Tiesa pabeidz skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu
Spriedums būs pēc divām nedēļām

Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vieta. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Laika posmā no 2019.gada 26.novembra līdz 2019.gada 10.decembrim turpinājās tiesas debates, kurās savas aizstāvības runas teica vēl 7 (septiņi) apsūdzēto personu aizstāvji un 5 (pieci) juridisko personu aizstāvji.

Pēc tiesas debatēm procesa dalībieki informēja tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz repliku, kuras procesuālā būtība izpaužas tiesas debašu dalībnieka iespējā īsā izteikumā paust reakciju uz pārējo tiesas debašu dalībnieku runām, par kurām vēl nav bijis iespējas izteikties.

Raugoties optimistiski, tiesa pieļauj, ka lietu pirmās instances tiesā varētu pabeigt iztiesāt 2020.gada pirmajā pusē.

Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus.

Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Otrdien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie. 

Arī arhitekts Andris Kalinka pēdējā vārdu uzsāka, paužot nožēlu par notikušo. "Vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību visiem. Traģēdija ir prātam neaptverama un tā ir atstājusi neizdzēšamas pēdas visu iesaistīto pēdās. Es un visa mana ģimene vēsturiski esam bijuši saistīti ar arhitektūru un es vienmēr esmu strādājis ar sirdi un dvēseli," sacīja arhitekts. Viņš uzsvēra, ka uzreiz pēc traģēdijas apturējis savu arhitekta sertifikātu un darījis visu, lai palīdzētu noskaidrot notikušā apstākļus. 

Skaidrojot savu lomu projektā, Kalinka pauda viedokli, ka viņš godprātīgi pildījis savus pienākumus un ievērojis normatīvos regulējumus. Tāpat viņš skaidroja, ka apsūdzībā viņam ir piedēvētas zināšanas, kuras arhitektam nemaz nevarot būt, proti, apsūdzības ieskatā, Kalinkam bijis jākonstatē būvkonstrukcijas kļūdas un jāpārbauda metāla šuvju metinājuma vietas, kas, kā norādīja Kalinka, neietilpst arhitekta, bet gan būvkonstruktora pienākumos.

Viņš pārmeta prokuratūrai, ka tā uztur apsūdzību pret viņu, kas esot "neloģiska un pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem". Pēdējā vārda noslēgumā Kalinka uzsvēra, ka viņa sirdsapziņa esot tīra un viņš neesot izdarījis nekādu noziegumu, tādēļ arhitekts tiesu lūdza viņu attaisnot.

10

Uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš pēdējo vārdu sāka ar līdzjūtības izteikšanu cietušajiem un viņu tuviniekiem. Turpinājumā viņš norādīja, ka savu vainu neatzīst un viņam vēl joprojām neesot saprotams, par kādu prettiesisku rīcību viņš tiek apsūdzēts.

Kumpiņš uzsvēra, ka lietā neesot ziņu, ka viņš būtu veicis nolaidīgas darbības projekta īstenošanā. "Tieši pretēji, lietā ir pierādīts, ka cēlonis ir rupja projektēšanas kļūda, jo kopnes apakšējais mezgls bija pārslogots 6,5 reizes," sacīja būvdarbu vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka viņš netiekot apsūdzēts par to, ka pabeigtais objekts būtu uzbūvēts neatbilstoši būvprojektam. Kumpiņš tiesai skaidroja, ka ne kompleksās ekspertīzes atzinumā, ne liecībās un citos pierādījumos nav ziņu, ka izpildītie būvdarbi būtu bijuši neatbilstoši būvprojektam.

"Lai arī cik sabiedriski nozīmīga būtu šī lieta, nav pieļaujams, ka valsts apsūdzība cenšas pie atbildības saukt pēc iespējas vairāk cilvēku. Nevainīgas personas attaisnošana ir taisnīgs noregulējums, tādēļ lūdzu atzīt mani par nevainīgu un attaisnot pilnībā," savu pēdējo vārdu noslēdza Kumpiņš.  

Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš pēdējo vārdu uzsāka, norādot, ka mīl savu darbu, un atzīmēja, ka savā karjerā ir iesaistījies vairāku apjomīgu projektu īstenošanā, tostarp palīdzot uzraudzīt "Arēnas Rīga" un "Saules akmens" celtniecību. 

Draudiņš norādīja, ka, uzsākot būvuzraudzību, viņš saņēma Rīgas Būvvaldē akceptētu projektu, kas jau bija izgājis daļu ekspertīzes. Būvuzraugs uzsvēra, ka viņa amats neparedz atbildību par projektā iekļautām kļūdām. Viņš atzīmēja, ka projektā esošo kļūdu būvuzraugs nevarēja konstatēt, ja samontētās konstrukcijas neuzrādīja vizuālas deformācijas. Tāpat viņš vērsa tiesas uzmanību uz to, ka kopņu montāžas kvalitāti apliecina tas, ka arī pēc uzstādīšanas tās nokalpoja vēl divus gadus, neskatoties uz nepilnvērtīgo savienojuma mezglu.

Būvuzraugs norādīja, - ja šādas deformācijas būtu konstatētas, tad tās tiktu acumirklī novērstas, jo "mēs neviens neesam pašnāvnieki".

Arī Draudiņš tiesai lūdza viņu atzīt par nevainīgu un attaisnot.

10

Rīgas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija pēdējā vārdā atzīmēja, ka viņas amata pienākumi, kuru nolaidīga pildīšana viņai inkriminēta, bijuši noteikti amata aprakstā. Viņa uzskata, ka nekad savus pienākumus nav pildījusi nolaidīgi.

Treija atzīmēja, ka, ņemot vērā viņas arhitekta izglītību, viņai nav bijusi iespēja novērst kļūdu kopņu nestspējas aprēķinos. 

Viņa pieļāva, ka viens no traģēdijas cēloņiem bijis tolaik nesakārtotais normatīvais regulējums.

"Uzskatu, ka manās darbībās nav konstatējams nozieguma sastāvs, proti, cēloņsakarība starp man inkriminētajām darbībām un notikušo," savu pēdējo vārdu noslēdza Treija.

Būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aijai Meļņikova pēdējā vārdā emocionāli pauda nožēlu par notikušo. Viņa knapi valdīja asaras un uzsvēra, ka 25 gadu garumā ir godprātīgi pildījusi pašvaldības darbinieka pienākumus. "Dieva vārdā teikts, ka visu dariet tā, it kā darītu to tam Kungam," sacīja Meļņikova, piebilstot, ka tas esot bijis viņas uzstādījums, kad viņa strādājusi.

Viņa atzīmēja, ka traģēdijas saistībā viņai ir izteikti dažādi pārmetumi par pienākumu nepildīšanu. Meļņikova uzsvēra, ka gadu gaitā ir vērtējusi savu rīcību un darbu, un ir pārliecināta, ka savu darbu ir darījusi pēc labākās sirdsapziņas.

"Cietušie, lai kā arī tur nebūtu, lūdzu piedodiet. Lai arī pildīju noteikumus, es nevarēju novērst traģēdiju. Tiesa, mans liktenis ir jūsu rokās, izvērtēt par un pret un es ceru uz taisnīgu spriedumu, savu cerību lieku uz to Kungu," noslēdza Meļņikova. 

10

Arī viņas kolēģis Jānis Balodis pēdējo vārdu uzsāka, izsakot līdzjūtību cietušajiem un visiem, kurus skārusi traģēdija. "Nevienam nav šaubu, ka šāda traģēdija nedrīkstēja notikt, taču, diemžēl, tā ir notikusi, laupot 54 dzīvības, un ietekmējot neskaitāmu cilvēku dzīves," sacīja Balodis.

Viņš atzīmēja, ka savu vainu neatzīst nevis tādēļ, ka nevēlās uzņemties atbildību, bet tādēļ, ka pamatcēlonis - jumta kopņu kļūdainie aprēķini - bijuši ārpus viņa kompetences.

Savukārt uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva no pēdējā vārda atteicās. 

Pērn novembrī apritēja seši gadi, kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus.

Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. 

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai "Kubs" tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam "Re&Re" - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet "Maxima Latvija" - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos "Re&Re" būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, "Maxima Latvija" - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.

Uz augšu
Back