"Saskaņa" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstā vēlas iekļaut NVO pārstāvjus

Jānis Urbanovičs FOTO: Edijs Pālens/LETA

Partija "Saskaņa" gaidāmo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstā vēlas iekļaut nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus, atklāja partijas līderis Jānis Urbanovičs.

Politiķis pauda gandarījumu par Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu apturēt likumu grozījumus par Rīgas domes ilgāku pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. "Priecājos par prezidenta soli. Laikos, kad ne viss notiek tiesiski, tā ir ļoti laba ziņa pirms jaunā gada. Tas nozīmē, ka mums ir viens institūts, kas rūpīgi seko tiesiskumam," sacīja Saeimas deputāts.

Urbanovičs pastāstīja, ka jau piektdien, 27.decembrī, "Saskaņai" sāksies apspriedes ar "eventuālajiem partneriem" iespējamajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. "Ap janvāra vidu varēsim prezentēt visus kolēģus, kas veicinās mūsu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās. Mēs noteikti nebūsim vieni, bet saraksts sauksies "Saskaņa"," skaidroja politiķis.

Saskaņā ar politiķa teikto, ir vairākas NVO, ar ko politiskajam spēkam izveidojušies dažādi sadarbības modeļi. "Gribēsim, lai viņu pārstāvji nāktu ar mums," teica Urbanovičs, piebilstot, ka ir identificētas vairākas organizācijas, ar ko partija varētu iet kopā uz iespējamajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Kopumā patlaban paredzētas piecas sapulces ar dažādām NVO. Tās notiks 27.decembrī, 3.janvārī, 5.janvārī, 9.janvārī un 11.janvārī, pastāstīja Urbanovičs, pagaidām gan neatklājot, ar kādām NVO plānots tikties. Urbanovičs gan norādīja, ka tās nav arodorganizācijas.

Jautāts, vai vēlme vēlēšanās startēt kopā ar NVO pārstāvjiem nozīmē, ka partija varētu izvēlēties nestartēt ar citiem politiskajiem spēkiem, Urbanovičs atbildēja, ka "Saskaņa" izskatīs visus priekšlikumus, neizslēdzot iespēju arī pašiem uzrunāt kādu politisko spēku.

Urbanovičs atzina, ka divos mēnešos savākt gandrīz 155 000 balsis par Levita apturēto likumu grozījumu atcelšanu ir "tuvu neiespējami". Viņš gan atklāja, ka tiks runāts ar NVO, "kam ir liela vilkme", tās iztaujājot par organizāciju vēlmi un plāniem iesaistīties parakstu vākšanas kampaņā.

"Satversmes norma ir kropla un teju neiespējama, bet nekad nesaki nekad," sacīja politiķis.

Kā ziņots, pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības Levits nolēmis apturēt likumu grozījumus, kas paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās šie grozījumi ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas "KPV LV" pretēju nostāju.

Vairāki desmiti Saeimas opozīcijas deputātu vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot apturēt likumprojektu izsludināšanu un iespēju vākt parakstus par referenduma rosināšanu, lai atceltu šos grozījumus.

Pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt grozījumu likumā "Par pašvaldībām" publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Tāpat, pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 19.decembrī iesniegto 35 Saeimas deputātu prasību un 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt arī grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Valsts prezidenta paziņojums par abu likumu publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem šodien ir parakstīts un iesniegts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kur šodien to arī publicēs.

Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.

Uz augšu
Back