Skaidrojot sabiedrību polarizējošo tiesas spriedumu, tiesnesis izcēla, ka tiesa lēmusi taisnīgi un objektīvi, neietekmējoties no apkārtējās sabiedrības. "Es varētu teikt, ka spriedums ir zināmā mērā pārgalvīgs," sacīja tiesnesis. Viņš arī aicināja valsts amatpersonas atcerēties par nevainīguma prezumpciju pirms viedokļa paušanas par dažādiem kriminālprocesiem.
Pierādījumu, dokumentu daudz; iekļauta arī tējkannas lietošanas instrukcija
Lietisko pierādījumu bija daudz, taču tie netika kādā veidā sistematizēti. Tiesa jau iepriekš bija vairākas reizes uzdevusi sakārtot tā saucamo "gružu istabu". Tas gan vēlāk tika izdarīts, mapītēm parādījās norādes, kas tajās ir iekšā.
Dokumentu apjoms mērāms simts tūkstošos.
Vienlaikus šajos dokumentos varēja atrast, piemēram, ventilācijas sistēmas pasi, tējkannas lietošanas instrukciju, ūdenssūkņa apkopes instrukciju un citus.
"Tāpēc rodas jautājums - kāpēc šādi dokumenti ir atsūtīti uz tiesu un ko šādi dokumenti vispār lietā pierāda? Ko valsts apsūdzības uzturētāji gribēja ar šādiem dokumentiem pierādīt?" pauda Erlens Ernstsons.
"Tiesnesis nedrīkst ietekmēties no sabiedrības, un tam ir jābūt drošsirdīgām un ar stingru mugurkaulu. Ir jāspriež taisni un godīgi. Nejūtamies vainīgi, ka šādu spriedumu esam pieņēmuši," noslēdza Ernstons.
Tiesnesis noslēgumā piebilda, ka ir jau saņemts viens pieteikums pēc pilnā sprieduma, taču nevarēja prognozēt, cik ilgā laikā tas tiks sagatavots.
Video: Tiesa kritizē valsts apsūdzības uzturētāju darbu
Ko par izmeklēšanas kvalitāti un rezultātu saka advokāts?
Saulvedis Vārpiņš portālam TVNET pastāstīja, ka spriedums vienā ziņā ir pārsteidzošs, traģēdija Latvijai bija ārkārtīgi liela, bet šajā gadījumā tiesai nebija cita ceļa. Spriedums ir likumsakarīgs rezultāts tam, kā notika izmeklēšana un uzraudzība.
Te nevarētu būt citu apsvērumu, lai attaisnotu tik lielu skaitu apsūdzēto, tiesneši saprata, ka pret viņiem vērsīsies, būs sabiedrības neapmierinātība, prokuratūras neapmierinātība, bet pie šāda rezultāta tika nonākts, jo izmeklēšana tika veikta nekvalitatīvi, nekvalitatīvi tika veikta arī uzraudzība.
Tas nav pārsteidzoši, jo arī citās lietās ir līdzīgi. Advokāti, redzot to, cik daudzās lietās izmeklēšana veikta slikti, saprot, ka šajā gadījumā tiesa beidzot ir saņēmusies un pateikusi, ka tā nevar darīt.
“Runājot par liekajiem papīriem, man pašam ir bijis, piemēram, no astoņiem sējumiem krimināllietā izmantoti tiek tikai trīs. Pārējā ir makulatūra,” pauda Vārpiņš. Ir bijuši arī vieni un tie paši papīri desmit kopijās. “Salikti iekšā papīri, no kuriem pilnībā nav nekādas jēgas,” turpināja Vārpiņš.
Piemēram, apsūdzība Sprūda lietā, tur ir 170 sējumi un mēs tagad mēģinājām novērst tās kļūdas, kuras pieļāvusi prokuratūra. “Trūkumu novēršana prasīja gadu,” viņš piebilda.
Uz jautājumu, vai kļūdas prokuratūras, policijas darbā var saukt par sistemātiskām, Vārpiņš atbildēja apstiprinoši un norādīja, ka tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietā vienkārši bija spiesta pieņemt šādu lēmumu.
“Nedomāju, ka tiesneši ir bez sirds, nesaprot to, ka cietušo ir ārkārtīgi daudz. Tajā pašā laikā tiesneši, advokāti saprot, ka veikalā varēja atrasties paši, tuvinieki,” teica Vārpiņš.