Atteikties no sāls izmantošanas ceļu kopšanai ziemā? Tas nav iespējams!

FOTO: AP/Scanpix

Par ceļu uzturēšanu atbildīgās iestādes nesaskata iespējas atteikties no sāls izmantošanas brauktuvju kopšanai ziemā, tomēr Saeimas Vides un klimata apakškomisija, kas šodien skatīja iedzīvotāju iniciatīvu ierobežot sāls kā pretslīdes materiāla izmantošanu, ir nolēmusi vērsties Rīgas domē, mudinot strādāt pie mazāka sāls apjoma izmantošanas.

Apakškomisija šodien skatīja iedzīvotāju iniciatīvu risinājuma rašanai pārāk plašai sāls izmantošanai uz pilsētu ielām ziemas sezonā ledus un sniega kausēšanas nolūkos. Komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka komisijas sēdē iezīmējās vairākas iespējas, kā varētu mazināt sāls izmantošanu.

Pēc atbildīgo institūciju uzklausīšanas deputātu vairākums norādīja, ka ir jāatrod balanss sāls izmantošanā, taču atteikties no sāls izmantošanas nav iespējams, jo tas radīšot dažādas praktiskas grūtības.

Līdzīgi norādīja arī vairāki atbildīgo iestāžu pārstāvji un eksperts, kurš Rīgas domes uzdevumā veicis pētījumu šajā jautājumā.

Vadās pēc bēdīgās pieredzes

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns skaidroja, ka, uzklausot bažas par sāls izmantošanu, uz valsts autoceļiem sāls kaisīšana samazināta no septiņu metru joslas uz sešarpus metru platu joslu. Viņš skaidroja, ka ceļu kaisīšana ir satiksmes drošības jautājums, norādot uz 2015.gadā piedzīvotajām smagajām autoavārijām, jo ceļi nebija laicīgi nokaisīti. Pēc 2015.gada notikumiem tiek veikta ceļu kaisīšana pirms gaidāmā apledojuma.

Kā uzsvēra Vectirāns, ja sāls vietā autoceļu kaisīšanai tiktu izmantota rupja smilts un dažādas sīkas šķembas, tad samazinātos satiksmes ātrums, turklāt šīs šķembas bojā riepas un var apskādēt mašīnu logus.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas pārstāve akcentēja, ka attiecībā uz sāls izmantošanu ir jāizvērtē ilgtermiņa sekas - gaisa piesārņojuma palielināšanās, kā arī negatīvās sekas apstādījumiem un arī mašīnām. Ja nav alternatīvu sāls izmantošanai, tad ir jāveic visas kompensējošās darbības, piemēram, sniega kaudzes ar lielu sāls koncentrāciju nedrīkst likt uz kokiem blakus esošās augsnes, kā arī nepieciešams veikt vietas mazgāšanu, kad viss nokusis. VARAM izstrādājusi rekomendācijas par citiem iespējamajiem pretslīdes materiāliem.

Vides konsultatīvās padomes (VKP) pārstāve vērsa uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi neregulē, kādi pretslīdes materiāli jāizmanto ietvju, parku un veloceliņu kaisīšanai.

Ņemot vērā, ka atsevišķās pašvaldībās sāls tiek izmantots 20 kilogramu apmērā uz iedzīvotāju, VKP ieskatā, būtu jāsamazina sāls izmantošana vismaz uz gājēju ceļiem.

Komisijas vadītājs kā pozitīvo piemēru minēja to, ka atsevišķos parkos tiek izmantota grants un mazie akmentiņi kā pretslīdes materiāls.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis skaidroja, ka par ietvju uzturēšanu ir atbildīgi ēku īpašnieki un apsaimniekotāji. Situācija esot atkarīga arī no sētnieku čakluma - atsevišķi sētnieki laikus nenotīrītam, piemīdītam sniegam bezjēdzīgi virsū kaisa sāli. Pilsētas Satiksmes departamenta pārstāvis skaidroja, ka viņa pārstāvētā iestāde darbojas atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes pētījumiem un ka pēc Rīgas domes Vides departamenta pasūtījuma tiek veikts vēl viens pētījums par sāls kaisīšanai alternatīvu tehnoloģiju izmantošanu pilsētu ielās.

Rīgas domes Satiksmes departaments eksperimentāli sācis neizmantot sāli atsevišķās ielās ar mazāku satiksmi, bet maigās ziemas dēļ šīs eksperiments būs jāturpina nākotnē, lai pārliecinātos par tā efektivitāti, skaidroja tā pārstāvis. 

Pēc Rīgas domes pasūtījuma veiktā pētījuma eksperts vērsa uzmanību, ka sabiedrības viedoklis ir sadzirdēts un jāskatās, kādā veidā samazināt sāls izmantošanu. Nav citas tikpat lētas tehnoloģijas, kas nodrošinātu līdzvērtīgu pretslīdes efektu, skaidroja pētnieks. Sāls izmantošanu var samazināt, veicot operatīvu mehānisku tīrīšanu, kas gan maksās vairāk.

Pētnieks akcentēja, ka pasaulē arī pamatā tiek izmantots sāls jeb nātrija hlorīds, savukārt, lai mazinātu hlorīdu negatīvo ietekmi, ir dažkārt maisījumam tiek pievienoti fosfāti.

Eksperts minēja arī citu vielu grupu, ko varētu izmantot, bet tās būtu trīs līdz piecas reizes dārgākas un noārdoties rada smaku, kas var ietekmēt alerģiskus cilvēkus.

Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) akcentēja, ka nevar prasīt ēku īpašniekiem ietvju sakārtošanai izmantot piecreiz dārgākas tehnoloģijas. Reizē politiķis kopā ar citiem kolēģiem norādīja uz sāls negatīvo ietekmi uz vidi un ka tā izmantošanu jātiecas samazināt.

Uz augšu