Starpinstitūciju saskaņošanai nodoti strīdīgie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā

Mežs. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos "Par koku ciršanu mežā", pret kuriem Latvijas Ornitoloģijas biedrībai joprojām ir iebildumi saistībā ar atļauju cirst tievākus kokus, kas tās ieskatā rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei.

ZM noteikumu "Par koku ciršanu mežā" anotācijā skaidro, ka tie paredz mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju. Mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību būs iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja vien notiks mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Kā uzsver ZM, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Lai novērstu iespējas ar kopšanas cirti palielināt mežaudzes caurmēru un tādējādi vēl ātrāk tikt pie koku ciršanas, paredzēts, ka galvenā cirte, ko cērt, mežaudzei sasniedzot galvenās cirtes caurmēru, nav atļauta, ja mežaudzē kopšanas cirte bijusi pēdējo trīs gadu laikā. Lai novērstu jau izpildītas kopšanas cirtes ietekmi uz lēmuma pieņemšanu, paredzēts, ka šis ierobežojums stājas spēkā 2023.gada 1. janvārī. Tādējādi kopšanas cirte, kas būs izpildīta pēc 2020. gada 1.janvāra, sākot ar 2023. gadu, ietekmēs lēmumu par koku ciršanu galvenā cirtē, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Lai precizētu meža atjaunošanas prasības pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, ZM reizē ar šo noteikumu projektu ir sagatavojusi grozījumus meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos, kas paredz izvirzīt pastiprinātas prasības meža atjaunošanai - stādot augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, kas ir finansiāli ietilpīgs. Tādējādi iecerēts novērst būtisku mežizstrādes apjoma palielinājumu. Vienlaikus ar šo noteikumu projektu apstiprināšanai tiek virzīti grozījum meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos, ar kuriem paredzēts samazināt meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai sākotnēji nepieciešamo koku skaitu.

Ministrijā arī atgādina, ka atbilstoši Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumam par uzdevumiem ar nolūku nodrošināt Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu, ZM uzdots izvērtēt meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir līdzvērtīgs vai lielāks meža audzēšanai izmantotās zemes īpatsvars un kokrūpniecības potenciāls, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai.

Lai izpildītu Saeimas lēmumā ietverto uzdevumu, kā arī sasniegtu Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam politikas mērķus, ZM sadarbībā ar zinātniekiem un meža nozares pārstāvjiem vairākās sanāksmēs ir izvērtējusi esošo situāciju un zinātnisko pētījumu rezultātus par normatīvā regulējuma ietekmi un iespējamiem risinājumiem šī regulējuma efektivitātes pilnveidošanai, ZM norāda noteikumu projekta anotācijā. 

ZM skaidro - tā kā meža apsaimniekošana var ietekmēt vidi, meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatā ietverts mežsaimniecības vispārējās ietekmes novērtējums saistībā ar ietekmi uz meža resursiem, iuz meža bioloģisko daudzveidību, uz augsnes, gaisa un ūdeņu kvalitāti, uz ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī uz klimata pārmaiņām. Vispārējā ietekme vērtēta katram meža apsaimniekošanas posmam (pasākumam) atsevišķi. Veikts arī Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas novērtējums.

Ministrijā atzīst, ka noteikumu projekta izstrādes un saskaņošanas gaitā tika analizēti dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju minētie riska faktori, ko varbūtēji var izraisīt noteikumu projekta stāšanās spēkā. Tos izvērtējot, secināts, ka attiecībā uz mežaudzes struktūras vienkāršošanos, lielāku dimensiju koku pieejamības samazināšanos un lielāko dimensiju (caurmērs virs 30 centimetriem) mirušās koksnes apjoma samazināšanos vienvecuma mākslīgi veidotās audzēs resno dimensiju (caurmērs virs 30 centimetriem) koku skaits galvenās cirtes vecumā un normatīvo aktu grozījumos piedāvāto mērķu caurmēru vecumā ir lielāks salīdzinājumā ar dabiski veidotām dažāda vecuma audzēm.

Tāpat secināts, ka attiecībā uz traucējuma un mežizstrādes izpostīto putnu ligzdu skaita palielināšanos kopējais ikgadējais ciršanas apjoma kāpums prognozējams aptuveni 0,5 miljoni kubikmetru gadā vai 1670 hektāri gadā, kas ir aptuveni 10% no ikgadējā ciršanas apjoma. Ar pašreizējo normatīvo aktu regulējumu ilgtspējīgā galvenās cirtes platība ir 2,006% no kopējās privātajām un juridiskajām personām piederošās platības. Ieviešot grozījumus normatīvajos aktos, tā tiktu palielināta par 0,05-2,06 %, un tas ir uzskatāms par nenozīmīgu pieaugumu, jo nepārsniedz ikgadējā koku ciršanas apjoma svārstības.

Pretēji publiski izskanējušajām bažām, secināts, ka nav paredzama arī būtiska vecāku - vairāk par 60 līdz 70 gadiem - mežu īpatsvara samazināšanās caurmēra samazināšanas dēļ. Kopumā līdz ar noteikumu stāšanos spēkā nedaudz palielināsies jaunaudžu aizņemtā platība. Secināts arī, ka mežu fragmentācijas palielināšanās un ekspansīvu sugu savairošanās galvenās cirtes mērķa caurmēra maiņa neskar esošo atbilstoši normatīvajiem aktiem izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu tīklu, un, stājoties spēkā ierosinātajiem normatīvā akta grozījumiem, galvenās cirtes platība palielinātos nebūtiski - par 0,05% vai līdz 2,06% no kopējās privātajām un juridiskajām personām piederošās mežu platības.

Vienlaikus ZM norāda, ka tiks piemērota prasība mežu obligāti atjaunot, stādot augstvērtīgu materiālu cirsmās, kas notikušas pēc caurmēra. Tas samazinās skujkoka audžu samazināšanās tendences privātajos mežos un ir vērtējams kā pozitīvs pienesums. Ilgtermiņā veidosies tāda vecuma struktūra, kad katrā desmitgadē aizņemto audžu platība vidēji būs 13,24 ± 5 % no kopējās platības. Tas norāda uz līdzsvarotu vecuma struktūru, un kliedē bažas attiecībā uz grūtībām nodrošināt biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokli. Galvenās cirtes caurmēra maiņa arī neskars esošo atbilstoši normatīvajiem aktiem izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu tīklu.

Tikmēr uz cilvēku veselību un emocionālo stāvokli, ko izraisa meža nociršana, noteikumu projektam kopumā nav būtiskas ietekmes, jo noteikumu projekts neparedz atļaut cirst kokus teritorijās, kur tā šobrīd ir aizliegta. ZM skaidro, ka noteikumu projekts tikai rada apstākļus konkrētā meža nogabala nedaudz agrākai nociršanai. Spēkā esošajos normatīvajos aktos jau ir pieļauta attiecīgā meža nogabala nociršana, bet tikai dažus gadus vēlāk.

Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķinās Valsts meža dienests un apstiprinās Ministru kabinets. Papildus tam atbilstoši Meža likumam Valsts meža apsaimniekošana notiks saskaņā ar meža apsaimniekotāja izstrādātu un attiecīgās institūcijas vai apsaimniekotāja valdes apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu, nodrošinot koksnes resursu maksimāli vienmērīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, radot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai, saglabājot meža ekoloģisko vērtību un apmierinot sabiedrības sociālās vajadzības, norāda ZM.

Tikmēr Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) mikroblogošanas vietnē "Twitter" norāda, ka grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei. "Uzklausīti tikām, saprasti, acīmredzot, nē. Valsts sekretāru sanāksmē tika nolemts virzīt noteikumus apspriešanai Ministru kabinetā, lai gan objektīvs ietekmes uz vidi vērtējums nav veikts un grozījumu virzītāju argumentācija ir pilna ar pretrunīgiem un nepamatotiem apgalvojumiem," paudis LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Paredzēts, ka MK noteikumi "Par koku ciršanu mežā" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Grozījumi, ar kuriem tiek mainīts galvenās cirtes caurmērs un palielinātas prasības attiecībā uz galvenās cirtes izpildi, stāsies spēkā 2021.gada 1. janvārī.

Uz augšu