Koalīcijā šaubās, vai priekšvēlēšanu aģitāciju vajag veikt tikai valsts valodā

Tiek demontēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konstatētā partijas "Saskaņa" pretlikumīgā aģitācija no Spīķeru kvartāla ēkas Rīgā.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Koalīcijā nav vienprātības par nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu priekšvēlēšanu aģitāciju veikt tikai valsts valodā.

VL-TB/LNNK šodien koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdē aicināja izskatīt jautājumu par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt tikai valsts valodā.

Pēc koalīcijas sadarbības sēdes VL-TB/LNNK pārstāvis Raivis Dzintars skaidroja, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo aģitācijas izdevumi partijām tiek segti no nodokļu maksātāju naudas un aģitēt par nodokļu maksātāju naudu valodā, kas nav valsts valoda, nav ētiski un tas neatbilst Satversmes pamatiem. 

"Nav pieņemami, ka uz plakātiem, sabiedriskajā transportā vai pastkastītēs Latvijas pilsoņi saņem izdevumus svešvalodā. Tāpēc aicinājām koalīcijas partnerus vienoties par kopīgu pozīciju šajā jautājumā, bet šodien vienoties neizdevās," atzina Dzinatrs.

Uz jautājumu, vai Latvijā nodokļus maksā tikai valsts valodā runājošie, Dzintars skaidroja, ka latviešu valoda nav tikai etnisko latviešu valoda, bet visas Latvijas iedzīvotāju valoda, turklāt tā ir valoda, kuras statuss ir nostiprināts Satversmē. 

"Latvijas pilsoņi nav tikai latvieši, bet arī naturalizācijas kārtībā pilsonību ieguvušie. Mēs pieņemam nosacījumu, ka Latvijas pilsoņiem latviešu valoda būtu jāzina. Protams, mēs zinām, ka realitātē tas ir citādi, bet daudz kas ir atkarīgs no amatpersonām, valsts priekšstāvjiem, kādu signālu raidām sabiedrībai. Ja mēs paši neievērojam Satversmē rakstīto, tad kāpēc lai to ievērotu Latvijas iedzīvotāji?" retoriski vaicāja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka ir svarīgi stiprināt pilsonisko apziņu un piederību valstij. "Latvijā vienīgā oficiālā valoda ir latviešu valoda un tās pielietojums visos gadījumos ir jāstiprina. Bet piedāvātais regulējums ir jāskatās plašāku mērķu kontekstā. Tas vēl ir jāizvērtē," sacīja premjers.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) pārstāvis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks neatbalstīs "VL-TB/LNNK" priekšlikumu un, ja tas tiks izskatīts Saeimā, AP balsos pret to.

"Politisko partiju uzdevums ir uzrunāt visu Latvijas sabiedrību, bet politiskās aģitācija mērķis ir panākt, lai Latvijas sabiedrība piekrīt partiju nostādnēm. Šim priekšlikumam ir apzināti izslēdzoša daba, ko nacionālā apvienība vēlas arī panākt," sacīja Pūce.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzina, ka JKP neredz nekādu iemelsu, kāpēc šādi grozījumi nevarētu tikt veikti. 

"Mums neliekas izprotami tas, ka gadījumā, ja kāds vēlētājs tiek uzrunāts par viņiem būtiskiem jautājumiem valsts valodā, ka tā ir vēršanās pret šiem cilvēkiem. Pret visiem ir jāizturas vienlīdzīgi. Izskan šaubas vai vienā, vai otrā pilsētā ir lietderīgi uzrunāt latviski. Man šķiet, ka tas ir šo pilsoņu un reģionu apvainojums, ka viņi nesapratīs. Jautājums ir par to, ko viņiem saka. Galvenais ir neatstāt novārtā kādu reģionu, sakot, ka viņi ir otrā šķira un mēs par viņiem svarīgām lietām neinteresējamies. Kādā valodā to pasaka, tas jau ir otršķirīgs jautājums," pauda Bordāns.

"KPV LV" pārstāvis Atis Zakatistovs atzina, ka nacionālās apvienības jautājums tika pieteikts tikai šodien, tāpēc "KPV LV" par šo priekšlikumu nav diskutējusi. 

"Intuitīva sajuta, ka tas radītu praktiskus jautājumus par politiskā proces kvalitāti atsevišķās Latvijas vietās, kur, iespējams, svešvalodas lietošana ļautu vēlētājus uzrunāt kvalitatīvāk un vienkāršāk," norādīja Zakatistovs.

Uz augšu