Šonedēļ no koronavīrusa mirušā Uhaņas slimnīcas ārsta Li Veņliana stāsts izsaucis plašu sašutumu Ķīnas sabiedrībā un apliecinājis, ka Ķīnas cenzūra mēģina manipulēt ar koronavīrusa epidēmijas naratīvu, vēsta ASV raidorganizācija CNN.

Kad Li decembra beigās brīdināja kolēģus par jaunas slimības uzliesmojumu, viņš nonāca policijā, kur viņam tika likts pārtraukt izplatīt “baumas”.

34 gadus vecais ārsts bija viens no pirmajiem, kas bija novērojis jauno vīrusu, kas līdzinājās atipiskajai pneimonijai (SARS), kura 2003.gadā izraisīja globālu epidēmiju.

Tobrīd Li nezināja, ka slimība, ko viņš novērojis, ir pilnīgi jauns koronavīruss.

Li bija viens no astoņiem Uhaņas iedzīvotājiem, kuri par “baumu” izplatīšanu nonāca policijā.

FOTO: AFP/SCANPIX

Vēlāk Ķīnas Slimību kontroles un novēršanas centra pārstāji slavēja šos astoņus Uhaņas iedzīvotājus par centieniem celt trauksmi attiecībā uz vīrusu, kas tagad plosa valsti un izplatās pasaulē.

“Retrospektīvi raugoties mums viņi ir jāslavē. Viņi bija gudri jau pašā sākumā,” pavēstīja Ķīnas Slimību kontroles un novēršanas centra pārstāvis Dzens Guans.

Tomēr Ķīnas varas iestādes jau no paša sākuma centās noklusēt informāciju par jaunā koronavīrusa izplatību.

Li par saviem novērojumiem brīdināja vairākus savus kolēģus privātā grupā Ķīnas ziņojumapmaiņas vietnē “WeChat”.

“Es tikai vēlējos brīdināt savus universitātes kursabiedrus,” šonedēļ sarunā ar CNN pavēstīja Li.

Li savu stāstu stāstīja no slimnīcas gultas, jo beigās viņš pats inficējās ar koronavīrusu.

Viņa veselības stāvoklim pasliktinoties, Li šonedēļ nomira.

Ja Li aizturēšana Ķīnas varas iestādēm bija apkaunojošs brīdis, ārsta nāve ir uzskatāma par īstu politisku katastrofu.

Par Ķīnas Li nāvi ceturtdien ziņoja vairāki Ķīnas mediji, atsaucoties uz ārsta draugiem un kolēģiem Uhaņas slimnīcā.

Tomēr dažas stundas vēlāk ziņa par ārsta nāvi no mediju tīmekļa vietnēm pazuda. Tā vietā parādījās ziņas, ka Li joprojām ir dzīvs, bet ārsti slimnīcā cīnās par viņa dzīvību.

Vēl vēlāk vēlreiz tika izplatīts Uhaņas slimnīcas paziņojums, ka Li nomiris.

Ļoti iespējams, ka viena no ziņām par ārsta nāvi bijusi kļūda – tā nebūtu pirmā reize, kad Ķīnas mediji kļūdaini ziņo par kāda cilvēka nāvi.

FOTO: EPA/Scanpix

Tomēr ar aizdomām, ka šo gadījumu varētu būt mēģinājuši ietekmēt Ķīnas cenzori, bija pietiekami, lai izraisītu iedzīvotāju sašutumu Ķīnas sociālajos tīklos.

“Ārstam nācās mirt divreiz. Tas ir nacionāla mēroga pazemojums,” notikušo sociālajā tīklā “WeChat” komentēja kāds iedzīvotājs.

Ķīnas sabiedrības reakcija jau tā smagi cenzētajā Ķīnas tiešsaistes vidē sasniegusi gandrīz bezprecedenta apmērus.

“Neskaitāmi jauni cilvēki būs pieauguši dienas laikā – pasaule nav tik skaista, kā mēs bijām iztēlojušies. Vai jūs esat dusmīgi? Jā kāds no mums būs gana veiksmīgs, lai nākotnē  publiski iestātos par visu sabiedrību, lūdzu, atcerieties šodienas dusmas,” rakstīja kāds cits lietotājs.

Iedzīvotāju sašutuma izpausmes pat radīja zināmu mulsumu pašā Ķīnas cenzūras aparātā, jo jebkādas ziņas pat par cenzūras pieminēšanu no sociālajiem tīkliem parasti tiek zibenīgi izdzēstas, tomēr pēc ārsta nāves, sašutuma pilni ieraksti Ķīnas sociālajos tīklos bija lasāmi pat vairākas stundas.

Sašutums ar Li nāvi ātri vien pārauga prasībā pēc vispārējas vārda brīvības.

Liela daļa sociālo tīklu lietotāju uzskata, ka pirmās Li nāves ziņa dzēšana ir Ķīnas cenzoru mēģinājums šo informāciju pārcelt uz vēlāku laiku, cerībā, ka daļa sabiedrības jau būs aizgājusi gulēt, tāpēc mazāk cilvēku piedalīsies diskusijā pat notikušo, tādējādi ļaujot varas iestādēm labāk kontrolēt informācijas plūsmu.

Trauksmes cēlāja nāve un Ķīnas varas iestāžu brīžiem neveiklie centieni koronavīrusa ierobežošanā met plašāku ēnu uz Ķīnas valsts pašiem pamatiem.

Kopš pārejas no sociālisma uz valsts kontrolētu kapitālismu, Ķīnas vienas partijas varas leģitimitāte lielā mērā balstījusies uz tās spēju nodrošināt ekonomikas izaugsmi un garantēt iedzīvotāju drošību un labklājību.

Tomēr koronavīrusa epidēmija rada tiešus draudus šim “sociālajam līgumam” - vīruss ne tikai tiešā veidā apdraud Ķīnas sabiedrību, tas un valsts centieni to apturēt arī negatīvi ietekmē Ķīnas ekonomiku.

Ķīnas valdība mēdz uzsvērt, ka Ķīnas sabiedrība ir viens veselums, kas visas krīzes pārdzīvo kopā, tomēr Li nāve ir pierādījums skaudrajai realitātei – atsevišķas personas ir pilnībā upurējamas valdošās partijas interešu un pastāvošās iekārtas stabilitātes vārdā.

Sabiedrības sašutumu Li nāves gadījumā tikai pastiprināja tas, ka viņš bija vienkāršs cilvēks, nevis partijas funkcionārs vai spēka struktūru pārstāvis.

Li, tāpat kā lielākā daļa Ķīnas sabiedrības, sociālajos tīklos stāstīja par to, kas viņam garšo, mēdza sūdzēties par darbu un diskutēja par popmūziku.

FOTO: Reuters/ScanPix

Tikmēr koronavīruss turpina vērsties plašumā.

Kontinentālajā Ķīnā vīruss laupījis dzīvību vairāk nekā 600 cilvēkiem, savukārt Ķīnā apstiprinātu inficēšanās gadījumu skaits pārsniedz 30 000.