Spriedīs par iespēju Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem (2)

Šie likumprojekti ir saistīti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu virzīt saistītu likumprojektu - par Rīgas domes atlaišanu -, kura laicīgas pieņemšanas gadījumā vairāk nekā piecu gadu termiņš attiektos uz ārkārtas vēlēšanās ievēlējamo Rīgas domi. Koalīcijas politiķi atbalsta Rīgas domes atlaišanu.

Otrdien komisijā skatāmie grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas.

Grozījumus iesnieguši visu valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju vadības pārstāvji, parlamenta deputāti Daniels Pavļuts (AP), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ainars Latkovskis (JV), Juta Strīķe (JKP) un Ēriks Pucens (KPV LV).

Kā skaidro politiķi, piedāvātais regulējums samazinās iespējamo pagaidu administrācijas darbības laiku, jo tās darbības termiņš, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, ir nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns. Savukārt viena no pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība, norādījuši deputāti.

Viņi arī ir pārliecināti, ka šāda pieeja veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu.

Pēc viņu paustā, izmaiņas arī nodrošinās sabiedrības interešu aizsardzību gadījumos, kad tiks atņemtas pilnvaras pašreizējam domes deputātu sasaukumam, "kas vietējo iedzīvotāju deleģētās pilnvaras izmanto nelikumīgi".

Grozījumu anotācijā norādīts, ka konsultācijas ir notikušas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Savā argumentācijā deputāti atsaucas gan uz Satversmes tiesas, gan Augstākās tiesas spriedumiem, gan arī Valsts prezidenta Egila Levita vēl 2003.gadā izdoto "Pašvaldību likuma koncepciju" un citiem.

Grozījumi iesniegti likumā "Par pašvaldībām" un arī Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Likumos paredzēts veikt arī citas saistītās izmaiņas.

Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, piebilda Pūce. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem - partijas "Vienotība", "Latvijas attīstībai", "Saskaņas", "Gods kalpot Rīgai", Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.