/nginx/o/2020/02/14/12941663t1h7644.jpg)
Ožas zaudēšana vai tās traucējumi nav tāds retums, kā varētu šķist, proti, problēmas ar ožu kādā savas dzīves posmā piedzīvojis katrs divdesmitais cilvēks.
Ožas zudums: neredzamā slimība ar postošu ietekmi (2)
Oža var pazust vai tikt traucēta pēc hroniskā sinusīta, dažādu vīrusu ietekmē vai pat pēc galvas traumas. Nereti to izraisa dažādas nervu slimības, piemēram, Parkinsona un Alcheimera slimības. Tomēr atšķirībā no dzirdes vai redzes zuduma, problēmas ar ožu ir ļoti maz pētītas, rakstīts izdevumā "The Conversation".
Lai uzzinātu vairāk par to, ko piedzīvo cilvēki, kuriem nav ožas, zinātnieki izanalizēja 71 cilvēka rakstītās atskaites par savu slimību. Tekstos atklājās dažādas tēmas, to skaitā izolācijas sajūta, attiecību problēmas un ietekme uz fizisko veselību. Vairāki cilvēki arī komentēja ārstu negatīvo attieksmi pret ožas zudumu un to, cik grūti ir saņemt padomu vai medikamentus pret šo kaiti.
Ožas zudums sirdzēju atstāj ļoti uzņēmīgu pret dažādiem vides draudiem, piemēram, bojāta ēdiena vai gāzes noplūdes. Šim stāvoklim ir arī negatīvs efekts uz virkni aktivitāšu un pieredžu, potenciāli izraisot ievērojamu kaitējumu. Realitātē nav nekas pārsteidzošs, ka ožas sajūta ļauj izbaudīt ēdienu, labāk saprast apkārtējo vidi un rosināt nostaļģiju. Tieši tāpēc oža var gan glābt mūsu dzīvību, gan ļauj pilnvērtīgi izbaudīt dzīvi.
VIDEO: DZĪVE BEZ OŽAS
Nesenie ASV un Skandināvijā veiktie pētījumi parāda, ka ožas zaudēšana palielina pāragras nāves risku. Ožas maņas trūkums jeb anosmija var negatīvi ietekmēt cilvēka apetīti un diētu, laupot cilvēkam iespēju izbaudīt ēdienu. Daži pētījuma dalībnieki ziņoja par apetītes trūkumu, kam seko svara zudums. Citi savukārt ziņoja par grūtībām izbaudīt ēdiena garšu, kas noveda pie palielināta sāls, cukura un citu garšvielu lietošanas uzturā.
Cietēji no anosmijas piedzīvo arī emocionālas negatīvās pieredzes, piemēram, kaunu, skumjas, depresiju, uztraukumu un zaudējuma sajūtu. Pētnieki ir novērojuši, ka ožas trūkums var negatīvi ietekmēt pilnīgi visus dzīves aspektus.
Diemžēl, bet bieži tas nav saprotams apkārtējiem cilvēkiem, kas anosmijas slimniekiem traucē socializēties. Turklāt nepastāv efektīvas ārstēšanas metodes, kas varētu cilvēkam atgriezt ožas maņu.