Leopards, polārpūces, mērkaķis. Dzīvnieki, kurus izņēmusi Valsts policija

FOTO: Pixabay

Lai arī ne visai bieži, ik pa laikam tiek atklāti gadījumi, kad iedzīvotāji tur mājās dažādus eksotiskus dzīvniekus. Šādas pārbaudes veic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas, veicot pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā un to turēšanu nebrīvē, 2018. gadā izņēma vienu plīvurpūci, savvaļas kaķi, servalu un krokodilu, savukārt 2019. gadā – divas polārpūces, melno leopardu, piecus vilkus, sešus lūšus un vienu mērkaķi, portālam TVNET pastāstīja Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas arī turpmāk veiks gan tirdzniecības vietu pārbaudes, gan interneta monitoringu, lai novērstu nelikumīgu savvaļas sugu tirdzniecību, īpašu uzmanību pievēršot plēsēju kārtas dzīvnieku, primātu, rāpuļu un citu reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku tirdzniecībai. Vienlaikus jāņem vērā, ka, paaugstinoties labklājībai, pieaug cilvēku vēlme iegādāties statusa preces, tostarp eksotiskus dzīvniekus, taču ne vienmēr tirdzniecībā tiek piedāvāti legālas izcelsmes un klīniski veseli dzīvnieki.

Par apdraudēto savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņu vai to daļu vai izstrādājumu tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Dzīvoklī turēts melnais leopards

Janvārī no kāda dzīvokļa Rīgā izņemts melnais leopards, un aizdomās par apdraudēto savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu policija sākusi kriminālprocesu.

Priedīte skaidroja, ka policijā tika saņemta informācija, ka kādā dzīvoklī Skanstes rajonā tiek turēts rets dzīvnieks - melnais leopards. Pārbaudot informāciju, 7.janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Rīgas Zooloģiskā dārza darbiniekiem, ievērojot visus drošības pasākumus, izņēma un nogādāja dzīvnieku zooloģiskajā dārzā.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka dzīvnieks dzīvoklī turēts speciāli aprīkotā istabā un ka personai, pie kuras dzīvnieks atradies, nebija saņemts Vašingtonas konvencijas par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām sertifikāts vai atļauja, kas apliecina attiecīgo īpatņu legālo izcelsmi.

Policijā sākts kriminālprocess par apdraudēto savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana līdz diviem gadiem, piespiedu darbs, vai naudas sods.

Melnais leopards jūtas labi

Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns portālam TVNET pastāstīja, ka melnais leopards pašlaik uzturas zoodārzā un jūtas ļoti labi. Tiesa, iepriekš izskanējušais, ka leopardu varētu pārvest uz kādu patversmi ārzemēs, kur viņam varētu būt piemērotāki apstākļi, ir tikai viena no iespējām.

Pašlaik gan leopardu zoodārza apmeklētāji nevar apmeklēt, viņš ievietots no apmeklētājiem norobežotās telpās.

Lielkalns, runājot par to, kad varētu būt zināms leoparda liktenis, norādīja, ka laiks varētu būt ilgs - nepieciešams sagaidīt, kamēr policija pabeigs izmeklēšanu un tiesa pieņems lēmumu, ka dzīvnieks patiešām vairs nepieder īpašniekam.

Gadījumi, kad zoodārzā nonāk tādi dzīvnieki kā melnais leopards, ir visai reti. Vienlaikus zoodārzam pēc likuma ir jāpieņem visi tie dzīvnieki, kurus konfiscē policija, muita.

Pašlaik Tropu mājā mīt divi albīnie tīrģerpitoni, kuri pirms vairākiem gadiem tika izņemti no dzīvokļiem. Savulaik no kāda dzīvokļa konfiscēti arī divi lūši. Dzīvnieki tika konfiscēti pēc tam, kad tie uzbruka saimniecei.

"Dakteriem krietni nācās šūt kopā saimnieci," piebilda Lielkalns.

Zoodārzs iedzīvotājiem, kuri dodas uz eksotiskajām zemēm, silti iesaka tur neiegādāties eksotiskus dzīvniekus un nevest tos uz mājām, var gadīties, ka tas ir likumpārkāpums un persona var kļūt par kontrabandistu.

Lai šādus dzīvniekus vestu uz citām valstīm, nepieciešami attiecīgi dokumenti. Tirdzniecību ar augiem, dzīvniekiem, to izstrādājumiem, kā rotaslietas, izbāzeņi, ādas izstrādājumi, regulē Vašingtonas konvencija, un bez noteiktiem dokumentiem iespējams iekulties nepatikšanās.

Kā iepriekš norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna, ņemot vērā, ka policija patlaban izmeklē krimināllietu saistībā ar aizsargājamo savvaļas dzīvnieku nelegālu turēšanu un pārvadāšanu, izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju pārvalde nevar sniegt.

DAP patlaban reģistrēti aptuveni 1000 minētās konvencijas pielikumos iekļauto sugu dzīvnieki, no kuriem gan lielākā daļa tiek turēti Rīgas zooloģiskajā dārzā un Latgales zooloģiskajā dārzā. Savukārt lielākā daļa no privātpersonu īpašumā reģistrētajiem savvaļas dzīvniekiem ir papagaiļi, bruņurupuči un tā saucamie mazie rāpuļi.

DAP pieredze liecina, ka iemesli dzīvnieku nereģistrēšanai ir visdažādākie, sākot ar nezināšanu un beidzot ar apzinātām nelikumīgām darbībām. Lai dzīvnieku piereģistrētu, tā īpašniekam ir jāspēj pierādīt dzīvnieka legālu izcelsmi.

Taču dzīvnieki bez legālu izcelsmi apliecinošiem dokumentiem nereti ir lētāki, un tāpēc cilvēki ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas iegādāties šādus dzīvniekus, neapzinoties, ka nereti šie dzīvnieki ir nelikumīgi iegūti savvaļā vai audzēti labturības prasībām neatbilstošās audzētavās.

Citos gadījumos dzīvnieku kolekcionāri, apzinoties, ka konkrētās sugas īpatņu turēšana viņiem netiks atļauta, dzīvniekus ieved valstī un tur nebrīvē, nesaskaņojot to ar atbildīgajām iestādēm, norādīja Rēna.

Arhīvs liecina, ka pēdējos gados policija vairākkārt konstatējusi nelikumības ar eksotiskajiem dzīvniekiem. Piemēram, 2018.gada nogalē policija konstatējusi, ka vairākas privātpersonas nelikumīgi vēlējušās realizēt divus krokodilu un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki - savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. 

Likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8000 eiro, 6000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro. Pārbaužu laikā neviena no privātpersonām nevarēja apliecināt ne izbāžņu, ne dzīvo dzīvnieku legālo izcelsmi.

Savukārt pērn pavasarī policija pieķērusi divas privātpersonas mēģinājumā pārdot polārlāča ādu un vistu vanaga izbāzni.

Latvijā, tāpat kā jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir aizliegts tirdzniecībā piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām, ja nav iespējams pierādīt to legālu izcelsmi. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā aizliedz ārpus zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām turēt nebrīvē kā mājdzīvniekus savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, primātus, krokodilus, čūskas un jūras zīdītājus.

Veicot tirdzniecību ar sugām, kas iekļautas starptautiskas konvencijas pielikumos, nepieciešams saņemt atbilstošu sertifikātu vai atļauju, kas apliecina attiecīgo īpatņu legālu izcelsmi.

Uz augšu