Latvijas vēstnieks NATO: Situācija pēc Irānas ģenerāļa nogalināšanas ir bīstama (4)

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai konflikts neeskalētos tālāk. Tagad ir svarīgi, lai reģiona valstis paustu savu nostāju un nekādā mērā neiesaistītos, kā arī starptautiskā sabiedrība aktīvi paustu savu pozīciju, norādīja vēstnieks.

"Jāapzinās, ka dzīvojam sarežģītā starptautiskā vidē, kurā pastāv riski, apdraudējumi, militārās aktivitātes, reģionālie konflikti, daudzi un dažādi drošības izaicinājumi," uzsvēra Skuja.

Komentējot situāciju Irākā, viņš atgādināja, ka pērnā gada beigās notika uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē. "Tas ir viens no kritiskiem punktiem, jo vēstniecības ir neaizkaramas (..). Šāda situācija ir nepieļaujama. Tas ir viens aspekts, ar ko aizsākās tā situācija, lai arī cēloņi ir dziļāki," atzina vēstnieks.

Skuja arī uzsvēra, ka nav pamata apšaubīt mūsu sabiedrotā teikto, ka uzbrukums Soleimani notika, lai novērstu lielāku traģēdiju, kas bija sagaidāma no Irānas kaujinieku puses attiecībā uz ASV bāzēm.

Lūgts komentēt situāciju attiecībā uz Irākā esošajiem Latvijas karavīriem, vēstnieks vien norādīja, ka Latvijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka mūsu karavīri tur paliek un turpina misiju.

Skuja piebilda, ka šodien gaidāma NATO padomes sēde, lai apspriestu situāciju Irākā pēc šīs valsts parlamenta paziņojuma.

Tāpat vēstnieks pauda, ka terorisms kļūst gudrāks un modernāks un ka terorisma draudi pastāv un pieaug arī situācijas Tuvajos Austrumos dēļ.

Vēstnieks piebilda, ka pēdējā NATO samitā Londonā līderi vienojās par jaunu rīcības plānu cīņā pret terorismu, kas paredz arī visu jauno tehnoloģiju izmantošanu.

Komentējot attiecības ar Krieviju, vēstnieks sacīja, ka kaimiņvalsts turpina savu politiku, demonstrējot pasaulei savu militāro varenību. Tai pašā laikā no NATO puses tiek darīts viss, lai atturētu Krieviju no jebkādas rīcības un risinātu ar to dialogu, kas arī ir svarīgs, uzsvēra Skuja.

Pievēršoties Ķīnai, viņš norādīja, ka Ķīnas tēma ir divējāda. Tās ekonomiskais, militārais potenciāls pieaug, un ir jautājums, kā tas var ietekmēt situāciju NATO dalībvalstīs. Otrs aspekts ir tas, ka Ķīnas ekonomiskais pieaugums ir arī iespējas, sacīja Skuja. 

"NATO vēlētos saglabāt ar Ķīnu konstruktīvas attiecības un tai pašā laikā redzēt, kādas ir ietekmes no šīs Ķīnas pieaugošās varenības," sacīja vēstnieks.

Jau vēstīts, ka piektdien ASV raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. 

Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pēc trieciena Pentagons paziņoja, ka "Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā", kā arī, ka "Kudsas spēki" ir "atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu". Tostarp Savienotās Valstis vaino Soleimani, ka viņš apstiprinājis 31.decembrī notikušo proirānisko protestētāju uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē.

Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nāvi.

Tikmēr, reaģējot uz minēto uzbrukumu, Irākas parlaments svētdien pieprasīja izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus. 

"Parlaments ir nobalsojis uzdot Irākas valdībai atsaukt lūgumu starptautiskajai koalīcijai palīdzēt cīnīties pret "Islāma valsti"," pēc balsojuma paziņoja parlamenta spīkers Mohammeds Halbusi.

Irākas valdība 2014.gadā lūdza ASV palīdzību cīņā pret teroristu grupējumu "Islāma valsts", un, atsaucoties uz šo lūgumu, Irākā ir izvietoti apmēram 5200 ASV karavīri.