Pašlaik Latvijā vērojama situācija, kad likumdevēji un izpildvara ignorē tiesu varas viedokli, šādu viedokli "Latvijas Avīzē" paudis Zemgales apgabaltiesas tiesnesis un Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš.
Komentējot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) dažādās likumdošanas iniciatīvas, Siliņš vērtējis, ka par tām netiek uzklausīts tiesu viedoklis. "Tiesu vara saka vienu, bet likumdevējs un izpildvara to ignorē. Teorētiski uzklausa, bet rīkojas, neņemot to vērā un neargumentējot, kāpēc tiesu varas viedoklis ir nepareizs. Vienīgais, ko tiesu vara patlaban vēlas, ir līdzvērtīgs dialogs," sacījis Siliņš.
Tiesneša vērtējumā, politiskā vide patlaban ir ļoti labvēlīga tieslietu ministram, lai viņš saņemtu atbalstu Saeimā jebkuram savam priekšlikumam.
Runājot par tieslietu ministra ideju paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns bijis visai kritisks: "Jāteic, ka Bordāna kungam idejas ir labas, bet izpildījums pilnīgi neatbilstošs."
"Lai kļūtu par prokuroru, ir jānokārto eksāmens, jāapgūst praktiskā darba pieredze stažējoties, jāpierāda, ka tu spēj strādāt par prokuroru. Tam prokuroram, kurš šos pārbaudījumus ir izturējis, vajag vēl pāris gadus pastrādāt, lai viņš varētu pretendēt uz ģenerālprokurora krēslu. Neviens taču nav ģēnijs, kuru uzreiz var ielikt par ģenerālprokuroru," sacījis Stukāns, "piemēram, advokāts gribēs kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, nav problēmu - lai vispirms kļūst par prokuroru, pastrādā un tad piedalās konkursā."
Siliņš piebildis, ka nav problēma paplašināt kandidātu loku, ja vien šis process noris saturīgi, jo tik un tā Tieslietu padomei būs jāpieņem izšķirošais lēmums par personu, kuru tā virzīs uz Saeimu apstiprināšanai par ģenerālprokuroru.
"Jāņem vērā tas, ka pašreizējā kārtība ir izveidota situācijā, kad nebija Tieslietu padomes. Dodot tiesības Augstākās tiesas priekšsēdētājam izvirzīt ģenerālprokurora amata kandidātu, kā tas notiek patlaban, viņam liek uzņemties milzīgu atbildību. Tāpēc esmu par to, ka turpmāk to uzticētu Tieslietu padomei," piebildis Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, "šobrīd ir noteikts, ka kandidātu var ieteikt Augstākās tiesas plēnums, ģenerālprokurora padome, Tiesnešu biedrība un var pieteikties arī kandidāti paši. Tieslietu ministrs piedāvā atstāt vienu variantu - katrs piesakās pats. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai atstātu pašreizējo ģenerālprokurora kandidāta pieteikšanas kārtību."