Pārejai uz mācībām valsts valodā atvērtākas ir divplūsmu privātskolas

FOTO: EPA/Scanpix

Divplūsmu privātskolas jeb skolas, kas papildus mazākumtautību programmai īsteno arī vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošo programmu, ir atvērtākas pārejai uz mācībām latviešu valodā nekā mazākumtautību privātskolas, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka norma, kas nosaka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs, ir atbilstoša Satversmei, tādējādi izglītības reforma, kas nosaka to, ka vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs būs jāapgūst valsts valodā ietekmēs 18 mazākumtautību privātskolas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.

2018./2019.mācību gada sākumā Latvijā bija 58 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes, no kurām trešdaļu ietekmēs pāreja uz mācībām latviešu valodā. No 58 privātskolām Latvijā ir desmit krievu privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes, kā arī astoņas privātskolas, kurās izglītības saturu īsteno gan latviešu valodā, gan krievu valodā.

Viena no tādām izglītības iestādēm ir pamatskola "Universum", kuras direktors Andis Apsītis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka ST atzītais, ka norma, kas nosaka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs, atbilst Satversmei, ir saprotams, jo privātskolas tik un tā realizē valsts ietvaros noteikto izglītību, tikai "ar savu specifiku".

Viņš skaidroja, ka privātskolas cenšas dažādot savu mācību metodiku, tomēr "galvenās līnijas" ir vienotas ar valstī noteikto. Tāpat viņš piebilda, ka šī mācību valodas norma, kas attiecināma arī uz privātskolām, "ir loģiska", jo privātskolas arī tādā veidā iet cauri reformai un iekļaujas kopējās normās.

Direktors stāstīja, ka mācību iestādē jau notika iekšēja pārkārtošanās, lai atbalstītu ģimenes, kuras šīs pārmaiņas skar, lai tās nejustos pamestas un emocionāli atstātas novārtā, jo Apsītis ir dzirdējis, ka citās skolās šis pārejas laiks bijis grūts. Viņš uzsvēra, ka "Universum" ir veiksmīgi izdevies pārstrukturēties un arī izdevies piesaistīt skolotājus latviešu valodas apguvei.

ST atzinumu pozitīvi vērtē arī privātās vidusskolas "Rims" direktores pienākumu izpildītāja Linda Joste-Sidorova. Arī šajā skolā tiek īstenotas mācības gan mazākumtautību programmā, gan vispārējā latviešu programmā, tomēr pēdējos trīs gadus mazākumtautību programmā jauni skolēni netiekot uzņemti, stāstīja skolas pārstāve.

Kopumā viņa pieņemto reformu vērtē kā ļoti sekmīgu un stāstīja, ka privātajā vidusskolā uzsvars tiek likts uz bilingvālu mācību metodi, kas nozīmē, ka mācībspēks var skaidrot mācību saturu angļu vai krievu valodā, ja tas padziļina bērna izpratni. Joste-Sidorova stāstīja, ka "Rims" uzskata latviešu valodu par valsts valodu, tāpēc skolēniem nodrošina papildu nodarbības un programmu, lai skolēni varētu ātrāk un veiksmīgāk apgūt valsts valodu.

Tomēr pretējās domās par pāreju uz mācībām latviešu valodā arī privātskolās ir to skolu direktori, kuru izglītības iestādēs īsteno tikai mazākumtautību programmas. Negatīvās domās par to, ka pāreja skar arī privātskolas, ir privātskolas "Latreia" direktors Valdis Krūmiņš. Viņaprāt, tā ir diskriminācija, jo, piemēram, poļu skolā esot atļauts mācīt poliski, arī angļu valodā ļauts mācīt, tomēr krievu valodā - nē.

"Nav vienlīdzības. Ja visām skolām, tad visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, vai nevienai," uzsvēra Krūmiņš. Viņš sacīja, ka citās valstīs nepastāvot prakse, ka valodas jautājumi attiektos arī uz privātskolām. Viņaprāt, privātskolas var mācīt bērnus viņu dzimtajā valodā.

Šādam viedoklim pievienojas arī bijušais Rīgas vispārizglītojošā privātās vidusskolas "Evrika" direktors Jakovs Pliners, kurš ir arī partijas "Latvijas Krievu savienība" valdes loceklis un kādreizējais Rīgas domes un Saeimas deputāts.

"Bērni skolā vislabāk mācās un attīstās, ja mācības notiek ģimenes valodā," norādīja Pliners. Viņaprāt, ST ar savu lēmumu ir parādījusi necieņu pret Latvijas nacionālajām minoritātēm, jo Satversmē esot rakstīts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties mācību veidu saviem bērniem, tomēr šāds tiesas lēmums nedod vecākiem tādas tiesības.

Tāpat bijušais privātskolas "Evrika" direktors skaidroja, ka šī ST lēmuma rezultātā arī turpmāk pasliktināsies skolēnu zināšanu kvalitāte, proti, bērni vairāk laika tērēs mājasdarbu izpildei, jo būs nepieciešams tos tulkot. Viņaprāt, tādā veidā pasliktināsies arī skolēnu veselība, jo bērniem paliks mazāk laika spēju un dotību attīstīšanai pulciņos un dažādām sporta nodarbībām.

"Mācīties dzimtajā valodā ir viena no bērnu cilvēktiesībām. Diemžēl Latvija tās neievēro," uzsvēra Pliners. Viņš stāstīja, ka daļa vecāku bērnus speciāli iekārto privātskolās un maksā salīdzinoši dārgu maksu, jo apmēram 75% bērnu trūkst lingvistisko dotību. Viņaprāt, mācoties ģimenē izmantotajā valodā, bērnu zināšanu kvalitāte būtu labāka, nekā mācoties valsts valodā.

Bijušais Saeimas deputāts arī vērsās pret politiskajām partijām, sakot, ka Saeimas vairākums "runā vienu, domā otru un dara trešo". Viņš piebilda, ka, ja politiķus patiešām interesē valsts valodas saglabāšana, tad rodas jautājums, kāpēc viņi nenodrošināja to, ka arī minoritāšu skolām un privātskolām būs pieejami kvalitatīvi sagatavoti latviešu valodas skolotāji, jo latviešu valodas skolotāju "katastrofāli" trūkstot.

LETA sazinājās arī ar Latvijas privātskolu asociācijas vadītāju Annu Jermakoviču, tomēr viņa nevarēja sniegt asociācijas nostāju šajā jautājumā, jo vēl neesot notikusi sanāksme par šo ST atzinumu. Viņa sacīja, ka šonedēļ asociācija sanāks kopā un, iespējams, varēs noformulēt viedokli.

Kā ziņots, ST tika ierosinātas trīs lietas par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei pēc pieteikumiem, kurus iesniedza pie mazākumtautībām piederošas personas, kas iegūst vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, kā mācību valodu izmantojot arī mazākumtautības valodu. Pieteikumu juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem.

Tiesā bija vērsušies gan 20 deputāti no 12.Saeimas, gan arī privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūstošo bērnu vecāki.

Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka saskaņā ar apstrīdēto normu vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs būs jāapgūst valsts valodā.

Pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētā norma liedzot pie mazākumtautībām piederošām personām tiesības iegūt vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, izmantojot mazākumtautības valodu kā mācību valodu. Šādas tiesības pie mazākumtautībām piederošām personām izrietot no Satversmes 114.panta, skatot to kopsakarā ar Latvijai saistošajiem starptautisko tiesību aktiem. Apstrīdētā norma ierobežojot pie mazākumtautībām piederošām personām Satversmes 112.panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz izglītību, jo tās rezultātā varot pazemināties izglītības kvalitāte.

ST secināja, ka apstrīdētā norma ir daļa no plašāka regulējuma, kas ieviests konkrētās izglītības sistēmas reformā. Tādēļ ST analizēja apstrīdēto normu konkrētās izglītības sistēmas reformā pieņemtā tiesiskā regulējuma kontekstā.

ST secināja, ka saskaņā ar apstrīdēto normu vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs vispār būs nodrošināma valsts valodā, taču apstrīdētā norma neaizliedz mazākumtautību valodu lietošanu vispārējās izglītības procesā. Proti, izglītības sistēmas reformas rezultātā ieviestais tiesiskais regulējums paredz iespēju privātajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpē pasniegt mācību priekšmetus mazākumtautības valodā un iespēju apgūt mazākumtautības valodu un literatūru, kā arī ar mazākumtautības identitāti saistītu mācību saturu vidējās izglītības pakāpē.

Uz augšu