Ministru kabinetā tiek virzīti grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā. Izmaiņas dotu iespēju meža īpašniekiem cirst arī jaunākus kokus. 9. janvārī iniciatīva tika izskatīta Valsts sekretāru sanāksmē un ir nodota starpinstitūciju saskaņošanai. Taču vides aktīvisti un zinātnieki jau ceļ trauksmi

Lai runātu par grozījumu riskiem un ieguvumiem, uz diskusiju raidījumā “Komforta zona” aicinājām zemkopības ministra Kaspara Gerharda (“Nacionālā apvienība”) biroja vadītāju Jāni Eglītu, Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētāju Arni Muižnieku un vides aktīvistu Edmundu Cepurīti (“Progresīvie”).

Pilnu raidījumu iespējams noskatīties šeit:

Galvenais:

  • Pieļaujamais ciršanas diametrs gan samazināsies, gan palielināsies
  • ZM: koptāks mežs ir bioloģiski daudzveidīgāks
  • Cepurītis: iespēja cirst jaunākus kokus neveicinās klimata mērķu sasniegšanu
  • Nav novērtēta ietekme uz vidi

Par koku diametriem

Būtiskākais, ko paredz grozījumi koku ciršanas noteikumos, ir izmaiņas galvenās cirtes caurmērā jeb koka diametra skaitliskās vērtībās.

Atkarībā no mežaudzes ražīguma pieļaujamais ciršanas diametrs vai nu samazināsies, vai  palielināsies.

Vienlaikus vides aktīvisti norāda, ka lielākajā daļā Latvijas mežu notiks tieši cirtes caurmēra samazinājums, kas dos iespēju cirst jaunākus kokus. Uz to diskusijas laikā norādīja vides aktīvists, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.

“Pateicoties šiem grozījumiem, varēs cirst kailcirtē mežus, kurus šobrīd nevar nocirst.

Ja šobrīd caurmēri ir augstāki, tas nozīmē, ka, tos samazinot, palielinās platības, kuras gan privāto mežu [īpašnieki], gan Latvijas valsts meži var nocirst,” pauda aktīvists.

Vienlaikus zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts (“Nacionālā apvienība”) apgalvoja, ka jau šobrīd iespējams cirst tievākus kokus, kas ir sasnieguši noteiktu vecumu vai atbilstoši bonitātes (termins, kas raksturo mežaudzes ražīgumu - red.) klasei ir sasnieguši tos caurmērus, kas ļauj tos cirst.

Minētos grozījumus Eglīts pamato ar to, ka koptāks mežs būs produktīvāks.

“Šobrīd grozījumi paredz iespēju privāto mežu saimniekiem apsaimniekot savus mežus: ātrāk nocirst, bet stādīt vietā selekcionētu materiālu, kas gan no saimnieciskā viedokļa, gan no CO2 emisiju viedokļa mums dos ātrāku atdevi,” pārliecināts Eglīts.

“Bioloģiskā daudzveidība ir tur, kur notiek kopšana, nevis tikai vienkārši aizaudzēšana,” atzīmēja Eglīts.

Zemkopības ministrijas steigā virzītos grozījumus atbalsta arī Latvijas meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

“Meža zinātnieki ir ieguldījuši darbu, lai atlasītu mežā labākos kokus un iegūtu no viņiem pēcnācējus. Un tagad, izmantojot stādus, kas iegūti no šo koku sēklām, mēs, iestādot nocirstā meža vietā jaunu mežu, iegūstam pat par 25% ražīgāku mežu.

Kā šis produktīvākais mežs var būt sliktāks par mazāk produktīvu mežu, ja viņš piesaista CO2 un izdala skābekli?” neizpratni pauda biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.

Kur glabājas CO2?

Saskaņā ar Eglīta teikto, nekopts mežs neveicina arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanu.

“Viņš [mežs] augšanas procesā piesaista šīs gāzes, pārstrādā [tās] un aug līdz brīdim, kamēr viņam sākas trupēšanas posms. Un tas posms aiziet otrādi – viņš sāk radīt CO2,” skaidroja Eglīts. Pēc viņa domām, ja būs lielākas jaunaudžu platības ar selekcionētiem kokiem, kas spēs piesaistīt CO2 izmešus, tas tieši palīdzēs sasniegt klimata mērķus.

“Nav tā, ka lielākas jaunaudžu platības nodrošinātu klimata mērķu sasniegšanu. Ja mēs aizvietojam pieaugušus mežus ar jaunaudzēm, tad ir diezgan loģiski, ka šajā mežā ogleklis ir mazāk, tāpēc, ka koki gluži vienkārši nav tik resni,” Eglītam oponēja Cepurītis.

“Jo vecāki meži, jo vairāk oglekļa tie var uzglabāt. Protams, jo vecāki meži paliek, jo mazāk viņi katru gadu piesaista. Bet, šos mežus nocērtot, lielākā daļa no tā oglekļa atkal nonāk atmosfērā,” piebilda Cepurītis.

Savukārt LMĪB vadītājs Arnis Muižnieks aicināja ņemt vērā, ka, arī pārstrādājot koku, tas turpina uzglabāt CO2.

“Mums visiem patīk koka mēbeles. Ir audumi, kurus ražo no koka, tur jau tas koks paliek, viņš neizkūp. Tas sekvestrētais jeb piesaistītais CO2 jau gaisā neizkūp. Protams, kādu daļu izmanto apkurei. Jā, kaut kāda daļa no tā nonāk atmosfērā,” atzīmēja Muižnieks.

Tālākā virzība

Diskusijas laikā Edmunds Cepurītis kritizēja grozījumus, jo to nepieciešamība neesot pamatota arī Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam. Turklāt nav arī veikta analīze, kā šie grozījumi ietekmēs vidi.

“Mums nav objektīva ietekmes uz vidi novērtējuma, ko katrs cilvēks varētu izlasīt,” pauda aktīvists.

Jānis Eglīts skaidroja, ka ietekme uz vidi vēl nav novērtēta, jo līdz gada beigām turpināsies dabas skaitīšana Latvijas mežos. Savukārt grozījumiem, ja tos pieņems Ministru kabinets, būs jāstājas spēkā tikai nākamgad.