Zeme tikusi pie jauna “mēness” - ko tas nozīmē?

Zvaigžņotas debesis. Ilustratīvs attēls.

FOTO: SIPA/Scanpix

Organizācija Mazo planētu centrs nupat paziņojusi, ka Zemi apriņķot sācis jau otrais “mēness” trīs gadu laikā. Tiesa, lai arī prieks par jaunatklājumu tikai pieaug, ir svarīgi paturēt prātā, ka jaunais “mēness” ir ārkārtīgi sīks – no viena līdz sešiem metriem diametrā. Turklāt ilgi tas pie mums neuzkavēsies.

Astronomisko objektu pirmo reizi pamanīja ASV astronomi 15. februārī, izmantojot 1,52 metru lielu teleskopu. Vēlākie novērojumi ļāva astronomiem aprēķināt tā orbītu, kas liecināja, ka objekts varētu būt piesaistīts Zemei, izdevumā "The Conversation" raksta pētnieks un planētu eksperts Deivids Roterijs.

Objekts “2020 CD₃” ir vienkārši sīks asteroīdu klases objekts, kura orbīta šķērso Zemes orbītu. Reizēm tie nonāk Zemes tuvumā vai saduras ar to, tomēr šajā gadījumā sadursme nebūtu mums katastrofiska, jo “2020 CD₃” sadegtu atmosfērā pirms Zemes virsmas sasniegšanas.

Sadursmes vietā objekts nonāca mūsu orbītā un palika tur, tiesa, krietni lielākā attālumā nekā Mēness.

Tā saucamie “minimēneši” kā šis parādās un pazūd ik pa laikam. “2020 CD₃”, iespējams, jau ir sācis savu pēdējo cilpu pirms mūsu orbītas atstāšanas. Kādā pētījumā minēts, ka Zemi nemitīgi pavada vismaz viens īslaicīgs “minimēness”, kas ir lielāks par vienu metru un vismaz vienu reizi apriņķo Zemi.

Neviens no šiem objektiem orbītā nepaliek ilgi, jo krietni lielākā Mēness un Saules gravitācijas spēks objektu orbītu padara nestabilu. Kad tie nonāk Zemes orbītā, tie parasti tajā paliek ne ilgāk kā dažus gadus.

Kad “minimēness” ir atklāts, ir ārkārtīgi grūti paredzēt tā orbītu, jo tik mazus objektus ietekmē Saules radiācija, kā arī mēs pārāk maz zinām par precīziem to izmēriem un formu, lai varētu aprēķināt to precīzu orbītu.

Iepriekšējais tāda veida viesis starp 2006. un 2007. gadu veica četrus apļus ap Zemi un devās tālāk.

Uz augšu