Karaliskā ģimene – britu varas instruments (2)

Kas ir noticis?

Sestdien, 18. janvārī, Lielbritānijas princis Harijs un viņa dzīvesbiedrene Megana ar karalieni Elizabeti II panāktās vienošanās ietvaros atteicās no karaliskajiem tituliem un valsts finansējuma. Vienošanās nozīmē, ka Elizabetes mazdēls Harijs un viņa sieva – ASV televīzijas aktrise Megana pārtrauks lietot titulu «karaliskā augstība». Tāpat tiem ir jāatkāpjas no karaliskajiem pienākumiem, ieskaitot oficiālos militāros amatus. Vienlaikus vienošanās arī paredz, ka pāris atmaksās 2,4 miljonus sterliņu mārciņu, kas no nodokļu maksātāju līdzekļiem tērēti, lai netālu no Vindzoras pils atjaunotu Frogmoras kotedžu.

Šāds solis bija Harija un Meganas iniciēts, un mediji jau iepriekš bija ziņojuši, ka par pāra pieņemto lēmumu nebija informējuši nedz karalieni Elizabeti II, nedz arī Harija tēvu princi Čārlzu. Viņi abi jau iepriekš bija atklāti atzinuši, ka saskaras ar grūtībām ilgstoši būt mediju uzmanības centrā un ir atsvešinājušies no Harija brāļa prinča Viljama. Pāris oktobrī nolēma sākt tiesvedību pret tabloīdu presi, iesūdzot tiesā laikrakstu «cietsirdīgas kampaņas» dēļ.

Lai gan šāds stāsts vairāk piederētos mūsu portāla dzelteno ziņu sadaļai, tomēr daudziem paslīd garām, ka notikumi karaliskās ģimenes iekšienē var būt arī ar daudz lielāku politisko svaru Lielbritānijas labklājībai un ietekmei pasaulē, nekā sākotnēji varētu likties. Galvenais iemesls – minētās ģimenes ievērojamā atpazīstamība un spēja figurēt pasaules ziņu virsrakstos.

Kāpēc karaliskā ģimene ir būtisks Lielbritānijas ārpolitikas instruments?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, sākotnēji jāizskaidro starptautisko attiecību termins «maigā vara». Tas nozīmē, ka valsts panāk, lai citas valstis (vai nevalstiskie spēlētāji) dara to, ko tā vēlas, ar pievilcības palīdzību. Citiem spēlētājiem ir pievilcīgas konkrētas valsts izstarotās vērtības, kultūra un tradīcijas, kas var veicināt labvēlīgāku attieksmi primāri jau iedzīvotāju vidū. Tomēr kas bieži notiek tad, ja šāda labvēlīga attieksme ir sabiedrības vairākumam? Valdība ir spiesta tam pielāgoties.

Karaliskā ģimene šajā kontekstā ir lielisks šīs maigās varas līdzeklis. Lai saprastu, par ko es runāju, atliek atcerēties milzīgo pasaules mediju uzmanību, kāda tika pievērsta to pašu Harija un Meganas kāzām 2018. gada 19. maijā. Pasaule uzmanīgi sekoja līdzi katrai kāzu dekorācijai, ieturētajām tradīcijām un iesaistīto dalībnieku reakcijai. Lai gan kāzās redzētajam bija maza saistība ar Lielbritānijas ikdienas dzīvi, tomēr tās kalpoja par lielisku veidu ilūzijas uzburšanai par valsti ar sava veida eleganci un veidoja pasaules iedzīvotājos pozitīvas asociācijas. Šī elegances ilūzija veicina arī tūristu pieplūdumu, kuri vēlas ekrānā redzēto izgaršot paši. Tādējādi Lielbritānijai tiek sniegti papildu ienākumi.

Turklāt, kā ir redzams, karaliskās ģimenes centralitāte pasaules ziņu virsrakstos nezūd arī pēc tik lielu notikumu beigām. Pretējā gadījumā mēs šodien nerunātu par prinča Harija un Meganas lēmumu.

Papildus tam karaliskā ģimene ir arī sava veida Lielbritānijā ražoto luksusa preču reklamētāji starptautiskajos tirgos.

Bieži vien ģimenes locekļu baudītie ēdieni, valkātie apģērbi un lietotās mašīnas kļūst par globālu hitu. Kā savā rakstā The New York Times ir norādījis Metjū Ničs Smits, 57% no Ķīnas patērētājiem ir atzinuši, ka karaliskā patenta esamība ir būtisks elements, lai palielinātu Lielbritānijā ražotās preces pievilcību. Savukārt 27% ir atzinuši, ka tie savā stila izvēlē ir iedvesmojušies no karalienes un viņas ģimenes. Smits atsaucās uz Vārvikas universitātes profesora Kina Vanga pētījumu, kura ietvaros viņš ir aptaujājis Ķīnas patērētājus 13 dažādās valsts pilsētās, 5 dažādos reģionos.

Kas ir karaliskais patents? Tā principā ir atļauja saukties par Viņas Majestātes vai karaliskās ģimenes piegādātāju. To jau dažus gadsimtus piešķir komersantiem un kompānijām, kas pastāvīgi nodrošina monarham preces un pakalpojumus. Šobrīd karaliskais patents ir piešķirts apmēram 800 uzņēmumu, kas dod tiesības ar monarha ģerboni rotāt savus ražojumus vai reklamēt pakalpojumus.

Tomēr ne vienmēr karaliskais patents ir centrālais elements preču pārdošanā. Dažkārt pietiek tikai ar tām parādīties dažādos lielos notikumos. Piemēram, 2010. gadā, kad oficiāli tika paziņota prinča Viljama saderināšanās ar Katrīnu Midltoni, topošā līgava valkāja tumši zilu Issa London kleitu. Pēc šā notikuma minētā kleita kļuva par hitu gan Lielbritānijā, gan daudzās citās pasaules valstīs. Līdzīgs efekts bija novērojams arī 2011. gadā, kad Midltone kopā ar viņas vīru apciemoja Baraku un Mišelu Obamas. Viņas valkātā Reiss kleita ātri nokļuva pārdotāko apģērbu saraksta  augšgalā. Savukārt uzņēmēju spēja vairāk nopelnīt veicina visas valsts ekonomisko izaugsmi un līdz ar to – politisko ietekmi.

Visbeidzot, mēs nedrīkstam aizmirst arī par Lielbritānijas koloniālo mantojumu. Mūsdienās joprojām eksistē tā saucamā Nāciju Sadraudzība, kurā ietilpst 53 neatkarīgas un suverēnas valstis, no kurām lielākā daļa ir atradusies Lielbritānijas kādreizējā impērijā. 16 no tām Elizabete II joprojām ir oficiālā valsts galva, bet visās 53 viņa ir Nāciju Sadraudzības galva. Jāsaka gan, ka šis tituls ir formāls un nenozīmē reālu politisku kontroli.

Karaliskās ģimenes locekļi bieži mēdz doties uz šīm valstīm un ar savu klātbūtni pievērst starptautisko mediju uzmanību dažādām vietējām problēmām un izaicinājumiem.

Šī uzmanības pievēršana savukārt potenciāli var radīt situāciju, kurā starptautiskie spēlētāji var izvēlēties iesaistīties un palīdzēt tos risināt. Kāpēc par to vajadzētu domāt Lielbritānijai? Tāpēc, ka no labklājības Sadraudzības valstīs iegūst arī Londona pati. Tai ar šīm valstīm ir sadarbības kontakti dažādās dimensijās – kultūrā, izglītībā un citās.