Azerbaidžāna: Kritizējot mūsu valsti par cilvēktiesību pārkāpumiem, izskan tikai vienas puses viedoklis (1)

Atbildot uz jautājumu par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres Duņas Mijatovičas kritiskajiem vārdiem un aicinājumu atbrīvot opozīcijas aktīvistus, ministrs norādīja, ka viņam nav skaidrs, par ko tieši komisāre Azerbaidžānu kritizē.

"Laiku pa laikam Eiropas Padomes komisāri kritizē vai izsaka bažas par to, kas notiek mūsu valstī. Patiesībā Mijatovičas kritika izteikta pirms krietna laika, tomēr katru reizi, kad izskan pārmetumi, ir jāieskatās jautājumā dziļāk, lai saprastu tā būtību," sacīja Mammadjarovs.

Tāpat viņš sacīja, ka vārdos pausts tikai vienas puses viedoklis, bet netiek kritizēta kopējā situācija ar cilvēktiesību ievērošanu un to nodrošināšanu Eiropas Padomes dalībvalstīs.

"Azerbaidžānas kritizēšana ir atsevišķs gadījums. Neviens nav svēts. Kritika ir jāvērš konkrētu jautājumu virzienā - konflikts ar Armēniju. Mums ir viens miljons iekšzemes bēgļu. Mēs nevaram pievērt uz to acis. Es aicinātu ne tikai kritizēt, bet arī atspoguļot objektīvo situāciju," mudināja ministrs.

Tāpat viņš norādīja, ka Baku atrodas cilvēki, kas piespiedu kārtā ir pametuši savas dzīvesvietas. "Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, taču neviens šo problēmu nerisina, bet piever acis, kas ir nepieņemami," sacīja Elmars Mammadjarovs.

Vakar Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Mijatoviča izplatīja ziņojumu par vizīti Azerbaidžānā, kurā iekļautas rekomendācijas, kā nodrošināt vārda brīvību, palielināt juristu skaitu un nodrošināt kvalitatīvu juridisko palīdzību valstī, lai palīdzētu iekšēji pārvietotajām personām.

Komisāre pauda nožēlu, ka nav panākts progress vārda brīvības aizsardzībai. Žurnālistiem un sociālo mediju aktīvistiem, kuri pauduši autoritāšu kritiku, tiek liegta viņu izpausmes brīvība, izvirzot viņiem apsūdzības. Viņa atkārtoti aicināja varas iestādes atbrīvot apcietinātos.

Kā ziņots, šodien un rīt Latvijā uzturas Azerbaidžānas ārlietu ministrs Elmars Mammadjarovs.

Tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru, Mammadjarovs uzsvēra, ka vēlas plašāku ekonomisko sadarbību starp Azerbaidžānu un Latviju.

Viņš norādīja, ka abu valstu attiecību pamatā ir 2017.gadā parakstītā deklarācija par stratēģiskās partnerības izveidošanu, norādot uz partnerattiecībām kā veidu, lai attīstītu savstarpējo sadarbību.

Ministrs pateicās par Latvijas pausto atbalstu Azerbaidžānas teritoriālajai integritātei un vienotībai un uzteica veiksmīgo divpusējo sadarbību, kā arī Latvijas sniegto atbalstu valsts institucionālo reformu īstenošanā.

Mammadjarovs uzsvēra, ka attiecībās ar Latviju ir jāpaplašina ekonomiskā sadarbība, jāveicina iedzīvotāju savstarpējie kontakti, jāattīsta arī sadarbība zinātnē un kultūrā.

Tāpat viņš uzteica iespēju Azerbaidžānas pilsoņiem studēt Latvijas augstskolās, paužot cerību, ka studējošo skaits palielinās. Ministrs sacīja, ka viņa rīcībā nav skaitļu, vai Azerbaidžānā studē Latvijas pilsoņi, tomēr politiķis pauda gatavību nodrošināt studētgribētājus ar stipendijām, prakses vietām. Ministrs norādīja, ka valstī ir izveidota sistēma, kas palīdz uzņemt studentus no stratēģiskajām partnervalstīm, kuri piedalās pieredzes apmaiņas braucienos.

Ārlietu ministri tikšanās laikā pārrunāja aktuālos Latvijas un Azerbaidžānas divpusējās sadarbības jautājumus, tostarp sadarbību starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības un Azerbaidžānas attiecības, sadarbību Austrumu partnerības formātā, drošības situāciju Dienvidkaukāza reģionā un Kalnu Karabahā.

Ārlietu ministri pauda ieinteresētību turpināt aktīvu Latvijas un Azerbaidžānas politisko dialogu, sadarbību Austrumu partnerības formātā, kā arī uzsvēra nepieciešamību attīstīt ekonomisko sadarbību, nozaru ministriju sadarbību un parlamentāros kontaktus.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēra nepieciešamību turpināt pozitīvo ekonomiskās sadarbības izaugsmi abu valstu starpā, paplašinot ekonomiskās aktivitātes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, izglītības un kultūras jomā.

"Mēs uzklausījām Azerbaidžānas kā Austrumu partnerības dalībvalsts redzējumu, kā tālāk sadarboties, un dzirdējām labas idejas, kā veicināt Austrumu partnerības sadarbības mehānismu, attīstot kopējo politisko un ekonomisko dialogu starp Azerbaidžānu un Eiropas Savienību, kā arī starp Latviju un Azerbaidžānu. Jāsaka, ka nākamajā gadā mēs gribētu redzēt intensīvāku sektorālo sadarbību enerģētikas, transporta un digitālajā jomā," sacīja Rinkēvičs.

Runājot par vīzu režīmu, Mammadjarovs norādīja, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir atviegloti vīzu iegūšanas nosacījumi. Cilvēki var tiešsaistē aizpildīt pieteikumu un saņemt vīzu, ierodoties Baku. "Bet ar to darbs nebeidzas. Ir iecere par pilnīgu vīzu režīma atcelšanu. Šobrīd par to notiek sarunas," norādīja ministrs.