Viens no jaunākajiem stāstiem, kas piedāvā savu versiju par mākslīgo intelektu, ir arī LMT seriāls “TUR”, kas šobrīd pieejams gan LMT Youtube kanālā, gan LMT Straume, gan LMT Viedtelevīzijā. Tajā redzam mākslīgo intelektu – virtuālu būtni, kas kopē reiz dzīvojuša cilvēka uzvedību un komunikācijas veidu pēc soctīklos atrodamās informācijas, šķietami padarot iespējamu dzīvi pēc nāves. Vai tas ir iespējams?

Nākotnes tehnoloģijas ne tikai kā taustāms priekšmets vai ērti lietojama sistēma kaut kur telpā, bet gan tieši cilvēkā, zem ādas, asinsritē un pat apziņā – šī futūristiskā vīzija tehnoloģiski ir iespējama. Taču, vai tā jebkad kļūs reāla, ir atkarīgs no cilvēku gatavības pieņemt šādus jauninājumus, tātad vairāk psiholoģiskas dabas jautājums. Izgudrojot tranzistoru, arī neviens nezināja, ka reiz cilvēki lietos sociālos tīklus savās viediekārtās. Skaidrs, ka vismazāk zināmais visvairāk rosina mūsu fantāziju, tomēr būtu svarīgi nošķirt, kur beidzas šobrīd reālās tehnoloģiskās iespējas un sākas fantāzija.

Līdz ar to arī neziņa un bailes no MI rada virkni mītu, kas iesakņojas cilvēku prātos, neļaujot saskatīt MI sniegtās iespējas. Kādi tad ir populārākie mīti par MI un kāds ir to patiesais skaidrojums, atklāj Accenture Latvia Mākslīgā intelekta daļas vadītājs inovāciju studijā Staņislavs Hiļčuks.

Mākslīgais intelekts aizstās darba vietas, īpaši apdraudēti zemas kvalifikācijas darbinieki.

Viens no populārākajiem mītiem, kas saistās ar MI, ir pārliecība, ka līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību un ikdienas procesu automatizāciju MI aizstās darbus, ko līdz šim veikušas plašas cilvēku masas. Skaidrs, ka nākotnē jomas, kurās darbosies MI, tikai un vienīgi paplašināsies, tomēr vienlaikus jāsaka, ka līdz šim MI ticis lietots ar mērķi palielināt cilvēku darbaspējas, ļaujot viņiem strādāt modernākā, radošākā un daudz gudrākā veidā. Šobrīd mākslīgo intelektu saturošie risinājumi var aizstāt cilvēku rutīnas darbā vai mehāniskās, vienveidīgās darbībās. Uzticēt šāda veida darbu veikt mašīnai – tas ir tas, uz ko mēs tiecamies un ko realizējam ar automatizācijas procesiem. Savukārt mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana automatizācijā ir jauns solis, kas jau uzlabo pašu automatizāciju. Tāpēc ir aplami runāt par cilvēka aizstāšanu. Risinājumiem ir jāpapildina cilvēka spējas, līdz ar to tas ir kā radīt supercilvēku, kurš maksimālajā veiktspējā izpilda savu darbu labi. Ja cilvēks tiek aizstāts rutīnas uzdevumos, lai iegūtu vairāk laika radošu un inovatīvu darbību veikšanai, tas ir tikai apsveicami. Protams, profesiju transformācija ir neizbēgama, taču no tās nebūtu jābaidās – arī pirms 40 gadiem profesionālā ikdiena daudziem bija citāda un arī bez mākslīgā intelekta šodien šķistu neglābjami novecojusi.

Mēs dzīvojam transformācijas laikmetā, tāpēc zemas kvalifikācijas darbinieku aizstāšana ir tirgus ietekme, nevis tehnoloģiju vaina. Ir aplami ticēt, ka pirms 10 - 20 gadiem apgūtā profesija netransformēsies, tāpēc cilvēka pienākums ir attīstīties līdz ar to. Savukārt valstij un uzņēmumiem ir jārada atbilstošas platformas. Jau tagad ar MI aprīkotas tehnoloģijas veic sarežģītas darbības, kas palīdz kvalificētam un profesionālam darbaspēkam, piemēram, ārstiem, pilotiem, finansistiem utt. Tāpat MI spēju atvieglot mūsu ikdienu jau tagad redzam arī pilsētvides un infrastruktūras pārvaldībā. Tāpat pasaulē jau pastāv sistēmas, kas, piemēram, vada pilsētas transporta plūsmas.

Mākslīgais intelekts pārspēs cilvēka saprātu un iznīcinās cilvēci.

Šīs mīts ir iesakņojies cilvēku bailēs no MI, jo patiesībā jau tagad ir jomas, kurās mašīnas ir nesalīdzināmi spēcīgākas par cilvēku, – piemēram, atmiņa, koncentrēšanās spēja rutīnas uzdevumos. Tomēr jāsaprot, ka tāpat ir jomas, kur cilvēks ir un noteikti būs priekšgalā, - radošās spējas, emocionālā inteliģence un stratēģiskā domāšana. Pašlaik mašīna nav spējīga saprast likumsakarības starp notikumiem, kā arī izdarīt secinājumus un reaģēt, balstoties uz šiem novērojumiem. MI risinājumi patiesībā ir padziļinātās mašīnmācīšanās algoritmu balstīti risinājumi, kurus mēs, cilvēki, godinām par mākslīgo intelektu.

Protams, kino un televīzija nepagurstoši baro mūs ar ideju par androīdiem – patstāvīgi domājošiem cilvēkveidīgiem robotiem, kas vizuāli neatšķiras no cilvēkiem, kuru spēja just emocijas patiesībā ir tikai to imitācija, lai radītu cilvēkiem ilūziju. Protams, mūsdienās ir iespējams izveidot mehānisku lelli, kuras vietā patiesībā runā tērzēšanas bots, tomēr jāsaprot, ka tas viss ir šauri specializēts risinājums konkrēto uzdevumu izpildei.

Cilvēks ar mehāniskām rokām un kājām vairs nevienu nepārsteidz, bet tas nenozīmē, ka cilvēce tuvākajā laika patiesi izveidos pašdomājošus androīdus. Lai mākslīgais intelekts kļūtu patstāvīgs cilvēku vidē, tam jāspēj mācīties cilvēku vidē ar tiem pašiem saziņas un uztveres veidiem, kādi ir cilvēkam. Bet te rodas jautājums - kāds ir praktiskais vai arī ekonomiskais ieguvums no tā? Līdz vispārīgam intelektam ir vēl ļoti tāls ceļš ejams, jo pati ideja par vispārīgo mākslīgo intelektu ir tikai pašos pirmsākumos, un pagaidām neviens nezina, kā to īstenot. Šobrīd zinātnieki strādā vien pie tā, lai radītu sociāli atbildīgu vidi mākslīgā intelekta risinājumiem.

Vai mākslīgais intelekts jebkad pakļaus vai iznīcinās cilvēkus, sākot domāt patstāvīgi? Jāsaprot, ka nekas neveidojas pats no sevis, un arī vispārējs vai pārāks mākslīgais intelekts pats par sevi neradīsies. Bet negribētos ticēt, ka intelektuāls, gudrs zinātnieks apzināti radītu sistēmu, kuras mērķis būtu karot ar cilvēkiem par resursiem, izdzīvošanu un vietu zem saules. Mums jāveido mākslīgā intelekta sistēmas, lai papildinātu cilvēka spējas un prasmes. Turklāt, ja kādam akurāt savajadzētos iznīcināt cilvēci, ir vienkāršāki veidi, kā to izdarīt. Un šīs bailes pārsvarā rodas no neizpratnes par to, kā tehnoloģija strādā, radot nepamatotu histēriju.

Mākslīgais intelekts ļaus dzīvot mūžīgi.

Vai nākotnē mākslīgais intelekts tiešām varētu ļaut mums dzīvot mūžīgi, tikai citā veidolā? Runājot no civilizācijas viedokļa, protams, zināšanas uzkrājošas un autonomas superintelekta būtnes varētu civilizāciju glābt no iznīkšanas, bet mākslīgam intelektam ar mūžīgo dzīvošanu ir tikai rīka saikne. Cilvēks – āmurs – nagla – ķeblis, kur ķeblis ir ilgdzīvošana. Vai mēs spēsim nokopēt cilvēka smadzenes? Spēsim. Taču, ja runājam par cilvēku, piemēram, mani kā noteiktu enerģijas formu un būtni, kura atrodas fiziskajā ķermenī, tad es neticu, ka kopijai ar mani būs kāda sakrāla saikne. Cilvēks apzinās “sevi” savā ķermenī. Ja mēs radītu manu kopiju, tā būtu kopija, kas eksistētu bez “manis”, tas nebūšu es, jo es miršu. Ķermenis nav platforma vai datu nesējs, no kura var pārnest būtni.

Kopija viennozīmīgi spēs apkārtējos viegli apmānīt. Jau pašlaik mākslīgā intelekta virtuālie asistenti un boti izpilda Tjūringa testu (tests, ar ko pārbaudīt, vai mašīna ir tikpat saprātīga kā cilvēks). Tāpat virtuālo asistentu var apmācīt atdarināt kādu cilvēku un tā saziņas veidu. Savukārt uz vēsturiskiem datiem balstīts risinājums Replica.ai tieši palīdz parunāt ar mirušo tuvinieku vai draugu.

Vai mākslīgais intelekts spēj aizstāt dzīvesbiedru? Ja runājam par virtuālu būtni ar noteiktu vizuālo reprezentāciju, kura spēj komunicēt un piepildīt cilvēka vēlmes pēc kompanjona vai pat seksa partnera, tad, protams, tādas būs, un, protams, būs cilvēki, kuri to izvēlēsies par dzīvesbiedru.

Vai tehnoloģijas uzlabos cilvēku savstarpējās attiecības? Varbūt, ja tehnoloģija palīdzēs skaidrot, kas notiek otra cilvēka galvā, kāpēc otrs reaģē tā, kā reaģē. Bet, ja cilvēki nespēs rast savstarpēju kontaktu, tad nebūs arī komunikācijas. Asya.ai ir izcils risinājums, kas palīdz komunicēt un celt pašapziņu.