Vācijā godina protestētājus, kas izglāba "Stasi" dokumentus (2)

"Cik daudz drosmes bija jābūt represiju bastiona miermīlīgā ieņemšanā!" vizītē "Stasi" arhīvā pavēstīja Šteinmeiers.

""Stasi" dokumentu atvēršana bija dziļi demokrātiska rīcība," norādīja Šteinmeiers. "Mēs - un es domāju visus vāciešus - par mūsu dziļajām zināšanām par diktatūras darbu un efektivitāti esam parādā "Stasi" dokumentu atvēršanai."

Aukstā kara laikā Austrumvācijā valdīja bailes no slepenpolicijas, kas bija izveidota kā represīva iestāde pilsoņu novērošanai un iebiedēšanai. "Stasi" izmantoja miljoniem štata darbinieku un informatoru, noklausīšanās tehnoloģijas un slepenos cietumus. 

1989.-1990. gadā, kad bruka Padomju Savienības uzspiestais marionešu režīms, "Stasi" virsnieki dedzīgi papīra smalcinātājos iznīcināja dokumentus, bet, kad iekārtas salūza no slodzes, dokumentus ar rokām saplucināja driskās vai sadedzināja.

Tomēr 1990.gada 15.janvārī "pilsoniskās komitejas" iebruka "Stasi" birojos un sagrāba miljoniem dokumentu un to atlieku.

Pēc Vācijas atkalapvienošanās tika izveidots federālā "Stasi" dokumentu komisāra amats, kura uzdevums ir sargāt šos krājumus, kas, dokumentu mapes sarindojot vienā plauktā, stieptos 111 kilometru garumā. Turklāt "Stasi" arhīvā ir arī aptuveni 16 000 maisu ar sasmalcināto dokumentu driskām, vairāk nekā 1,7 miljoni fotogrāfiju un tūkstošiem audio un videoierakstu.