īstenot latviešu valodā.

Vēstulē norādīts, ka bažas nav nedz sadzirdētas, nedz izprastas, nedz īstenotas faktiskā rīcībā, risinājumos un izmaiņās. "Vēl vairāk, fakts, ka šai valstiskas nozīmes problēmai diskusijā laiks tā arī neatradās, liecina, ka ministrija noliedz jautājuma būtiskumu," uzsvērts vēstulē.

Arī publiskās sarunās ar plašsaziņas līdzekļiem IZM pārstāvji cenšas nonivelēt jautājumu, apzīmēdami to kā "šauru virzienu" un izmantodami maldinošus faktus, uzskata vēstules autori.

Atsaucoties uz IZM argumentu, ka promocijas padomē tiks piesaistīti ārvalstu recenzenti, kuriem jāspēj iepazīties ar darbu pilnā tā apmērā, vēstules autori piedāvā ministrijai novirzīt finansējumu latviešu valodā tapušo promocijas darbu kvalitatīviem tulkojumiem, ja par promocijas darba nepieciešamību svešvalodā ir lēmusi promocijas padome un ja nepietiek ar darba kopsavilkumu svešvalodā, kā arī ar darba izstrādes laikā sagatavotajiem zinātniskajiem rakstiem, no kuriem liela daļa parasti esot svešvalodā.

Tāpat vēstules autori prasa IZM ieviest efektīvus rīkus, lai attīstītu doktorantu valsts valodas un svešvalodu prasmes un adekvāti noteiktu grāda pretendenta prasmes sagatavot promocijas darbu svešvalodā, kas ir svarīgs priekšnosacījums darba kvalitātes nodrošināšanā, mērķu sasniegšanā un izmantojamībā pēc darba aizstāvēšanas. Pašlaik daļa zinātnisko tekstu, kas tapuši angļu valodā, neatbilst nepieciešamajai kvalitātei tieši valodas lietojuma ziņā, norādīts vēstulē.