Komisija noraida priekšlikumu saglabāt Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadu

Deputāts Viktors Valainis. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien noraidīja deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu saglabāt Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadu kā atsevišķas vienības.

Komisijas vairākums atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sākotnēji izstrādāto piedāvājumu izveidot Balvu novadu, tajā iekļaujot Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadu.

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore ("Mēs - Baltinavai"), uzrunājot deputātus, aicināja VARAM saskaņot administratīvi teritoriālās reformas plānus ar citām ministrijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju, kurai esot cits redzējums par skolu tīklu. Viņa vērsa uzmanību arī uz valsts drošības aspektiem, "jo nedrīkst atstāt teritoriju bez iedzīvotājiem". Tāpat viņa pauda viedokli, ka ar šo reformu tiek vājināta iedzīvotāju uzticība valsts varai un valsts iegūst nelojālus iedzīvotājus.

Tabore uzskata, ka pēc novada pievienošanas Balviem Baltinavas iedzīvotāju dzīves līmenis būtiski pasliktināsies no dažādiem aspektiem, piemēram, mazināsies sociālo pakalpojumu pieejamība, sabiedriskā transporta pakalpojumi, atbalsts uzņēmējdarbībai, kā arī iedzīvotāji zaudēs sava novada identitāti.

Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine ("Vienoti novadam") apgalvoja, ka desmit gadu laikā, kopš ir izveidots Rugāju novads, tas veiksmīgi attīstījies, novadā atgriežas jauni cilvēki, tādēļ neesot pamata to apvienot ar Balvu novadu. Viņa pārmeta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), kurš pretēji savam solījumam apmeklēt katru novadu Rugājos tomēr neieradās, par ko iedzīvotāji bija vīlušies.

Pūces padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis uzskata, ka doma par mazām pašvaldībām ir jāatmet, jo tām nekad nebūs iespējams piesaistīt lielus investīciju projektus. Tāpat viņš kaunināja mazos novadus par to, ka tie joprojām savu attīstību saredz tikai lauksaimniecības jomā. "Ienākot modernajām tehnoloģijām, pasaulē lauksaimniecībā tiks nodarbināti aizvien mazāk cilvēku, tādēļ pašvaldībām ir jāraugās pēc jaunām uzņēmējdarbības jomām," sacīja Lasmanis.

Viļakas novada domes vadība uz šo komisijas sēdi nebija ieradusies, kā arī komisijai nebija iesūtījusi savu viedokli.

Saeimas deputāts Andris Kazinovskis (JKP) pauda pārliecību, ka administratīvi teritoriālajai reformai nav nopietna ekonomiskā pamatojuma. Viņš uzskata, ko novadu attīstība ir iespējama vien tad, kad finansējums nonāk reģionā. "Mēs joprojām valstī nedomājam, kā nopelnīt. Valstī ir liels skaits bezdarbnieku, Latgalē ir vislielākais īpatsvars. Viņi ir neizmantots resurss. Tā vietā mēs maksājam pabalstus, tērējam milzīgus līdzekļus bezdarbnieku pārkvalifikācijai, bet rezultāta kā nav, tā nav," izteicās Kazinovskis.

Līdzīgu viedokli pauda arī deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), ka Latvijas kartes pārzīmēšana nekādā veidā neveicināšot novadu attīstību, ja tam nebūs finansējuma.

Kā ziņots, VARAM izstrādātais modelis paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības. VARAM ir uzdots sākt konsultācijas par Saulkrastu novada izveidi, kas varētu būt 40. novads.

Uz augšu
Back