Kāpēc cilvēkus biedē šis 15. gadsimtā uzgleznotais jērs?

FOTO: AFP / Scanpix

Oriģinālais Jana un Hūberta van Eiku darbā “Ģentes altāris” uzgleznotais jērs mūsdienu cilvēkus padara bailīgus kā jērus. Kāpēc?

“Ģentes altāris” jeb “Dieva jēra pielūgšana” ir brāļu Jana un Hūberta van Eiku meistardarbs, kas radīts 15. gadsimtā. Tagad pēc trīs gadus smaga darba tas beidzot ir restaurēts, tomēr cilvēki ir izbijušies.

Kas liek cilvēkiem iztrūkties šā jēra priekšā? Izskatās, ka pie vainas ir jēra dīvainā un cilvēciskā seja. Aplūko jēru tuvāk, un tu pats to pamanīsi.

Tomēr neuztraucies, tas nav nekāds joks, jo jēra cilvēciskie sejas vaibsti ir daļa no oriģinālā gleznojuma, kas pirms restaurācijas bija izgaisuši vēsturē, izdevumam “The Art Newspaper” pastāstīja gleznas restauratori.

FOTO: AFP / Scanpix

“Šis atklājums visiem bija pamatīgs šoks – mums, baznīcai, pētniekiem un starptautiskajai komisijai, kas pārraudzīja šo projektu,” teica restaurācijas darbu vadītāja Helēne Duboisa.

“Dieva jēra pielūgšana” atrodas 12 paneļu sērijas centrā, ko dēvē par “Ģentes altāri”, jo tas atrodas Svētā Bavo katedrālē Ģentē, Beļģijā. Jērs gleznas priekšplānā simbolizē Jēzu. Tam uz krūtīm ir ievainojumi, kas līdzīgi tiem, kurus krustā sišanas laikā guva Jēzus. Kā arī jēra asinis krājas biķerī tā priekšā, kamēr eņģeļu pulki to vēro. Jēra seja tajā pašā laikā ir pilnīgi stoiska. Tā cilvēciskās acis lūkojas gleznas vērotāja acīs.

Jēra seja vēlāk 1550. gadā tika pārzīmēta, iespējams, tāpēc, ka katedrāles viesi tajā laikā arī nejutās gana omulīgi altārgleznas priekšā. Tieši tāpēc gleznas restauratori jēra sejai toreiz piešķīra dzīvniekam atbilstīgākus vaibstus.

FOTO: Wikimedia Commons

Lai arī mūsdienu restauratori ir atgriezuši jēram tā sākotnējos vaibstus, izbiedējot cilvēkus, tomēr viņi saka, ka jūtas ļoti priecīgi par paveikto.

“Kad es šo jēru tā oriģinālajā izskatā ieraudzīju pirmo reizi, man aizrāvās elpa. Tas ir šokējošs skaistums,” atklāja Duboisa.

Uz augšu