/nginx/o/2018/07/15/9651033t1h42d6.jpg)
Kosmosa zondes “Voyager 1” un “Voyager 2” visumā tika palaistas 1977. gadā, bet par spīti tam, ka to mūža ilgumam bija jābūt aptuveni 12 gadu, tās joprojām peld kosmosā un pat sūta informāciju zinātniekiem uz Zemes. Tās jau ir šķērsojušas Saules sistēmas robežu un kopā ar zondēm “Pioneer 10” un “Pioneer 11” šķeļ starpzvaigžņu telpu.
Interesanti būtu uzzināt, cik ilgs laiks tam vai kādam citam kosmosa kuģim būtu nepieciešams, lai sasniegtu kādas citas zvaigznes sistēmu. Zinātnieku grupa no Maksa Planka institūta Zviedrijā un NASA veica aprēķinus, lai atbildētu uz šo jautājumu.
Sākumā zinātnieki radīja veidu, kā aprēķināt laiku, kas būtu vajadzīgs zondei, lai nokļūtu no mūsu Saules sistēmas līdz nākamajai zvaigznes sistēmai, rakstīts pirmsdrukas servera mājaslapā “arXiv”.
Lai rastu atbildes, pētnieki pēc palīdzības vērsās pie Eiropas Kosmosa aģentūras teleskopa “Gaia”. Vairāk nekā piecus gadus šis teleskops ir vācis informāciju no miljardiem zvaigžņu, atainojot to orbītas un izsekojot to ceļu kosmosā.
Izmantojot šos datus un informāciju par visu četru zonžu prognozēto maršrutu, zinātniekiem izdevās izveidot laika skalu par to, kad šīs zondes varētu sasniegt tuvākās zvaigžņu sistēmas. Tiesa, tiem, kuri cer paviesoties kādā no tām, atbilde būs ne pārāk iepriecinoša.
Ja zondes bez izmaiņām turpinās ceļu, tuvumā aptuveni 60 zvaigznēm tās nonāks nākamo miljons gadu laikā. Bet vēl tikpat daudz laika vajadzēs, lai nokļūtu vēl tuvāk 10 zvaigznēm – 6,5 gaismas gadu nelielā attālumā.
Kurai zondei būtu vislielākā iespēja sasniegt un izpētīt kādu tuvējo zvaigzni? Visticamāk, zondei “Pioneer 10”, kura zvaigžņu sistēmai “HIP 117795” garām palidos pēc aptuveni 90 tūkstošiem gadu.
Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai zonde nokļūtu orbītā ap šīs sistēmas zvaigzni? 1000 000 000 000 000 000 000 gadu.
Veiksmi sagaidīt!
