Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt (27)

Latvijas Maksātnespējas likums nosaka, ka pēc saistību dzēšanas plāna pilnīgas izpildes, ar tiesas nolēmumu maksātnespējas process tiek izbeigts, pasludinot parādnieka saistību izpildi pret visiem saviem kreditoriem. “Līdz ar to persona ir atbrīvota no visām savām parādsaistībām un tiek izbeigta iepriekš sāktā izpildu lietvedības par saistību piedziņu. Likums nosaka, ka netiek dzēsti tikai tie maksājumi, kas radušies parādnieka tīšu vai netīšu likumpārkāpumu rezultātā, skaidro kredītņēmēju asociācija.

Tātad, pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu, kā arī prasījumi par Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā paredzētiem sodiem, bet visas citas saistības tiek pasludinātas par izpildītām. To ignorējot, parādījušies vairāki tiesu izpildītāji, kas uzskata, ka parādnieki nav atbrīvojami no tiesas spriedumu izpildes izdevumu segšanas un pieņem lēmumus privātpersonas maksātnespējas procesu noslēgt tikai pēc tam, kad parādnieks būs samaksājis visu atlīdzību par tiesu izpildītāju darbu.

Tas nav likumā paredzēts un nav loģisks, tomēr ir atsevišķi tiesneši, kas tiesu izpildītāju lūgumu atzīst par pamatotu, liekot personai segt arī maksājumus, kādus likums tam neparedz. Iedzīvotājiem, kas saskārušies ar šādu viņu tiesību pārkāpumu, lūdzu neklusēt un celt trauksmi,” aicina Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.

Pašreiz asociācija saņēmusi ziņu par četriem gadījumiem, kad, apejot likumu, tiesu izpildītāji no personām, kas izpildījušas savas saistības pret kreditoriem un pabeigušas privātpersonas maksātnespējas procesu, cenšas piedzīt līdzekļus par tiesu izpildītāju darbu. Šādu darbību ir atbalstījusi vismaz viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese – Kristīne Maike. Taču asociācijas rīcībā ir informācija, ka līdzīgus lūgumus tiesu izpildītāji gatavo arī citām tiesām ne vien Rīgā, bet arī reģionos.

“Summas, ko tiesu izpildītāji lūdz piedzīt no personas, kas pilnā mērā izpildījušas visas likumā paredzētās saistības nav īpaši lielas – līdz 500 eiro par viena tiesu izpildītāja darbu. Taču ir personas, ar kuru piedziņas lietām strādāja divi, trīs un vēl vairāk tiesu izpildītāji. Ja katram tiesa dos atļauju vērst piedziņu par savu darbu, kopējais likumā neparedzētā maksājuma apmērs, kas tomēr tiek piedzīts no cilvēkiem, būtiski palielinās. Taču satraucošākais ir fakts, ka tiesu izpildītāju prasības, kas nav likumā paredzētas, atbalsta tiesa, pilnībā ignorējot tiesiskās paļāvības principu. Tas sāk izskatīties pēc atsevišķu tiesu izpildītāju un tiesnešu karteļa, kur tiesu izpildītāji radoši izgudro jaunus paņēmienus, kā vairot savu labklājību, bet atsevišķi tiesneši viņu nelikumīgos centienus atbalsta,” skarbi norāda Jānis Āboliņš.

Ņemot vērā jauno tendenci, kas izvēršas plašumā un tiešā veidā ir ne vien vēršanās pret iedzīvotājiem, bet pārkāpj arī likumu, Jānis Āboliņš uzskata, ka situācijas izvērtēšanā ir jāiesaistās arī Tieslietu ministrijai.

Savukārt iedzīvotājiem, kas saņēmuši tiesu izpildītāju lēmumu, kas viņiem pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, uzliek par pienākumu samaksāt vairākos simtos mērāmo atlīdzību par tiesu izpildītāju darbu, viņš aicina neklusēt un šos lēmumus pārsūdzēt, piesaistot tam kompetentu juristu. Viņš aicina arī publiskot to tiesnešu vārdus un tiesu nolēmumus ar kuriem tiesu izpildītāju pretlikumīgā iniciatīva tiek atbalsta.

Savukārt Tieslietu ministrijā portālam TVNET skaidroja, ka par zvērināta tiesu izpildītāja prasības atlīdzināt izpildes izdevumus pamatotību skaidrojam, ka atbilstoši izpildes procesu regulējošām tiesību normām izpildes process notiek uz parādnieka rēķina. Izpildes procesa nodrošināšana neizbēgami saistās ar izmaksām.

Līdz ar to piespiedu izpildes procesa ietvaros no parādnieka tiek piedzīta ne vien kreditoram (piedzinējam) nenomaksātā pamata parāda summa, bet arī visi izpildes procesa laikā radušies sprieduma izpildes izdevumi: valsts nodeva par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

Ņemot vērā minēto, parādniekam ir jārēķinās, ka līdz ar brīdi, kad parāda piedziņā iesaistīts zvērināts tiesu izpildītājs, parāda kopējais apjoms būs lielāks, nekā nokārtojot to brīvprātīgas parāda nomaksas laikā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 170. panta otrās daļas 12. punktu juridiskās personas maksātnespējas procesa gadījumā sprieduma izpildes izdevumi, ja administrators saskaņā ar minētā likuma 65.panta 12.punktu (administrators iesniedzis tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildu lietvedības izbeigšanu lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā) un 67.panta 14.punktu (administrators pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas pieprasījis tiesu izpildītājam, lai tiek atceltas izsludinātās izsoles, ja parādnieka mantu plānots pārdot lietu kopības sastāvā) pieprasījis sprieduma izpildes lietvedības izbeigšanu, tiek iekļauti juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos un attiecīgi segti zvērinātam tiesu izpildītājam maksātnespējas procesa ietvaros.

Maksātnespējas likuma normās par fiziskās personas maksātnespējas procesu likumdevējs nav ietvēris analoģisku normu par sprieduma izpildes izdevumu segšanas kārtību vai atrunājis citu kārtību, kādā sedzami pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas radušies sprieduma izpildes izdevumi.

Tai pašā laikā izpildu lietā radušos ar izpildes procesa nodrošināšanu saistītos faktiskos izdevumus nevar padarīt par nebijušiem, jo izpildu darbību veikšanai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēji nezaudē savas tiesības prasīt sniegto pakalpojumu apmaksu tikai tādēļ, ka izpildu lietvedība kaut kādu iemeslu dēļ izbeidzama.

Ņemot vērā likumdevēja konceptuālo atziņu, ka sprieduma izpildes izdevumi ir sedzami arī gadījumos, kad parādniekam pasludināts maksātnespējas process, turklāt šie izdevumi nav uzskatāmi par klasisku kreditora prasījumu Maksātnespējas likuma izpratnē, sprieduma izpildes izdevumu piedziņa turpināma arī pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu.

Papildus norādāms, ka praksē var būt dažādas situācijas, kurās parādniekam var būt saglabājies pienākums segt sprieduma izpildes izdevumus pēc saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas, akcentē Tieslietu ministrijā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 8.punktu un 561. panta pirmās daļas 11. punktu un 21 daļu, ja parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process zvērināts tiesu izpildītājs aptur izpildu lietvedību līdz tiesas nolēmumam par bankrota procedūras izbeigšanu vai līdz tiesas nolēmumam par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu.

Izpildu lietvedības apturēšanas laiku aptur izdoto rīkojumu darbību, saglabājot piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus. Proti, pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 128.panta trešo daļu, uzsākot fiziskās personas maksātnespējas procesu, tas secīgi sastāv no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiek pārdota visa parādnieka manta, un iegūtie līdzekļi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Savukārt saistību dzēšanas procedūras laikā daļa parādnieku ienākumu tiek novirzīta kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Ja parādnieks ir labticīgi veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Vienlaikus vēršama uzmanība uz to, ka Maksātnespējas likuma 164. pantā ceturtajā daļā ir uzskaitīti prasījumi, kas netiek dzēsti pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas, proti:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

2) prasījumi no neatļautas darbības;

3) nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl Maksātnespējas likuma 148. pantā minētā vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā;

4) prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Augstāk uzskaitītajos izņēmuma gadījumos pēc saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas izpildu lietvedību atjauno atlikušā parāda apmērā, tai skaitā ar pienākumu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā segt visus sprieduma izpildes izdevumus, kas radušies un nav segti vai tikuši ieturēti no parādnieka pirms izpildu lietvedības apturēšanas dienas un sprieduma izpildes izdevumus, kas radīsies, turpinot izpildu lietvedību.

Maksātnespējas procesa ietvaros tiek dzēsts pamata parāds, kuras piedziņai pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tikusi uzsākta izpildu lietvedība un tiesa nolēmusi attiecīgi izbeigt šo saistību piedziņu apturētajās izpildu lietvedībās, nevis sprieduma izpildes izdevumi, kas radušies saistībā ar pamata parāda piedziņu, tādejādi parādniekam saglabājas pienākums segt tos izpildes izdevumus, kas izpildu lietā radušies un nav bijuši segti pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Turklāt šādā gadījumā parādniekam ir pienākums segt zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību tikai fiksētās amata atlīdzības apmērā (Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 3.punkts), bet ne amata atlīdzības daļu, kas aprēķināma kā procenti no atgūtās summa, tā kā šo atlīdzības daļu tiesu izpildītājam ir tiesības ieturēt tikai par parāda summu, kuru tas faktiski, veicot piedziņas darbības, atguvis izpildu lietas ietvaros.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz apstākli, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. panta pirmo daļu zvērināta tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. Tādējādi gadījumā, ja parādnieks uzskata, ka zvērināts tiesu izpildītājs izpildu lietas ietvaros veicis normatīvajiem aktiem neatbilstošas darbības, tam ir tiesības šādas darbības pārsūdzēt tiesā Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.