Pasaules senākajā alu gleznojumā atainotas pārdabiskas būtnes (5)

Zīmējumu pirmo reizi atklāja indonēziešu arheologs 2017. gadā, kad nejauši atrada alu, kuras sienas bija izdekorētas ar antīkiem pigmentiem.

Jaunatklātais zīmējums ir aprakstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”. Zīmējumā atainotas cilvēkam līdzīgas figūras ar dzīvnieku galvām, kas piedalās medībās. Cilvēkiem rokās ir šķēpi, un izskatās, ka viņi dzenas pakaļ kādai mežacūkai vai nelielam bifelim.

Līdz šim atklājumam vecākais līdzīga veida mākslas darbs bija 19 tūkstošus gadu sens bizona medību atainojums uz kādas Francijas alas sienas.

Indonēzijas zīmējums ne tikai paplašina cilvēkā māksliniecisko izpausmju vēsturi, bet arī palielina tās ģeogrāfiskās robežas. Jo, kā izrādās, pat mākslinieciskās ekspresijas agrīnajā fāzē tas bija globāls fenomens.

“Kad tu veic arheoloģiskos izrakumus, tad parasti atrodi to, ko cilvēks ir atstājis aiz sevis, – atkritumus. Bet, kad tu skaties uz alu zīmējumiem, tad saproti, ka tie vis nav atkritumi, bet gan vēstījums,” izdevumam “National Geographic” komentēja pētījuma galvenais autors Maksims Obērs.

Pētnieki arī saka, ka alu zīmējumi nav tikai simbolisma un mākslinieciskas ekspresijas pierādījums, bet arī liecība par cilvēku ticību pārdabiskām būtnēm. Dzīvnieku galvas uz mednieku rumpjiem neveido īpašu jēgu. Pētnieki domā, ka tās ir pārdabiskas būtnes – cilvēku un dzīvnieku hibrīdi.

Līdzīgas būtnes zīmējumos ir redzētas arī citur. Vācijā, piemēram, arheologi atklāja 35 tūkstošus gadu senu ziloņkaula figūriņu, kurā attēlots cilvēka rumpis ar lauvas galvu.

“Cilvēka un dzīvnieka hibrīda attēlošana varētu būt arī senākais pierādījums cilvēka spējai iztēloties lietas, kas dabā neeksistē,” pētnieki komentēja izdevumam “The Conversation”.

Pētniekiem nav skaidrs, kurš radīja Indonēzijas alas zīmējumus, tomēr viņiem ir aizdomas, ka tie bija modernie cilvēki.

“Mēs pieļaujam, ka antīkie mākslinieki bija Homo sapiens un ka garīgums un reliģiskā domāšana bija daļa no Indonēzijas agrīnā cilvēka kultūras,” skaidroja arheologs Ādams Brams.