Ko Zolitūdes traģēdijas lietā gribēja pierādīt ar tējkannas lietošanas instrukciju?

Tiesnesis Erlens Ernstons piedalās tiesas sēdē, kurā paziņo spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā dažādu dokumentu skaits mērāms simts tūkstošos. Vienlaikus starp tiem atrodami arī tādi, kuri uz lietu neattiecas, vai arī tādi, kuru klātesamība varētu arī kāda vainu nepierādīt, piemēram, tējkannas lietošanas instrukcija.

Tiesnesis Erlens Ernstons, pēc sprieduma nolasīšanas skaidrojot tiesas lēmumu attaisnot visus apsūdzētos, izņemot būvinženieri Ivaru Sergetu, kam tika piespriests sešus gadus ilgs cietumsods, norādīja, ka tiesai nodotajā lietā bija saskatāmi vairāki būtiski trūkumi, kurus, atbilstoši normatīvajam regulējumam, tiesai nebija tiesību labot. Kā piemēru tiesnesis minēja to, ka lietā vairākas fiziskās personas par cietušajām atzītas prettiesiski, tādēļ tiesa nevarēja tām piespriest kaitējuma kompensācijas izmaksu.

Tiesnesis arī norādīja, ka tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka pret gandrīz visiem apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojams spriedums, jo personu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus.

Tāpat viņš norādīja, ka, veicot tiesas izmeklēšanu, izkristalizējās, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins. Papildus tiesa konstatēja, ka valsts apsūdzības uzturētāji nepamatoti inkriminējuši noziegumus vairākiem apsūdzētajiem, jo šādus pārkāpumus tobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedzēja.

Komentējot citas prokuroru pieļautās kļūdas, Ernstons izcēla, ka prokurori tiesai bija pieteikuši lielu apjomu pierādījumu, no kuriem liela daļa nemaz tiesā netika izmantoti.

Skaidrojot sabiedrību polarizējošo tiesas spriedumu, tiesnesis izcēla, ka tiesa lēmusi taisnīgi un objektīvi, neietekmējoties no apkārtējās sabiedrības. "Es varētu teikt, ka spriedums ir zināmā mērā pārgalvīgs," sacīja tiesnesis. Viņš arī aicināja valsts amatpersonas atcerēties par nevainīguma prezumpciju pirms viedokļa paušanas par dažādiem kriminālprocesiem.

Pierādījumu, dokumentu daudz; iekļauta arī tējkannas lietošanas instrukcija

Lietisko pierādījumu bija daudz, taču tie netika kādā veidā sistematizēti. Tiesa jau iepriekš bija vairākas reizes uzdevusi sakārtot tā saucamo "gružu istabu". Tas gan vēlāk tika izdarīts, mapītēm parādījās norādes, kas tajās ir iekšā.

Dokumentu apjoms mērāms simts tūkstošos.

Vienlaikus šajos dokumentos varēja atrast, piemēram, ventilācijas sistēmas pasi, tējkannas lietošanas instrukciju, ūdenssūkņa apkopes instrukciju un citus.

38

"Tāpēc rodas jautājums - kāpēc šādi dokumenti ir atsūtīti uz tiesu un ko šādi dokumenti vispār lietā pierāda? Ko valsts apsūdzības uzturētāji gribēja ar šādiem dokumentiem pierādīt?" pauda Erlens Ernstsons.

"Tiesnesis nedrīkst ietekmēties no sabiedrības, un tam ir jābūt drošsirdīgām un ar stingru mugurkaulu. Ir jāspriež taisni un godīgi. Nejūtamies vainīgi, ka šādu spriedumu esam pieņēmuši," noslēdza Ernstons.

Tiesnesis noslēgumā piebilda, ka ir jau saņemts viens pieteikums pēc pilnā sprieduma, taču nevarēja prognozēt, cik ilgā laikā tas tiks sagatavots.

Video: Tiesa kritizē valsts apsūdzības uzturētāju darbu

Ko par izmeklēšanas kvalitāti un rezultātu saka advokāts?

Saulvedis Vārpiņš portālam TVNET pastāstīja, ka spriedums vienā ziņā ir pārsteidzošs, traģēdija Latvijai bija ārkārtīgi liela, bet šajā gadījumā tiesai nebija cita ceļa. Spriedums ir likumsakarīgs rezultāts tam, kā notika izmeklēšana un uzraudzība.

Te nevarētu būt citu apsvērumu, lai attaisnotu tik lielu skaitu apsūdzēto, tiesneši saprata, ka pret viņiem vērsīsies, būs sabiedrības neapmierinātība, prokuratūras neapmierinātība, bet pie šāda rezultāta tika nonākts, jo izmeklēšana tika veikta nekvalitatīvi, nekvalitatīvi tika veikta arī uzraudzība.

Tas nav pārsteidzoši, jo arī citās lietās ir līdzīgi. Advokāti, redzot to, cik daudzās lietās izmeklēšana veikta slikti, saprot, ka šajā gadījumā tiesa beidzot ir saņēmusies un pateikusi, ka tā nevar darīt.

“Runājot par liekajiem papīriem, man pašam ir bijis, piemēram, no astoņiem sējumiem krimināllietā izmantoti tiek tikai trīs. Pārējā ir makulatūra,” pauda Vārpiņš. Ir bijuši arī vieni un tie paši papīri desmit kopijās. “Salikti iekšā papīri, no kuriem pilnībā nav nekādas jēgas,” turpināja Vārpiņš.

38

Piemēram, apsūdzība Sprūda lietā, tur ir 170 sējumi un mēs tagad mēģinājām novērst tās kļūdas, kuras pieļāvusi prokuratūra. “Trūkumu novēršana prasīja gadu,” viņš piebilda.

Uz jautājumu, vai kļūdas prokuratūras, policijas darbā var saukt par sistemātiskām, Vārpiņš atbildēja apstiprinoši un norādīja, ka tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietā vienkārši bija spiesta pieņemt šādu lēmumu.

38

“Nedomāju, ka tiesneši ir bez sirds, nesaprot to, ka cietušo ir ārkārtīgi daudz. Tajā pašā laikā tiesneši, advokāti saprot, ka veikalā varēja atrasties paši, tuvinieki,” teica Vārpiņš.

Dīvainības bija saskatāmas jau pašā izmeklēšanas sākumā, jo kratīšanas esot sāktas pēc kādas nedēļas. Tāpat netika uzreiz veiktas nekādas aizturēšanas. Vienlaikus cilvēkus, kuri izdarījuši niecīgākus nodarījumus, aiztur ātri vien un uzreiz uztaisa šovu.

Tikmēr prokuratūra uz jautājumiem par to, kā lietas materiālos nonākusi arī tējkannas instrukcija, atbildēja īsi - komentāri tiks sniegti pēc pilna sprieduma saņemšanas.

38

Jau ziņots, ka prokurori pauda pārsteigumu par tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un pēc iepazīšanās ar pilnu spriedumu lems par apelācijas protesta iesniegšanu.

Pēc sprieduma nolasīšanas prokurori Kaspars Cakuls, Jekaterina Kušakova un Agris Skradailis vairākkārt žurnālistiem atkārtoja, ka viņiem nav skaidra tiesas motivācija, jo vēl nav pieejams pilns tiesas spriedums. Tajā pašā laikā prokurori uzskata, ka izdarīts viss maksimālais pirmstiesas izmeklēšanā un kriminālprocesa uzraudzībā.

Skradailis nedomā, ka šāds tiesas spriedums ir prokuratūras atbildība, taču viņš vispirms vēlas sagaidīt motivētu sprieduma tekstu, lai pieņemtu detalizētākus secinājumus. "Ja paliekam pie sava uzskata un pierādījumiem, tad apelācijas protests viennozīmīgi sekos," paziņoja Skradailis.

Prokurors Skradailis vērsa uzmanību, ka parasti attaisnojoša sprieduma pamatā nav tikai pierādījumu trūkums, bet tas, "ka nav noticis noziegums vai konstatēts nozieguma sastāvs". Zolitūdes traģēdijas lietā, visticamāk, runa ir par nozieguma sastāvu un tām cēloņsakarībām.

Attiecībā uz tiesas blakuslēmumu, kurā prokuratūra aicināta lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem, Skradailis norādīja, ka kopnes netiktu nogādātas būvobjektā, ja nebūtu apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta paraksta.

Tāpat prokurori vērtēs, vai iesniegt apelācijas protestu attiecībā uz vienīgo šajā lietā sodu saņēmušo personu - Sergetu, jo tiesu debatēs prokurori rosināja viņam piemērot nedaudz lielāku cietumsodu.

Attaisno visus, izņemot Sergetu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien attaisnoja visus lietā apsūdzētos, izņemot būvinženieri Ivaru Sergetu, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā. Pēc attaisnojošā sprieduma dzirdēšanas vairāku apsūdzēto sejās varēja vērot atvieglojumu. Visiem attaisnotajiem arī tika atcelti viņiem piemērotie drošības līdzekļi.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta SIA "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Tāpat tiesa ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Tiesa arī pieņēma vēl vienu blakuslēmumu, kurā konstatējusi, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.

38

Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspara Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā "noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā."

Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.

Pērn novembrī apritēja seši gadi, kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī.

Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.

38

Būveksperti secināja, ka traģēdijas cēlonis bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, kā dēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Treijai un Meļņikovai - izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījis smagas sekas.

Uz augšu
Back