Turpinām rakstu sēriju par piedzīvoto katrā no Āzijas valstīm. Par to, kā sākām ceļojumu un kā mums gāja pirmajā pieturā Bali, vari izlasīt šeit. Šis nav stāsts par diviem jauniešiem, kuri pamet Latviju un mājas, lai dotos peļņā uz Āziju. Šis ir stāsts par diviem jauniešiem, kuri pameta stabilu un brīnišķīgu darba vietu, lai izveidotu savu uzņēmumu un, to attīstot, devās piecu mēnešu darba ceļojumā. Esam izveidojuši mārketinga un dizaina studiju, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem uzlabot to digitālos pakalpojumus un produktus. Esot ceļojumā, ar klientiem strādājam attālināti.

Šie jaunieši esam mēs - Elīna un Mārtiņš. Mēs esam tikpat latviski, cik ir mūsu abu vārdi, tādēļ doma par prombūtni un trīs Āzijas valstu apceļošanu šķita aizraujoša, bet arī mazliet biedējoša. Mājās ir tik… ērti. Viss ir pazīstams, draugi un ģimene ir rokas stiepiena attālumā, un reizēm šķiet, ka nekas mūs nespētu izsist no līdzsvara vai likt izkāpt no komforta zonas. Taču kaut kur šajā visā ērtumā iezagās doma par ilgtermiņa ceļošanu. Un tā, 2019. gada 19. septembrī mēs iekāpām lidmašīnā uz Denpasaru, Bali. Atpakaļ biļetes mums nebija. 

Mūsu ceļojums turpināsies līdz februārim, un šī ir stāsta otrā nodaļa. Bildēm un piedzīvotajam seko Elīnas un Mārtiņa Instagram kontos. 

Filipīnas jeb kā mainīt ceļojuma plānus divu stundu laikā

Mūsu laiks Indonēzijā tuvojās beigām, un bijām priecīgi par došanos uz Filipīnām. Abi sekojam citiem ceļotājiem Instagram skaisto bilžu kontos vai Youtube video blogos. Tā vien šķiet, ka visi ir stāvā sajūsmā par Filipīnām, raksturojot pludmales kā skaistākās pasaulē, cilvēkus kā draudzīgākos, ko jebkad ir sastapuši, un ēdienu kā vieglu ieskatu Āzijas virtuvē. Jāatzīst, ka bildes un video patiešām ir elpu aizraujoši skaisti. Arī savā prātā uzbūrām šo vietu par paradīzi pirms to redzējām dzīvē. Īsāk sakot, nebijām skumju pārņemti pamest Bali, jo sagaidījām vēl fantastiskāku pieredzi Filipīnās. 

FOTO: no personiskā arhīva

8. novembrī iekāpām lidmašīnā uz Kualalumpuru, kam sekoja lidojums uz Cebu. 

Filipīnas sastāv no aptuveni 7000 salām – dažas ir lielākas un tajās ir kārtīgas lielpilsētas, taču citas ir pavisam maziņas un neskartas. Mums izdevās iepazīt abas. Cebu pilsēta atrodas Cebu salā. Esam plānojuši Filipīnās pavadīt 30 dienas, un šim periodam Latvijas pilsoņiem vīza nav nepieciešama. 

Laiku Filipīnās plānojām tā, lai kārtīgu atpūtu un pilnīgu tūrista dzīvi izbaudītu tikai pēdējā nedēļā. Galvenokārt to darījām tāpēc, ka daži no mūsu klientiem darbojas e-komercijas jomā un Melnās piektdienas (Black Friday - Cyber Monday) periods ir ļoti saspringts. Pirmās trīs nedēļas Filipīnās veltām intensīvam darbam un izlēmām laiku pavadīt pilsētā. Ir dzirdēts, ka šajā valstī bieži jāpiedzīvo elektrības zudums, internets ir lēns un apstākļi nav paši piemērotākie attālinātam darbam. Nedaudz bijām par to nobažījušies, taču atradām Airbnb kādu mitekli, kas īpaši uzsvēra ātro internetu. 

Superpuikas, ko sastapām, pastaigājoties pa Coron ielām

Ierodamies Cebu vakarpusē. Mūsu rezervētais dzīvoklis atrodas daudzstāvu dzīvojamo māju kompleksā. Nedaudz apmaldījušies, jo apsargs piešķīris mums nepareizā dzīvokļa atslēgas, beidzot ieraugām savu jauno dzīvesvietu. Nekādas dižas vainas nav, taču tajā pašā vakarā saprotam, ka šī nebūs vieta, kurā intensīvi strādāsim trīs nedēļas. Uzturoties kādā vietā ilgtermiņā, mums ir svarīgi, ka tajā ir virtuve ar dažādiem gatavošanas piederumiem, stabils internets, darba galds vai kāda cita virsma strādāšanai. Saprotot, ka šajā pavisam nelielajā Cebū dzīvoklī nekā no tā realitātē nav, ir jāsāk domāt par plānu B. Šobrīd galvenā problēma ir tā, ka esam norēķinājušies par dzīvokli un tas tiešām nav tik slikts, lai par to sūdzētos Airbnb un censtos naudu saņemt atpakaļ. 

Mazajās salās ļoti populāri ir motorizētie trīsriteņi. Arī mēs ar tiem braucām vairākas reizes

FOTO: no personiskā arhīva

 

Vēl esot Canggu, Bali sastapām pāri no Nīderlandes, kuri pirms ierašanās Indonēzijā laiku pavadīja Filipīnās. Viņu ceļojuma foršākās dienas tika aizvadītas kādā nelielā salā Filipīnās. Tās nosaukums ir Siargao (izrunā Šargao). To viņiem savukārt ieteicis kāds vietējais, raksturojot šo vietu kā Bali pirms 10 gadiem. Pagaidām tā ir vēl tūristu ne pārāk apdzīvota paradīze stundas lidojuma attālumā no Cebu. Droši vien saprotat, uz ko es mērķēju. Cebu dzīvoklī palikt negribam, pēdējā nedēļa ieplānota kā atvaļinājums Palavan salā, jautājums - ko darīt tagad? 

Nolemjam riskēt un sazināties ar Airbnb dzīvokļa saimnieci ar lūgumu rezervāciju nevis atcelt, bet mainīt tās ilgumu no 3 nedēļām uz 3 dienām. Paskaidrojam savu situāciju, uzsverot to, ka bijām iedomājušies šo vietu nedaudz citādāku un piemērotāku ilgtermiņa palikšanai un strādāšanai. Ja sieviete izmaiņām piekrīt, mēs saņemam visu samaksāto naudu atpakaļ un varam kalt jaunus plānus. 2 stundas vēlāk dzīvokļa saimniece izmaiņām piekrīt un visa samaksāta nauda ieripo mūsu kontā. 

Viens no neskaitāmajiem saulrietiem sērferu paradīzē Siargao salā

FOTO: no personiskā arhīva

 

Ja esi līdzīgā situācijā, iesakām no sākuma mainīt uzturēšanās datumus un, ja tas neizdodas, tad ķerties pie atcelšanas. 

Sākam ceļojuma pārplānošanu un saprotam, ka iepriekš minētā Siargao (Šargao) izklausās ļoti vilinoša un tieši tas, kas mūs interesē. Mums par laimi pieejami vairāki lidojumi no Cebu pilsētas. Lidmašīnas biļetes kabatā, jauna mājvieta uz salas atrasta, un varam doties. Mūsu jaunais ceļojuma plāns Filipīnām ir šāds: 4 dienas Cebu, 8 dienas Siargao, 10 dienas citā Cebu dzīvoklī un nedēļa Palavan salā (El nido un Coron). Precīzi 30 dienas. 

Siargao jeb Filipīnu sērferu galvaspilsēta

Uz Siargao devāmies 12. novembra pēcpusdienā. Lidmašīna un lidosta ir līdz šim mazākās, kurās esam bijuši. Pēc ilgas, ilgas maldīšanās un visu vietējo iedzīvotāju iztaujāšanas busiņa šoferis tomēr atrod mūsu jauno mājvietu. Ceļš uz to ir noslēpumu pilns - ne es, ne Mārtiņš neceram uz kaut ko labu, jo ceļš līdz tai ved pa visai apšaubāmu nostūri. Tomēr neskati māju pēc piebraucamā ceļa! Tā ir lieliska - plaša, ar darba galdu, ar ļoti pieņemamu internetu un pašiem savu lieliski aprīkotu virtuvi! Šajā brīdī esam patiesi priecīgi par lēmumu doties prom no Cebu.

View this post on Instagram

📸 as per usual @martins.mihailovs. Taken somewhere along the way from Nacpan beach to El Nido town. #nacpan #elnido #philippines #palawan #jungle

A post shared by Elina Bumbiere (@elina.bumbiere) on

Kaut kur pa ceļam no Nacpan pludmales uz El Nido pilsētu

Pirmās dienas Siargao aizrit nepārtrauktā darbā. Gatavojamies Melnajai Piektdienai un no salas dzīves esam redzējuši vien pusdienu kafejnīcu. Pārtika, motorolleru īre un citas lietas uz salas ir dārgākas nekā tās, pie kurām bijām pieraduši Bali, tāpēc dažu dienu mājas režīms mūs nesatrauc. Tas ir draudzīgāks maciņam. Pirmā brīvdiena ir pēc 4 nostrādātām dienām. Vēl neesam paguvuši izvēdināt galvu, apskatīt salas skaistākās vietas un noķert kadrus ar dažādu profesionālisma līmeņu sērferiem. 

Mums patīk tūrisma jeb brīvās dienas iesākt agri. Tādā veidā varam izvairīties no cilvēku pūļiem, iesākt dienu produktīvi un galvenos objektus apskatīt ne tik spēcīgā saulē. Mūsu pirmais pieturpunkts uz salas ir Magpupungko. Es to raksturotu kā pludmali, kur izveidojušies dabīgi klinšu ieskauti baseini. Tiem piekļūt var tikai bēguma laikā, jo ūdens atkāpjas un pēkšņi skatam paveras brīnumaini veidojumi. Okeāna krastu un baseinus atdala gara akmens taka, uz kuras malas var apsēsties. Tajā brīdī šķiet, ka sēdi uz okeāna malas un nekas pasaulē nav skaistāks. 

Palmu aleja Siargao salā saullēktā. Pie ruļļiem Mārtiņš.

Magpupungko ierodamies ap 7:30. Mūsu standartam vēls starts, bet tūristus tāpat nemanām. Nedaudz pastaigājām, un top skaidrs kāpēc - neviena baseina nav, par ko viņi visi runā? Redz, reizēm nav svarīgi, cik agri esi ieradies. Baseini tiek atsegti tikai bēguma laikā. Dari, ko gribi, bet jābrauc tad, kad ir bēgums, kas nozīmē, ka viens šo vietu neizbaudīsi, apkārt būs daudz tūristu. Neko darīt, mūsu pirmā brīvdiena ir, maigi sakot, izgāšanās. 

Cloud 9 gājēju tilts. Šajā vietā pulcējās visvairāk Siargao sērferu.

FOTO: no personiskā arhīva

Jau šajā brīdī zinājām, ka šeit atgriezīsimies, jo bildes un video, ko redzējām par šo dabas brīnumu, ir pārāk iespaidīgas, lai mēs to laistu garām. Nākamā brīvdiena sākās ar šo pašu galamērķi, taču arī šoreiz agrajā rīta stundā baseini nav redzami. Uzzinām no vietējiem, ka jābrauc atpakaļ ap 13:00, jo tad gaidāms bēgums. Mums ir 5 stundas, līdz atgriezīsimies, un nolemjam bezmērķīgi braukt uz salas ziemeļiem. Esam dzirdējuši, ka tur ir skaistas pludmales. 

Alegria pludmale Siargao salā un daži no vietējiem bērniem

Alegria pludmale ir pasakaina. Kaut kā iemaldījāmies šeit, nogriežoties no galvenā ceļa un sekojot nelielai taciņai. Ārā neviens mūs nedzina, un skatam pavērās rāmākā un līdz šim skaidrākā pludmale. Palmu ieskauts zils ūdens, daži vietējie bērni un mēs. Jā, šādi 5 stundas es esmu ar mieru pavadīt. Ir grūti raksturot to mieru, kādu mēs šeit sajutām. Mums vienmēr patīk aizbēgt no tūristu pūļiem un redzēt ikdienu. Noķert kadrus ar vietējiem bērniem, nezinot valodu, kaut kā tomēr saprasties un kopā priecāties. 

Meitene dzeltenajā kleitā - tā viņu saucām mēs. Sarunāties nespējām, bet kopā pavadījām jaukus mirkļus

FOTO: no personiskā arhīva

 

5 stundas vēlāk esam atpakaļ Magpupungko un neesam šeit vienīgie. Šis ir dzidrākais ūdens, kādu savā mūžā esam redzējuši, un vēl iespaidīgāk šķiet tas, ka šis brīnums vienā brīdī ir un citā vairs nav redzams. Vietējie ir drosmīgi un lec no akmeņiem un nelieliem klinšu pauguriem baseinos. Tie ir ļoti dziļi, bet skaidrā ūdens dēļ tā neizskatās. Katrs lēciens šķiet biedējošs, jo baseinu apakšā ir akmeņi. Šis ir fantastiski! Nedēļa Siargao paskrēja ātri taču, mūsuprāt, šis bija labākais plāns B. Ja tev ir iespēja doties uz Filipīnām, iekļauj šo pieturpunktu savā plānā. Mūs nepameta sajūta, ka esam Bali pirms 10 gadiem un pavisam drīz šī paradīze būs daudz rietumnieciskāka. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

🔊 Sound on. We visited Siargao island in the Philippines for a few days and it was amazing. Water so clear and blue it's almost unreal. Magpupungko natural pools are out of this world. Check it out. . . #siargaotravel #siargaophilippines #siargao #siargaoisland #philippinestravel #philippines #wowphilippines #southeastasia #travelvideo #video #digitalnomad #amazingnature #naturalpool #naturephotography #roadtrip #freefall #cliff #cliffjumping #cliffjump #magpupungko #alegriabeach #alegria

A post shared by Mārtiņš Mihailovs (@martins.mihailovs) on

Apkopojām savus iespaidus par Siargao salu. Brīdinājums - izraisa vēlēšanos doties uz Filipīnām.

No Siargao uz Cebu pilsētu jeb ASV pirms 50 gadiem

Vjetnamas kara laikā ASV militārās bāzes tika izvietotas Filipīnās, tāpēc šeit novērojama pamatīga šīs valsts ietekme. Filipīnu otrā oficiālā valoda ir angļu (lai gan daudziem ir grūtības ar pamatzināšanām), veikalu produktu klāsts ir gluži kā no Target vai Wallmart (ASV lielveikalu ķēdes) un visas ceļazīmes un pārraides ir angliski. Tik daudz ceptas vistas un ātrās ēdināšanas ēstuves nebijām redzējuši nekur citur, vienīgi ASV. 

Ļoti krāsainais sabiedriskais transports Cebu pilsētā

FOTO: no personiskā arhīva

 

Mūsu jaunais dzīvoklis ir plašāks, ar darba galdu un labi nokomplektētu virtuvi. Tas ir tuvu lielākajam iepirkšanās centram Ayala Mall, kurā iegriezāmies bieži, jo visas ēdienreizes gatavojām mājās paši. Šajā pilsētā plānojam pavadīt 10 dienas, kuru laikā jāpagūst izdarīt daudz. Vēl joprojām strādājam pie Melnās Piektdienas un paralēli arī pie iepriekšējā raksta par Bali. To publicējām, atrodoties Cebu. Jau tajā brīdī gribējās tik daudz ko pastāstīt par pieredzēto! 

Jāsaka pavisam atklāti, ikdiena šajā vietā mums ir bez īpašiem piedzīvojumiem. Visas 10 dienas pavadījām strādājot. Ļoti priecājāmies par to, ka šajā mājā ir āra baseins, kurā dažos atpūtas brīžos pazvilnējām. Visaizraujošākā diena bija 18.novembris jeb Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena. Un vai vispār tā ir iedomājama bez rasola un kotletītēm? Nav pārāk daudz latvisku ēdienu, kurus varam šeit pagatavot, taču 18.novembris bez rasola ir traki! Lielveikalā atradām apšaubāmas izcelsmes marinētus gurķīšus, kaut ko līdzīgu šķiņķim, jo desas šeit nav, un pārējās sastāvdaļas, ar kurām nebija problēmu. Tas noteikti nav Latvijas rasols, bet svētku sajūtu iedeva. Apvienojām šīs svinības ar Mārtiņa vārdadienu un izbaudījām sarūpēto svētku galdu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

The last stop on our island hopping tour in El Nido was the small lagoon. For a few moments we got the place to ourselves. Perfect ending. . . #elnido #elnidopalawan #elnidotravel #smalllagoon #islandhopping #elnidotour #philippines #philippinestravel #wowphilippines #southeastasia #travelphotography #travelphoto #kayaking #lagoon #digitalnomad #photooftheday

A post shared by Mārtiņš Mihailovs (@martins.mihailovs) on

Noķerts mirklis, kā Mārtiņš airē mūsu kajaku Small Lagoon (Mazā Lagūna) El Nido

Mūsu laiks Cebu pilsētā tuvojās beigām un tā vien sanāca, ka lidojumu uz nākamo galamērķi rezervējām 29. novembrī - Melnajā Piektdienā! Lidojums jau 6:20 no rīta, taču jāpagūst vēl izdarīt pēdējos darbus. Īsāk sakot, darba diena beidzās 1:50 un cēlāmies jau 3:30. Tā bija līdz šim saspringtākā diena mūsu ceļojuma laikā, taču tagad varam uzelpot, jo iesācies nedēļu garais atvaļinājums. 

No Cebu pilsētas uz Palavan jeb ko darīt taifūna laikā

Ielidojam Palavan reģiona lielākajā pilsētā Puerto Princesa, kurā mūs sagaida busiņa šoferis, kas nogādās visus El Nido. Esam ieplānojuši 3 dienas pavadīt tur un tad ar prāmi pārbraukt uz netālu esošo Coron salu, kurā pavadīsim 4 dienas. Tad - lidojums uz Manilu un Bangkoku. 

Kopā ar pārējiem busiņa pasažieriem sākam ceļu un ātri vien saprotam, ka šis nebūs gluds brauciens. Serpentīnu ceļi, bedres un šoferis, kuram apnicis dzīvot. Traucamies nenormālā ātrumā pāri visām bedrēm, busiņš lēkā, un šajā brīdī atklājam, ka Mārtiņam ir jūras slimība. Lieki piebilst, ka skaitījām stundas līdz galamērķim. Ceļš no Puerto Pricesa līdz El Nido aizņem aptuveni 6 stundas. 

Mazais puisis ar paštaisītu pūķi

Izkļuvuši no jautrā busiņa un laimīgi pielikt kājas pie zemes, atrodam savas naktsmājas. Līdz šim nesapratām, kāpēc citi saka, ka Filipīnās ir apšaubāms internets un elektrība pazūd ļoti bieži, bet šajā vietā mēs to piedzīvojām. Jā, neesam plānojuši strādāt, taču vienmēr jārēķinās, ka kaut kas var atgadīties un mums jābūt sasniedzamiem. Jau pirmajā vakarā mājas saimnieks mūs informē, ka vietējās amatpersonas paziņojušas par elektrības pārtraukumu laikā no 5:00 līdz 18:00. Tas nozīmē, ka nebūs siltā ūdens, interneta un elektrības. Pārāk satraukti par to neesam, jo nākamajā dienā esam ieplānojuši doties laivu tūrē. 

Coronas vietējās dāmas mājupceļā no skolas

Katrā vietā esam satikuši bijušos kolēģus vai citus latviešus. Arī mazā El Nido nav izņēmums. Uzzinām, ka mūsu bijušās kolēģes ir devušās atvaļinājumā uz Filipīnām un ieplānojušas ierasties El Nido dienu pēc mums! Kāda sakritība! Caur viesnīcas īpašnieku (viņš, starp citu, ir itālis) sarunājam privātu laivu tūri, kurā dosimies kopā ar bijušajām kolēģēm. Iekļauta ēdināšana, snorkelēšanas piederumi, gids, ieejas maksas utt. 

Klusā daba kaut kur El Nido okeānos ar Mārtiņu, laivu un zivtiņām

FOTO: no personiskā arhīva

 

Lai gan šī tūre iesākas ne pārāk daudzsološi, tā mūs patīkami pārsteidza. Mēs patiesi izbaudījām El Nido zemūdens pasaules skaistumu, dažādās lagūnas, kurās braucām ar kajakiem, un restorāna cienīgās pusdienas ar augļos izgrebtiem novēlējumiem, ko uz laivas pagatavoja līdzpaņemtais pavārs. Šī diena bija brīnišķīga! 

El Nido un citās līdzīgās vietās parasti ir pieejami divi tūru veidi - publiskās un privātās. Ja izdodas atrast līdzbraucējus, privātā tūre nemaz nav dārgāka par publisko. Privātajā jau bijām ar bijušajiem kolēģiem, nākamajā dienā grasāmies doties publiskajā. Ir daudz objektu un vienā reizē tos visus nav iespējams apskatīt, tāpēc doties vairākās tūrēs šķita tikai prātīgi. 

Twin Lagoon Coron salā

Jau vairākas dienas nemitīgi dzirdam runas, ka Filipīnām tuvojas taifūns. Nekas konkrēts nav teikts, taču visi apkārt čalo. Pamostoties nākamajā dienā, esam citā pasaulē - vējš, lietus, pat nedaudz vēsi. Gluži kā Latvijas vasara. Skaidrs, ka tūre nenotiks, bet daudz aktuālāks ir jautājums par rītdienu, jo esam nopirkuši prāmja biļetes uz Koronu. Ir informācija, ka taifūns ir skāris vairākas zonas, galvenokārt ap Manilu. Cilvēki tiek evakuēti, taču nav skaidrs, vai šīs ziņas kaut kā ietekmēs mūs. Manila ir salīdzinoši tālu no El Nido. Cenšamies noskaidrot informāciju internetā - neveiksmīgi. Dodamies uz prāmja biroju - arī viņiem nav atbildes. Neviens neko nezina, lai gan brauciens ir rīt 6:00. Labākais ieteikums ir nākt no rīta un skatīties, vai mūs laidīs uz klāja. Tā arī darām, lai gan cerība, ka tiksim uz Koronu, ir niecīga. 

Vienu selfiju zem ūdens var. Šis ir uzņemts snorkelējot El Nido

Nākamajā rītā saņemam ziņas, ka prāmis ir atcelts, tas neizgāja arī iepriekšējā dienā, un varam vienīgi cerēt uz braucienu pēc 2 dienām. Ko tas nozīmē? Visiem ir nepieciešamas mājvietas, numuriņi no Booking.com un Airbnb pazūd sekundes laikā. Mums izdodas pagarināt palikšanu esošajā mājvietā un nākamajai dienai atrast citu, kas ir krietni tuvāk ostai. Taifūnu uz savas ādas neizjutām, tikai lietu un vēju. Taču saprotam, ka kopā ar mums uz ceturtdienas prāmi pretendē visi tie, kuriem biļetes bija dienu iepriekš un dienu pēc mums. Ierodamies ostā 5:00, un cilvēku ir tik daudz! Skaidrs, ka sāksies Bada Spēles. No prāmja uzņēmuma pārstāvjiem nav nekādas informācijas. Vai prāmis izies, cikos, kādā secībā uzņems pasažierus utt. Cilvēki paši sāk organizēties, un kaut kā nonākam līdz secinājumam, ka būtu tikai godīgi, ja pirmos laistu tos, kuri visilgāk gaidījuši. Arī mūs šis lēmums apmierina, un esam otrajā iesaukumā. Tikuši uz klāja un 4 stundas šūpojušies viļņos, nonākam Koron. 

Vēsā mierā šūpuļtīklā pie Secret Lagoon El Nido

Arī šeit princips ir līdzīgs kā El Nido - dodies privātā vai publiskā tūrē un apskati visas skaistās balto smilšu pludmales, zemūdens koraļļus un dažādas lagūnas. Nolēmām sevi palutināt un doties privātā tūre divatā. Koronas tūre ir labākais, ko līdz šim esam piedzīvojuši! Mūsu gids ir tik interesants - viņš ir kādas vietējās salas cilts iedzīvotājs un par katru vietu mums pastāsta kaut ko aizraujošu. 

Ja plāno doties uz Filipīnām un nevari izlemt par labu El Nido un Koronai, mūsu ieteikums ir apmeklēt Koronu. 

Šeit ir mazāk tūristu, drusciņ lētākas cenas un apskates vietas ir elpu aizraujošas. Es nezinu tik daudz īpašības vārdu latviešu valodā, lai pienācīgi aprakstītu šīs vietas skaistumu. 

Līdz šim skaistākā vieta - Kayangan ezers Coron

Pirms nokļuvām Koronā, bijām nobažījušies par to, vai vispār izdosies šeit būt, kaut ko apskatīt, sarunāt tūri, vai arī iebrauksim un nākamajā dienā izlidosim uz Manilu. Mūsu laiks Filipīnās ir bijis ļoti dažāds. Brīžiem tik cītīgi strādājām, ka nedēļu neizgājām no mājas, bet dažbrīd atklājām fantastiskas paradīzes un zemes nostūrus, kas vēl joprojām šķiet vieni no skaistākajiem pasaulē. Arī sajūtas par valsti un kultūru ir dalītas. Patiesībā ir grūti filipīniešus nosaukt par Āzijas tautu un kultūru. ASV ietekme ir tik jūtama, ka brīžiem tā dominē un rodas sajūta, ka esi atgriezies ASV pagātnē, nevis atrodies mūsdienu Āzijā. Ne velti valstij ar 7000 salām ir tik daudz kontrastu. Katrā no tām var piedzīvot citādākas Filipīnas. 

Mazais brašulis Nacpan pludmalē El Nido

FOTO: no personiskā arhīva

 

 

7. decembrī iekāpām lidmašīnā uz Bangkoku. Šeit atkal ir sajūta, ka esam Āzijā. Garšīgs ēdiens, ļoti draudzīgi cilvēki, lidojums, brauciens ar prāmi, pirmais rolleris, un esam Koh Phangan salā. Taizeme ir mūsu pēdējais galamērķis. Nākamajā rakstā, kas taps pēc atgriešanās mājās, lasi par to, kā mums būs gājis šeit. 

Mūsu ceļojums turpināsies līdz februārim, un šī ir stāsta otrā nodaļa. Bildēm un piedzīvotajam var sekot Elīnas un Mārtiņa Instagram kontos.