Iebilstot "KPV LV" ministram, valdība atbalsta TM piedāvātās Ekonomisko lietu tiesas kompetences

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens FOTO: Paula Čurkste/LETA

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Civilprocesa un Kriminālprocesa likumos, ar kuriem tiks noteiktas Ekonomisko lietu tiesas kompetences attiecībā uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu, informēja ministrija.

Lai arī Tieslietu ministrijas izstrādātie noteikumi bija iepriekš saskaņoti, tomēr iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) vēlējās par jauno regulējumu vēl diskutēt. Viņš kritizēja, ka ekonomisko lietu tiesas kompetencē nav paredzētas nodokļu krāpšanas lietas. Tāpat Ģirģens pauda sašutumu, ka jaunā tiesa gada laikā plāno izskatīt vien 35 lietas. Ministram arī esot bažas par iespējamiem korupcijas riskiem minētajā tiesā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) noraidīja kolēģa bažas, paziņojot, ka noteikumus "izstrādājuši profesionāli juristi", turklāt finanšu noziegumi būšot šīs tiesas kompetencē. Bordāns precizēja, ka nevis visa jaunā tiesa izskatīs 35 lietas gadā, bet gan paredzams, ka 35 lietas gada laikā izskatīs katrs tās tiesnesis. Tāpat tieslietu ministrs noraidīja pieļāvumus par iespējamiem korupcijas riskiem tiesā.

Ministri atbalstīja regulējuma tālāku virzību, bet Ģirģens bija pret.

Ministrijas izplatītajā preses paziņojumā Bordāns paudis nostāju, ka sabiedrība sagaida efektīvu tiesu sistēmas darbību un kvalitatīvus nolēmumus. Viņš skaidrojis, - lai tiesu vara varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un kalpot sabiedrībai, tiesu varai esot jāiegūst sabiedrības uzticēšanās. Bordāna ieskatā, uzticēšanos veicinās uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu risināšanu specializēta Ekonomisko lietu tiesa, kura nodrošināšot "lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem".

Valdības atbalstītie likumprojekti paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētas civillietas, piemēram, prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, prasības, kas izriet no līgumslēdzēju pušu savstarpējām tiesiskajām attiecībām par ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu. Tāpat jaunās tiesas kompetencē ietilps Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību un prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Ekonomisko lietu tiesa arī varēs skatīt prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām, prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā arī prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar sabiedrību saistītām personām Komerclikuma izpratnē un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.

Jaunās institūcijas kompetencēs arī ietilps prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus, prasības par būvniecības procesa dalībnieku atbildību, prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem un prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) lēmumiem.

Likumprojekts arī paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs prasības par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu un pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Tiesas kompetencē arī tiks nodotas krimināllietas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Tāpat tiesa varēs skatīt krimināllietas par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī noziedzīgiem, nodarījumiem saistībā ar neatļauta labuma pieņemšanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumus un prettiesiska labuma došanu, pieprasīšanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai valsts un pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai ja kukulis vai prettiesisks labums pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas. 

Ministrijā skaidroja, ka minētā kompetence definēta, ņemot vērā jomas, kas prasa specifiskas vai padziļinātas zināšanas, piemēram, komerctiesību jautājumos. 

Plānots, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence laika gaitā tiks paplašināta arī arī citām saistītu lietu kategorijām. Pakāpeniska kompetences noteikšana plānota, lai izvairītos no tiesas pārslodzes riska tās darbības sākuma periodā. 

Plānots, ka 2020.gadā tiks veikta tiesnešu un darbinieku atlase un apmācība. Savukārt Ekonomisko lietu tiesa savu darbību uzsāks 2021.gada 1.janvārī. 

Likumprojekti vēl ir jāizskata Saeimā un ar tiem ir iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā. 

Saeimas vairākums decembra sākumā konceptuāli atbalstīja Ekonomisko lietu tiesas izveidi, taču debatēs Saeimā vairāki opozīcijas deputāti detalizēti un plaši argumentēja, kāpēc viņiem rodas šaubas par šādu izmaiņu veikšanas pamatotību.

Savukārt Tieslietu padome novembrī atkārtoti pauda noraidošu viedokli par šādas tiesas izveidi. 

Kā ziņots, specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro, tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām. 

Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas - četras no šobrīd vakantajām amata vietām - un sešas tiesas darbinieku amata vietas. Kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.

Uz augšu
Back