Portāls TVNET piedāvā noskatīties jaunāko raidījuma “Komforta zona” sēriju. Šoreiz diskutējām par Rīgas domes atlaišanas procesu, tiesvedības riskiem un jaunām vēlēšanām. 

Raidījumā piedalījās: Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!).

Pilnu raidījumu iespējams noskatīties šeit: 

Galvenais: 

  • Domi grib atlaist, jo pārkāpts likums
  • Rīgas dome: atlaišana ir politisks lēmums
  • Eksperts: tiesisku risku par domes atlaišanu Saeimai nebūs
  • Atlaišanas gadījumā domi vadīs pagaidu administrācija

Kāpēc grib atlaist Rīgas domi?

Lūgts vēlreiz skaidrot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta virzīšanas iemeslus, VARAM vadītājs Juris Pūce pārmeta Rīgas domei (RD) bezdarbību saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, kas ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Ministrija uzskata, ka dome nav spējusi to nodrošināt.

«Mēs septiņas reizes šogad esam aicinājuši Rīgas pašvaldību veikt pilnveidošanas darbības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai novērstu likumpārkāpumus,» atzīmēja ministrs.

“Nekādas ārkārtas situācijas ne pagalmos, ne uz ielas nav,”

Pūcem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā iebilda Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs.

Turpretī Juris Pūce uzskata, ka situācija esot bijusi gana kritiska un varēja veidoties “atkritumu kalni”.

“Es kā augsti atbildīga valsts amatpersona neredzu iespēju, ka es vispār pieļautu tādu varbūtību,” savu lēmumu par domes atlaišanas virzīšanu pamatoja ministrs.

Radzevičs tam nepiekrita. Rīgas domes izpilddirektors uzskata, ka lēmums par domes atlaišanu ir vairāk politisks:

“Ja mēs nerunājam par juridiskajiem jautājumiem, tad ir process, kurā, iespējams, ir kaut kādas kļūdas un nepilnības, bet vai tas ir iemesls atlaist visu domi? To ir grūti pateikt, jo šeit ir vērojams objektivitātes trūkums. Jo lēmumpieņēmēji ir politiskie konkurenti,” pauda Radzevičs.

Pēc viņa domām, riska, ka pilsētas ielās būtu varējuši veidoties “atkritumu kalni”, nebija.

Domei neļauj pamatot savus lēmumus?

RD izpilddirektors raidījuma laikā uzsvēra, ka pirms valdības līmenī tika pieņemts lēmums par RD atlaišanas jautājuma virzīšanu uz Saeimu, pati dome netika pienācīgi uzklausīta. Radzevičs uzsvēra, ka dome netika aicināta uz valdības sēdi.

“Ministrijai nav juridiska pienākuma saskaņot atlaišanas likumu ar Rīgas pašvaldību,” oponēja Pūce.

Saskaņā ar ministra teikto, likumā ir noteikts, ka pašvaldībai šādos gadījumos ministrijai esot jāsniedz rakstiski paskaidrojumi, kas arī tika darīts.

Vienlaikus pastāv iespēja jebkuram sabiedrības loceklim, iepriekš piesakoties, apmeklēt Ministru kabineta (MK) atklāto sēdi. Jautāts, kādēļ neviens no RD pārstāvjiem nepatiecās uz atklātās sēdes apmeklējumu, Radzevičs atbildēja:

“Pirmkārt, es domāju, ka mūs uz turieni neaicināja un negribēja redzēt. Ja tevi neaicina uz valdības sēdi, tas nozīmē, ka tas ir skaidrs signāls. Tas viedoklis jau dominē: “Mums jau Rīgas domes viedoklis nav vajadzīgs”,” sūdzējās Radzevičs.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars diskusijā uzsvēra, ka pašvaldībai neesot jāgaida aicinājums izteikties.

“Pašvaldībai ir ne tikai tiesības būt uzklausītai, bet arī pašai pienākums aktīvi rīkoties, lai tā tiktu uzklausīta. Es domāju, ja būtu vēlme, uz MK sēdi dome varēja ierasties,” pauda jurists.

Cik pamatota ir VARAM argumentācija?

Iepriekš RD atlaišanas likumprojekta juridisko argumentāciju par nepietiekamu atzina Valsts kanceleja.

"Anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likuma pārkāpšanu vai nepildīšanu.

Anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu,” teikts Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā.

Tomēr Edgars Pastars ir pārliecināts, ka šajā gadījumā argumentus vairāk būtu jāvērtē pašiem politiķiem:

“Tas ir jāizvērtē politiķiem politiskā procesā, nevis tiesas procesā. Un viņiem ir jāsaprot, vai šie argumenti ir pietiekami pārliecinoši, lai šādu likumu var pieņemt.”

Vai Saeima pārkāpj likumu?

Edgars Pastars skaidroja, ka saskaņā ar esošo regulējumu Saeima var izmantot praktiski jebkādu ieganstu, lai atlaistu Rīgas domi. Savukārt, ja kāds vērstos Satversmes tiesā saistībā ar Saeimas lēmumu par RD atlaišanu, zaudējumu tikpat kā nebūtu:

“[Iespējamais] zaudējums Satversmes tiesā neradīs nekādas tiesiskās sekas šajā gadījumā." 

"Tāpēc Saeimai nav nekādu tiesisko risku neatkarīgi no lēmuma, kādu tā pieņems. Vienīgi parlaments var riskēt ar reputāciju,” skaidroja konstitucionālo tiesību zinātājs.

Lai arī līdz šim nebija precedenta, kad Satversmes tiesā tiktu pārsūdzēts Saeimas lēmums par domes atlaišanu, jurists uzskata, ka būtu “ļoti labi”, ja tā notiks. Tādējādi tiktu “nospraustas robežas” līdzīgu gadījumu iztiesāšanā nākotnē.

Izņemot likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, pirms tam Saeima izskatīja un pieņēma divus likumprojektus, kas ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļauj ievēlēt domi vairāk nekā uz pieciem gadiem.

Jāatzīmē, ka par diviem minētajiem likumprojektiem Saeima nobalsoja bez Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas lēmuma par likumprojekta virzīšanu. Tas izraisīja plašas diskusijas Saeimas namā par likumdošanas procedūrām. Vairāki opozīcijas partiju pārstāvji sēdes laikā norādīja, ka šāda jautājumu izskatīšanas kartība pārkāpj Saeimas kārības rullī noteikto. Taču Saeimas prezidijs tam nepiekrita.

Lūgts skaidrot situāciju, Edgars Pastars norādīja, ka šī esot pirmā reize kopš 1994. gada, kad Saeima lēma par likumprojektu bez komisijas formāla lēmuma par tā virzību. Eksperts skaidro, ka komisija izteica atzinumu par visiem priekšlikumiem. Taču, pabeidzot darbu pie likumprojekta, komisija nolēmusi, ka tas nav atbalstāms. Tam sekoja formāls balsojums par virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē, kurš bija negatīvs.

Neskatoties uz to, Saeima, pēc Pastara domām, drīkstēja izskatīt likumprojektus.

“Mēs negribam, lai šis jautājums nonāk Saeimas sēdē. Mēs visu esam sakārtojuši, bet zinām, ka Saeimas sēdē balsu vairākums ir citādāks. Un komisija nelaiž viņu ārā, lai Saeimai neļautu lemt." 

Tas ir politiskais ierocis – “kabatas” veto. Man viss ir skaidrs, bet es turu to jautājumu “kabatā”,” skaidroja tiesību eksperts.

Kas notiks, ja lems par RD atlaišanu?

Saskaņā ar likumu pēc domes atlaišanas tiek iecelta pagaidu administrācija. Tā “pieskatīs” pilsētu un pildīs likumos paredzētās domes funkcijas līdz jaunās domes ievēlēšanai.

VARAM esošajā piedāvājumā administrācija varētu sastāvēt no trim cilvēkiem. Likumprojektā norādīts: ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Runājot par laiku, cik varētu strādāt pagaidu administrācija, jāatzīmē, ka tas ir atkarīgs no domes vēlēšanu datuma. Šos termiņus, saskaņā ar Pūces teikto, noteiks Saeima.

Teorētiski, ja Saeima akceptēs VARAM piedāvājumu, jaunas vēlēšanas varētu būt jau nākamā gada martā.

Tātad pagaidu administrācija varētu nostrādāt apmēram 2,5 mēnešus, atzina ministrs.

Vienlaikus, kā norādīja Edgars Pastars, šis termiņš varētu būt arī ilgāks. Kā iepriekš ziņoja aģentūra LETA, Saeimas opozīcijas 34 deputāti ir savākuši parakstus, lai varētu prasīt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu, kas ļaus Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, un rosināt iedzīvotāju parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par šo jautājumu.

Runājot par pagaidu administrācijas uzdevumiem, Pūce apstiprināja, ka administrācijai būtu jādara viss, lai novērstu Rīgas domes pieļautos pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 19. decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā. 

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris, un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos, nevis trīs lasījumos.